Raksts

Kas mums jāgaida no Eiropas Konventa?


Datums:
16. aprīlis, 2002


Autori

Gatis Puriņš


Foto: A. Jansons

Latviešiem ir dota necerēta iespēja “ieblēdīties” bagāto klubā, kas, apzinoties savas labklājības apdraudētību, visticamāk, norobežosies no pārējās badīgās pasaules. Ja ES izjuks, mēs atgriezīsimies Hobsa aprakstītajā pasaulē, kurā dzīve būs grūta, nepatīkama un īsa.

Savulaik Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (tagadējā Eiropas Savienība (ES)) ir dibināta kā starpvalstu organizācija, lai Aukstā kara apstākļos, kad aiz stūra stāvēja “asinskārais padomju lācis”, radītu vismaz kaut kādu ekonomisku un politisku ietvaru, kas ļautu rietumeiropiešiem ne tikai izvairīties no neauglīgiem savstarpējiem konfliktiem, bet arī straujā vienprātībā atjaunot un attīstīt savu karā izpostīto saimniecību. Šodien situācija ir būtiski mainījusies – “lācis” ir nosprādzis, bet ES, tās pašreizējā veidolā, ir kļuvusi par smagnēju un bieži vien attīstību kavējošu veidojumu. Šķiet, ka ES kā starpvalstu organizācija šobrīd ir sasniegusi savas attīstības robežas – tās integrācijai ir vai nu jāturpinās vienotas federatīvas valsts virzienā (Joškas Fišera piedāvātā Eiropas nākotnes vīzija), vai arī jāizjūk (Mārgaretas Tečeres nesenie ieteikumi Lielbritānijas vēlētājiem). Pašlaik notiekošā Eiropas Konventa, kurā piedalās arī Latvijas pārstāvji, uzdevums lielā mērā ir līdzīgs Satversmes sapulces mērķim – vienoties par nākotnes Eiropas uzbūves pamatprincipiem.

Konventa sakarā eiroskeptiķu arsenālā ir parādījušies jauni argumenti – mēs (latvieši) stājamies organizācijā, par kuru nav zināms, kāda tā būs mūsu iestāšanās brīdī. Patiešām, šobrīd neviens starptautisko tiesību spīdeklis neņemtos viennozīmīgi definēt, kāda būs ES. Taču mēs spējam analizēt pastāvošo starptautiskās sistēmas stāvokli un mēģināt prognozēt tās iespējamos attīstības scenārijus, kas ietekmēs gan pasauli kopumā, gan Latviju atsevišķi.

No Latvijas nacionālo interešu viedokļa raugoties, nav svarīgi, kāda būs ES nākotne, ir svarīgi, lai tā vispār vēl eksistētu un mēs būtu tās dalībnieki. Jau par triviālu patiesību ir kļuvis fakts, ka 20% pasaules bagātāko valstu (ASV, ES valstis, Japāna u.c.) iedzīvotāji izmanto 80% zemeslodes resursu. Ar katru dienu aizvien skaidrāk redzam, ka atlikušie 80% pasaules iedzīvotāju nav gatavi piekrist šādam resursu sadalījumam. Apzinoties šos pret savu labklājību vērstos draudus, industriāli attīstītās valstis, kā lielā mērā pašpietiekami veidojumi, visticamāk, norobežosies no pārējās badīgās pasaules. Pašreizējā Eiropas imigrācijas un bēgļu politikas reforma ir uzskatāma par priekšdarbiem jauna “dzelzs priekškara” nolaišanai, kas šoreiz sargās no nabadzīgo revizionisma, atstājot tos Darvina likumu varā. Latviešiem ir dota necerēta iespēja “ieblēdīties” bagāto klubā, jo vismaz pagaidām viņi (rietumeiropieši) vēl lāgā nesaprot, ko dara. Ja mēs nogulēsim mūsu lielo dienu, tad, attīstoties Eiropas federalizācijai, durvis var neatgriezeniski aizvērties. Savukārt, gadījumā, ja pēc iestāšanās klubā tas tomēr izjuks, tad eiroskeptiķiem par lielu prieku mēs atkal būsim turpat, kur agrāk – jau Hobsa aprakstītajā pasaulē, kurā dzīve būs grūta, nepatīkama un īsa.

Tāpēc saprātīgi būtu, ja Latvijas delegāti Eiropas Konventā, apzinoties mūsu nacionālās intereses, necenstos nodarboties ar, galvenokārt, vietējam elektorātam adresētu jaunradi un Eiropas “pārveidošanu” pēc sava priekšstata par labu un ļaunu atliktu uz vēlāku laiku, kad mēs jau būsim ES pilntiesīga daļa. Pārāk liela vēlme izlikties, ka Latvija reāli spēj ietekmēt lielo pasaules politiku, var izrādīties destruktīva un Eiropas integrāciju kavējoša. Latvijas delegācijas viens no uzdevumiem būtu palīdzēt Konventam apzināties, ka vilcināšanās ar federatīvas valsts izveidi var draudēt ar Eiropas projekta izgāšanos un mazināt iespējas noregulēt starptautisko sistēmu atbilstoši jaundefinējamām eiropiešu nacionālajām interesēm. Diemžēl starptautiskajā politikā valdošais politkorektais diskurss var pārvērst Konventu “neauglīgā pļāpātuvē”, kas mums varētu būt īpaši bīstami, jo nav garantiju, ka šāds scenārijs ES paplašināšanos neatliktu līdz “nākamajai Latvijas reinkarnācijai”.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!