Raksts

Kas notiek KNAB?


Datums:
03. jūnijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Raizes rada tas, kas patlaban notiek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Iespējams, kā saka amerikāņi, vistas ir atgriezušās laktā un sākušas perēt. Biroja vadītājs Normunds Vilnītis, cik var spriest no materiāliem medijos, ir centies apiet savus vietniekus Alvi Vilku un Jutu Strīķi, veidojot pats savu izmeklēšanas un korupcijas apkarošanas nodaļu. Par to, ka tas nozīmētu funkciju dubultošanos, ir runājusi i Valsts kanceleja, i premjerministrs Valdis Dombrovskis. Pēdējais ir devis rīkojumu par paredzēto pārmaiņu apturēšanu. Tomēr pats satraucošākais ir tas, ka pret Vilnīša plāniem protestējuši daudzi KNAB darbinieki, kuriem liekas, ka biroja vadītājam ir netieši plāni: "Mēs uzskatām, ka vēršanās pret mūsu kolēģiem vislielākajā mērā ir saistīta ar viņu principiālo nostāju dažādu dienesta jautājumu risināšanā. Mums ir radies priekšstats, jācer - kļūdains, ka jūs būtu priecīgs, ja birojā nestrādātu tādi darbinieki kā Juta Strīķe, Alvis Vilks." Vilnītis ir solījis, ka viņš atbildes vajadzībām izplatīs pats savu atklāto vēstuli.

Lai nu paliek, ka atklātu vēstuļu apmaiņa šķiet visnotaļ dīvains process tik nozīmīgai iestādei, kā KNAB, ja runa ir par attiecību noskaidrošanu. Centrālais jautājums tomēr ir un paliek, vai Normunds Vilnītis KNAB vadībā nokļuva tāpēc, ka viņš attiecīgajā brīdī bija pats labākais profesionālis, vai arī viņu Saeima iecēla tāpēc, ka viņš apmierināja konjunktūras prasības. Te der atcerēties veidu, kādā Saeimas “gudrās galvas” atbrīvojās no iepriekšējā KNAB vadītāja Alekseja Loskutova un sāka meklēt cilvēku, kas nāks viņa vietā. Atcerēsimies, ka process bija, maigi sakot, baltiem un godmaniskiem diegiem šūts. Toreizējais premjerministrs vienpersoniski deklarēja, ka par KNAB direktoru nevar kļūt neviens, kas tur jau strādā. Visnotaļ dīvaina pieeja. Astoņus mēnešus valdība ap šo jautājumu tūļājās — no Loskutova izdevās atbrīvoties 2008. gada jūnijā, bet Vilnītis amatā stājās tikai nākamā gada martā. Lai nu kā, bet patlaban, 2010. gada maijā, rodas lūk, kāds jautājums: Ja Normunds Vilnītis uzskata, ka viņam ir vajadzīga pašam sava izmeklētāju nodaļa, kura apiet to izmeklēšanas nodaļu, kuru vada Juta Strīķe, tad acīmredzot viņam kaut kas nepatīk tajā, ko Strīķe un viņas cilvēki dara. Ja tā, tad būtu nepieciešams skaidrā un atklātā tekstā pastāstīt — kas tieši? Jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tomēr pietiekami aktīvi darbojas lauciņā, kura mūsu valsts politikāņiem ir visnotaļ bīstama un, ja tagad ir iemesls domāt, ka pērn martā tomēr KNAB vadītāja amatā tika iebīdīta “vajadzīgā” persona, tad diez kas nav. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā Vilnīša atkārtoti pausto domu, ka knābim vairs nevajadzētu nodarboties ar politisko partiju finansēšanas monitoringu. It kā tā nebūtu viena no tām jomām, kurās korupcija, vai vismaz krāpšanās ir visnotaļ iespējama. Varbūt, ka anonīmais gļēvulis Andris_2 atkal bļaus MELI, MELI, bet fakts ir tāds, ka tas bija KNAB, kurš pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām piefiksēja to, ka “Tautas” partija un Šlesera biznesa projekts priekšvēlēšanu kampaņas laikā smagi pārtērējās un jautājumu nosūtīja prokuratūrai. Viens notiesājošs spriedums attiecībā uz “Tautas” partiju jau ir bijis. Jā, vēl gala vārdu Augstākā tiesa un Dievs tas kungs nav pateikuši, bet tikai izmisīgi cinisks cilvēks var uzskatīt, ka premjerministra biroja vadīta “pozitivitātes” kampaņa tiešām ir kaut kas dikti neatkarīgs un ar politikāņiem nesaistīts. Augstākā tiesa pateica, ka šie pārkāpumi nebija tik briesmīgi, ka būtu atceļami visi vēlēšanu rezultāti, bet tas nenozīmē, ka tiesāšana šajā jautājumā ir apturēta, un man ir pat ļoti grūti iedomāties, ka kaut kādā līmenī tiesa spriedīs, ka premjerministra biroja vadīta “pozitivitātes” kampaņa patiešām ir kaut kas dikti neatkarīgs. Piedevām, šogad KNAB ir rūpīgi jāskatās arī uz to, kas notiek Latvijas Neatkarīgajā televīzijā ar tās “politiski neitrālajām” diskusijām par dzīvi.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā patlaban notiek ķīviņi darbinieku starpā, tad situācija ir steidzami jāatrisina. Šis nav Tiesībsarga birojs, kurā ir notikuši līdzīgi procesi, bet kurš Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē pašreizējā tiesībsarga izpildījumā ir bijis pilnīgi nejēdzīgs. KNAB savukārt ir vajadzīgs un kā ēst.

***

Un vēl. Dienas portālā turpina cepties “Tautas” partijas jauniešu organizācija, šoreiz cilvēka vārdā Sarmīte Kolāte personā. TP jauniešu organizācija, tā S. Kolāte, ir atkārtoti sazinājusies ar LTV par to, ka es neesot “politiski neitrāls.” Nu, te nu jaunietei acīmredzot ir vēl kādu brītiņu jāpamācās. Protams, ka es neesmu politiski neitrāls. Neviens zinošs cilvēks nav un nevar būt politiski neitrāls, un it īpaši tas tomēr ir sakāms par cilvēkiem, kuri ir komentētāji. Esmu pat dikti saskaities par to, kas “Tautas” partijas vadības laikā mūsu valstī darījās. S. Kolāte gan lielās, ka “Aigara Kalvīša laikā Latvijas finanses bija vislabākā stāvoklī, kādas atjaunotās valsts vēsturē bijušas.” Nezinu, ko un kur viņa ir mācījusies (vai nemācījusies), bet burbulis, kas toreiz veidojās, nudien nebija “vislabākais stāvoklis,” jo ļoti ātri tas tomēr veidoja “vissliktāko stāvokli.” Nezinu, ko TP jaunieši vēlas Latvijas televīzijā redzēt — situāciju, kurā par politikāņiem vispār neviens nerunā? Jā, droši vien, ka viņiem tā būtu labāk, bet tieši sabiedriskā televīzija ar valsts pasūtījumu ir pareizā vieta, kur par politiku runāt arī kritiski. Kā esmu daudz teicis, S. Kolātei un viņas domubiedriem būtu jāaplūko fakts, ka “Skatā no malas” jau nepiedalos es vien. Man ir 15 kolēģu un, ja par “Tautas” partiju nekas īpaši labs nav sakāms nevienam no tiem, tad būtu jāliek lietā senais krievu teiciens “nav ko spoguli vainot, ja ģīmis šķībs” (paldies komentāra rakstītājai Ievai par šo teicienu). Lieki teikt, partijas, kurām par iekļūšanu nākamajā Saeimā ir iemesls šaubīties, vēlas apklusināt jebkuru kritisku balsi un priecāties par jebkuru slavējošu balsi. Taču “Tautas” partijas jaunieši savā tārbā met visu ko pēc kārtas. Vakaru, kad es uzbrēcu Aināram Dimantam. Aināram, kurš pēc tam smaidīja un saprata. Kā arī manu radio raidījumu “Vārds tiek dots jums.” To nu gan varbūt Sarmīte Kolāte un viņas domubiedri varētu sākt likt mierā. “Vārds tiek dots jums” beidzās … pirms sešarpus gadiem.

Rīt iešu uz sarunu ar LTV ģenerāldirektoru.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!