Raksts

Kas notiek lidostās?


Datums:
03. decembris, 2007


Autori

Krista Baumane


Vai esiet ievērojuši, cik dīvaini cilvēki uzvedas lidostās? Šķiet, ka izejot cauri metāla detektoram, ceļotājos tiek iedēstīts virtuāls čips, kas pēkšņi liek lielā steigā pirkt smaržas, kosmētiku un alkoholu (štrunts, ka cenas vairs nebūt nav diži atšķirīgas kā pilsētā, vai arī smaržām mājās jau pilns plaukts), kā arī lietot grādīgus dzērienus visās diennakts stundās.

Atceros kādu braucienu pagājušās ziemas nogalē, kad lidostā ierados pēdējā brīdī un, laimīgi atbrīvojusies no kofera un tikusi līdz kafijas pārdotuvei, pasūtīju sev lielo kapučīno. Man blakus pie letes pāris vīri no mazām glāzītēm nopietni sūca gaišbrūnu šķidrumu, kas noteikti nebija ābolu sula. Šis skats sešos no rīta bija grūti izturams, tāpēc es paķēru savu kafiju un devos meklēt lidmašīnu. Pa ceļam mani mēģināja apturēt paziņu pulciņš, kas devās slēpot, un līksmi novicināja manā virzienā iespaidīgu viskija blašķi. Es katram gadījumam paskatījos pulkstenī, konstatēju, ka vēl nav pusseptiņi, un atvainodamās devos tālāk. Lidmašīnā mana vieta bija blakus citam jautram pulciņam, kas mani laipni palūdza pārsēsties citur – kā es vēlāk sapratu, lai varētu netraucēti pāri ejai padot viens otram pudeli ar lidostā nopirkto konjaku. Lieki piebilst, ka pēc nieka divu stundu lidojuma konkrētā pudele tukša mētājās uz sēdekļa. Man ienāca prātā, ka tādējādi šie cilvēki, iespējams, kompensē skumjo faktu, ka grādīgos dzērienus par brīvu īsajos lidojumos vairs nevar dabūt.

Vakareiropas lidostās ir grūtāk pieķert cilvēkus lietojam stipro alkoholu agrās rīta stundās, bet vienmēr atradīsies kāds, kas pašā rīta agrumā dzer alu. Un ne jau kāds nošņurcis, paģiru mākts jaunietis, bet visnotaļ cienījama izskata dažādu tautību un dzimumu ceļotāji. Tā, pagājušajā nedēļā, gaidot rīta reisu uz Rīgu Briseles lidostā, pieķēru bariņu smuki sapucētu kundzīšu labākajos gados līksmi saskandinot sarkanvīna glāzes. Tīras sagadīšanās pēc viņas runāja latviski, un acīmredzot svinēja labi izdevušos braucienu.

Esmu aprunājusies ar saviem paziņām par šo dīvaino tendenci un populārākie iegansti ir lūk, kādi (izslēdzot vecmeitu/-puišu ballītes, kas ir īpaša kategorija): Viņiem ir bailes lidot, ko tie cenšas anestezēt ar alkoholu (šī versija man liekas vismazāk ticama, varbūt tāpēc, ka pati pazīstu tikai vienu cilvēku, kuram lidošana sagādā patiesu diskomfortu). Pārvietošanās ar lidmašīnu ir īpašs gadījums, gluži vai ārkārtas situācija, tāpēc ārkārtēja uzvešanās ir ne tikai pieļaujama, bet pat normāla un saprotama. Viņi ir aizlaidušies no mājām un dzīvesbiedriem un tāpēc jūtas brīvi darīt muļķības. Viņiem vienkārši garšo alus, un, ja nebūtu jāstrādā, tad viņi to dzertu visu cauru dienu – lidosta piedāvā sirreālu sajūta, ka esi ārpus parastās darba atmosfēras, neviens tevi nevaktē, nu kāpēc gan neiedzert aliņu?

Kādas vēl ir versijas?

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!