2013.gada februāris

Kas būtu jāzina pašvaldībām par jauno Priekšvēlēšanu āgitācijas likumu?

VI nodaļa. Priekšvēlēšanu aģitācija publiskās vietās

Komentārs. Pamatmērķis, izveidojot atsevišķu sadaļu par priekšvēlēšanu publiskās vietās, – ieviest skaidrību par dažādiem aģitācijas veidiem. Iepriekšējā likumā dažādi aģitācijas veidi (piemēram, vides reklāmas, telšu celšana) bija sapludināti vienkopus un likumu piemērotājiem radās grūtības interpretēt, kādi nosacījumi un uz kādiem aģitācijas veidiem ir attiecināmi. Tādēļ jaunajā likumā atsevišķs regulējums ir trim aģitācijas veidu grupām: tiešai aģitācijas materiālu izplatīšanai – piemēram, bukletu, avīžu dalīšanai (20.pants), – aģitēšanai teltīs un pārvietojamās nojumēs (21.pants), kā arī politiskajai vides reklāmai (22.pants).

20.pants. Tiesības izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās

(1) Aģitācijas veicējam ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku (valdītāju). Publiskās lietošanas ārtelpas šā likuma izpratnē ir laukumi, skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas vietas, kas neatkarīgi no īpašuma piederības attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam.

(2) Aģitācijas veicējam ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas iekštelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo telpu īpašnieku (valdītāju).

Komentārs. Iespēja aģitācijas veicējam – it sevišķi pašam kandidātam – tieši, nepastarpināti sazināties ar potenciālajiem vēlētājiem ir gan viņu konstitucionālā tiesība, kas izriet no Satversmes 100.panta, gan arī mūsdienu demokrātijas stūrakmens. Tieša saskarsme ar vēlētājiem ļauj gan kandidātam pastāstīt par savu piedāvājumu, gan arī vēlētājiem nepastarpināti sazināties ar politiskās partijas pārstāvi, pastāstīt par savām bažām. Tas ir atbalstāms, demokrātisks aģitācijas veids, tādēļ tā ierobežošanai nepieciešami ārkārtēji apstākļi.

Jaunais likums pamatojas pieņēmumā, ka šādu aģitācijas veidu vispār nedrīkst ierobežot tad, ja aģitācija notiek publiskās lietošanas ārtelpās (piemēram, laikumi, tuneļi) – vietās, kuras ierasti bez īpašas atļaujas izmanto plašs cilvēku loks. Šāda veida aģitācijai nav vajadzīga pašvaldības atļauja un aģitācijas veicējam nav arī pašvaldība jāinformē ne par pašu aģitācijas faktu, ne arī par savu iecerēto aģitācijas vietu. Tik ilgi kamēr viņš acīmredzami netraucē sabiedrisko kārtību (piemēram, diktofona lietošana publiskās telpās tomēr būtu saskaņojama ar pašvaldību svētku vai protesta pasākuma ietvaros), viņš var brīvi aģitēt. Šādi aģitēt viņš drīkst arī kāda cita rīkot piketa, sapulces, svētku pasākuma laikā.

Tāpat aģitētājam nav jāpārliecinās, vai attiecīgais laikums vai tunelis ir publiskā vai privātā īpašumā. Jāpiezīmē, ka ar aģitācijas veicēju šī likuma izpratnē tiek saprasts ne tikai kandidāts, bet jebkura persona, kas veic aģitāciju (piemēram, kāds jaunietis vai pensionārs, kas mēģina pārliecināt citus pilsoņus balsot par kādu no partijām). Publiskās lietošanas ārtelpas šāda veida aģitācija drīkst brīvi notikt.

Vienlaikus, ja aģitācijas veicējs vēlas vēlētājus uzrunāt publiskās lietošanas iekštelpās (piemēram, stacijas ēkā), šāda aģitācija ir jāsaskaņo ar šīs telpas īpašnieku (valdītāju). Atšķirīgs regulējums ārtelpām un iekštelpām ir radīts tādēļ, ka aģitācijai iekštelpās ir lielāks risks apdraudēt iestāžu vai uzņēmumu normālu funkcionēšanu. Tomēr attiecīgās publiskās lietošanas iekštelpas īpašnieks (valdītājs) aģitācijas veicējam nedrīkst brīvi atteikt saskaņojumu: ņemot vērā, ka šāda veida aģitācija ir konstitucionāla ranga tiesība, viņam būtu argumentēti jānorāda, kā šāda aģitācija varētu traucēt iestādes vai uzņēmumu normālu darbu. Likums neprasa nekādu īpašu saskaņošanas formu – tai vienkārši jābūt rakstiskai.

21.pants. Galdu, telšu un pārvietojamu nojumju izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās lietošanas ārtelpās

(1) Aģitācijas veicējam ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās lietošanas ārtelpās neatkarīgi no īpašuma piederības, novietot tur galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, kas nepārsniedz pašvaldības noteiktos izmērus, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš, kā arī rakstveidā saskaņojot to ar attiecīgās vietas īpašnieku (valdītāju). Ja attiecīgās vietas vienīgais īpašnieks vai visi kopīpašnieki ir valsts vai atvasinātu publisku personu institūcija vai kapitālsabiedrība, kurā valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), saskaņojums ar īpašnieku (valdītāju) nav nepieciešams.

 (2) Pašvaldība, kura ir saņēmusi šā panta pirmajā daļā minēto aģitācijas veicēja rakstveida paziņojumu par galdu novietošanu, telšu vai pārvietojamu nojumju uzsliešanu priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, pēc šā aģitācijas veicēja pieprasījuma sniedz tam informāciju par to, kas ir attiecīgās vietas īpašnieks (valdītājs). (3) Pašvaldības vismaz 120 dienas pirms vēlēšanu dienas var noteikt publiskās lietošanas ārtelpas, kur nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, un laiku, kad nedrīkst novietot galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes. Papildu aizliegumus 120 dienu periodā pirms vēlēšanām pašvaldības var noteikt vienīgi saistībā ar iepriekš neparedzētiem pasākumiem.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad novietotie galdi un uzslietās teltis un pārvietojamās nojumes pašas tiek izmantotas kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāls. Šādos gadījumos piemērojami šā likuma 22.panta nosacījumi.

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja aģitācijas veicējs rīko publisku izklaides un svētku pasākumu, kura norisi reglamentē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, vai rīko sapulci, gājienu vai piketu atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem“.

Komentārs. Arī iespēja aģitācijas veicējiem – it sevišķi, kandidātiem – uzsliet aģitācijas teltis komunikācijai ar vēlētājiem demokrātiskās sabiedrībās ir pašsaprotama. Vienlaikus dažādas valstis šo aģitācijas formu regulē atsevišķi. Piemēram, dažās sabiedrībās kandidāti nevar paši izvēlēties, kur sliet savas teltis, bet tās drīkst izvietot tikai pašvaldību norādītājās teritorijās visām partijām kopā.

Tā kā šī aģitācijas forma ir pilsētvidē “redzamāka” un tai ir lielāks citu sargājamu interešu aizskaršanas potenciāls, tad likums tai paredz izvērstāku regulējumu nekā bukletu dalīšanai un sarunām ar vēlētājiem, kas nenotiek teltī vai pie īpašiem galdiem (20.pants).

Ja aģitācijas veicējs ir ieplānojis uzcelt telti, viņam trīs dienas iepriekš pašvaldība par to rakstveidā jāinformē, norādot arī vietu, kur viņš šo telti ir ieplānojis uzcelt. Pašvaldībai, saņemot šo informāciju, ir pienākums aģitācijas veicēju informēt par to, vai attiecīgā teritorija ir privātā vai publiskā īpašumā. Ja teritorija ir publiskā īpašumā, tad aģitācijas veicējs bez īpaša saskaņojuma var tajā uzsliet telti, bet ja privātajā – tad viņam ir pienākums šo ieceri saskaņojot ar attiecīgo īpašnieku. Šis nošķīrums ir balstīts prezumpcijā, ka publiskajiem īpašniekiem piederošās teritorijas drīkst izmantot sabiedriski nozīmīgiem mērķiem, tai skaitā priekšvēlēšanu aģitācijai, kamēr privātīpašumu gadījumā jāsaskaņo privātās un sabiedriskās intereses.

Vienlaikus pašvaldībai tomēr ir tiesības noteikt tās vietas un tos laikus, kad un kur teltis sliet nedrīkst. Taču, lai šis lēmums nebūtu patvaļīgs, likums pašvaldībai prasa šo lēmumu pieņemt vismaz 120 dienas pirms vēlēšanu dienas. Visticamāk, šāds lēmums tiks pieņemts saistošo noteikumu formā. Arī šajā gadījumā šādiem ierobežojumiem jābūt samērīgam – ņemot vērā, ka tiesībām uz tiešu saskarsmi ar vēlētājiem ir konstitucionāls rangs, pašvaldībai nav tiesību, piemēram, liegt dienas laikā pilsētas centrā vispār aizliegt šādu telšu sliešanu.

Ja pašvaldība vismaz 120 dienas pirms vēlēšanām nav pieņēmusi lēmumu par šādiem aģitācijas ierobežojumiem, tad tā telšu sliešanu var aizliegt tikai tad, ja tas ir saistīts ar iepriekš (pirms tām 120 dienām) neparedzamiem apstākļiem – piemēram, tajā laikā notiks kāds svētku pasākums, kura norisei aģitācijas teltis acīmredzami traucētu. Šādās situācijās aģitācijas veicēji aģitācijas teltis sliet nedrīkst, bet vienlaikus viņi joprojām drīkst izmantot savas 20.panta tiesības censties runāt ar vēlētājiem, dalīt bukletus.

Ja uzslietā telts vai novietotais galds nav vienkārši palīglīdzeklis tiešai saskarsmei ar vēlētājiem (piemēram, lai patvērtos no lietus vai apsēstos), bet pats par sevi ir aģitācijas objekts (piemēram, uz tā ir nodrukāta partijas programma vai partijas reklāmas materiāli), tad uz šādiem objektiem neattiecas šis pants, bet gan 22.pants par politiskajām vides reklāmām.

Tāpat šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad PATS aģitācijas veicējs rīko kādu: a) publisku izklaides un svētku pasākumu vai b) sapulci, gājienu vai piketu. Šādos gadījumos teltīm un nojumei nav vajadzīgs atsevišķs saskaņojums 21.panta kārtībā, bet gan to novietojums tiek saskaņots attiecīgi a) Publiski izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajā kārtībā vai b) atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem.”

Kā redzams, līdzās tieši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā aprakstītajiem aģitācijas veidiem publiskās vietās, pastāv arī citas aģitācijas iespējas: piemēram, organizēt piketus vai svētku pasākumus. Šīs iespējas aģitācijas veicējiem ir izmantojamas uz līdzīgiem nosacījumiem kā jebkuram citam Latvijas iedzīvotājam, tādēļ tās ir regulētas at atsevišķiem likumiem.

22.pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās

(1) Jautājumus, kas skar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), reglamentē normatīvie akti par reklāmas izvietošanu.

(2) Katra publiskā vietā izvietota priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla ietvaros skaidri un nepārprotami norādāms, kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis.

Komentārs. Jaunais likums atsevišķi regulē priekšvēlēšanu politiskās vides reklāmas. Tā kā citos Latvijas likumos nav sniegta izsmeļoša definīcija par to, kāds ir vides reklāmas saturs, tad šajā likumā ir sniegta piemērveida definīcija. Likumā sniegta atsauce arī uz normatīvajiem aktiem par reklāmas izvietošanu – no tiem svarīgākais ir Reklāmas likums, kur atrodams regulējums par reklāmu saturu, noformējumu un izplatīšanas kārtību. Piemēram, likuma 7.pantā teikts, ka:

• Reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, saņemama attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktas pašvaldības institūcijas atļauja.
• Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu.
• Pašvaldībai, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana.

Jebkādiem ierobežojumiem politiskajai vides reklāmai ir jābūt samērīgiem. Likumdevējs, pieņemot Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, nebija vēlējies priekšvēlēšanu vides reklāmas aizliegt, tādēļ pašvaldības noteiktiem ierobežojumiem jābūt pierādāmi nepieciešamiem demokrātiskā sabiedrībā.

Likums paredz pienākumu katrā politiskajā vides reklāmā skaidri un nepārprotami norādīt tās apmaksātāju. Tas nozīmē, ka likuma prasību pārkāpums, piemēram, būs sīka norāde par apmaksātāju (ko caurmēra Latvijas iedzīvotājs nepamanītu, atsevišķi to nemeklējot). Likuma prasībām atbilstoša norāde varētu būt, piemēram, šāda: “šo politisko priekšvēlēšanu reklāmu ir apmaksājusi partija X”.

23.pants. Aizliegums radīt priekšrocības

(1) Valstij un atvasinātu publisku personu institūcijām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), ir aizliegts radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanā publiskās vietās.

(2) Ja valsts vai atvasinātas publiskas personas institūcija vai kapitālsabiedrība, kurā valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), piešķir aģitācijas veicējam tiesības izvietot aģitācijas materiālus vietās, kur tos saskaņā ar šo likumu vai citiem likumiem nav aizliegts izvietot, šai institūcijai vai kapitālsabiedrībai ir pienākums dot iespēju iegūt šādas tiesības ar tādiem pašiem noteikumiem arī citiem aģitācijas veicējiem, kuri to vēlas.

Komentārs. Satversmes 91.pants nosaka, ka “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Diskriminācijas aizlieguma princips it sevišķi attiecas uz valsts un pašvaldību institūcijām. Šis pants tām aizliedz radīt priekšrīcības vai šķēršļus kādam no aģitācijas veicējiem, piemēram, atļaut vienas partijas pārstāvjiem izvietot politisko vides reklāmu, bet līdzīgā situācijā aizliegt citiem (vai noteikt atšķirīgas maksas).

Lai gan konkrētais pants runā par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās (22.panta tiesībām), šis konstitucionālā ranga antidiskriminācijas princips tik pat labi attiecas arī uz citiem aģitācijas veidiem: piemēram, likuma 21.pantā noteiktajām tiesībām uzsliet teltis, novietot galdus. Pašvaldība arī citās situācijās nav tiesīga diskriminēt aģitācijas veicējus.

Svarīgi atzīmēt, ka 23.pants ir saturiski plašāks par 22.pantu – ja 22.pants runā tikai par publiskās lietošanas ārtelpām, tad diskriminācijas aizlieguma princips attiecas arī uz publiskās lietošanas iekštelpām.

VII nodaļa. Papildnoteikumi priekšvēlēšanu aģitācijai valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana

24.pants. Aizliegums izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju)

(1) Ēku telpās, kurās atrodas valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), kā arī šādu ēku koplietošanas telpās aizliegts izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

(2) Šis ierobežojums neattiecas uz Centrālās vēlēšanu komisijas informatīva rakstura materiāliem par Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kā arī uz gadījumiem, kas minēti šā likuma 25.pantā.

Komentārs. Lai gan aģitācijas veicēji var brīvi aģitēt publiskās lietošanas ārtelpās – laukumos, tuneļos, u.tml, (20.pants), kā arī, saskaņojot ar īpašnieku, publiskās lietošanas iekštelpās, tomēr viņi nedrīkst aģitēt to ēku TELPĀS, kurās atrodas publiskas iestādes un šo ēku koplietošanas telpās. Aizliegumam ir divi mērķi: 1) ļaut netraucēti darboties publiskajai pārvaldei (aģitācija varētu traucēt veikt pārvaldes funkcijas), 2) nepieļaut to vēlēšanu kandidātu diskriminēšanu, kuriem nav brīvas piekļuves šīm ēkām un vienlīdzīgas iespējas tur aģitēt;

Piemērs. Aģitētāji var brīvi runāties ar vēlētājiem, dalīt bukletus Centrālās stacijas laukumā. Ar īpašu saskaņojumu drīkst aģitēt Centrālās stacijas iekštelpās, kur brīvi pārvietojas stacijas apmeklētāji. Taču aģitācija ir aizliegta Centrālās ēkas administratīvajos kabinetos un tajās koplietošanas telpās, kuras tiek izmantotas administratīvām vajadzībām.

Šādās administratīvajām vajadzībām izmantotās telpās nedrīkst būt izvietoti aģitācijas materiāli (piemēram, plakāti pie sienām) un tajās arī nedrīkst dalīt bukletus. No šī panta gan ir divi izņēmumi: īpašās tikšanās ar vēlētājiem (25.pants) un CVK informatīvie materiāli.

25.pants. Telpu piešķiršana aģitācijas veicējam, lai rīkotu tikšanās ar vēlētājiem

Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), var piešķirt aģitācijas veicējam telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus

Komentārs. Līdzīgi kā 20.pantā, arī 25.panta misija ir veicināt vēlētāju un kandidātu tiešu saskarsmi. Ne visiem vēlēšanu kandidātiem būs pa visu valsti brīvi pieejamas telpas, kur organizēt lielākas sanāksmes, kurās varētu uzrunāt uzreiz daudzus vēlētājus. Likuma prezumpcija: valstij šādās situācijās kandidātiem būtu jānāk pretī, ļaujot izmantot savas tobrīd brīvās telpas. Tādēļ atteikumam jābūt ļoti labi un saprātīgi motivētam. Ņemot vērā to, ka iepriekšējo vēlēšanu cikli uzrādīja problēmu līdzīgas normas piemērošanā – proti, attiecīgās iestādes šīs telpas piešķīra par komerciāliem tarifiem, – tad jaunais likums prasa, lai šīs telpas tiktu piešķirtas par maksu, kas nepārsniedz to uzturēšanas faktiskos izdevumus.

26.pants. Vienlīdzīga attieksme attiecībā uz īpašuma vai mantas izmantošanu valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju)

Ja valsts vai atvasinātu publisku personu institūcija vai kapitālsabiedrība, kurā valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju), ir piešķīrusi telpas vai citu savu īpašumu vai tās valdījumā nodotu mantu priekšvēlēšanu aģitācijai kādam aģitācijas veicējam, tai ir pienākums dot iespēju izmantot šo īpašumu vai mantu ar tādiem pašiem noteikumiem arī citiem aģitācijas veicējiem, kuri to vēlas.

Komentārs. Šis pants konkretizē Satversmes 91.pantā ietverto antidiskriminācijas principu. Ja, atbilstoši šī likuma 25.pantam, iestāde ir piešķīrusi savas telpas kādam no vēlēšanu dalībniekiem, tai ir pienākums neatteikt arī citiem.

X nodaļa. Citi ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistīti ierobežojumi

32.pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums

(1) Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un šā likuma 25.pantā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta, izņemot šā likuma 14., 17. un19.pantā minēto tādu paziņojumu (sludinājumu) izvietošanu, kuri informē par politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.

(2) Vēlēšanu dienā, kā arī 30 dienas pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās un raidījumos ir aizliegta, izņemot gadījumu, kas minēts šā panta pirmajā daļā, kā arī gadījumus, kad, ievērojot šā likuma II nodaļas noteikumus, tiek izmantotas tiesības uz valsts nodrošināto bezmaksas raidlaiku vai tiek nodrošināta līdzdalība priekšvēlēšanu raidījumos elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

(3) Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu šā panta izpratnē nav uzskatāmi elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoti diskusiju raidījumi, ja no aģitācijas veicēja par šo raidījumu veidošanu un izplatīšanu netiek saņemta samaksa.

(4) Par publiskās lietošanas iekštelpām šā panta pirmās daļas izpratnē nav uzskatāmas aģitācijas veicēja biroja telpas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Komentārs. Dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā priekšvēlēšanu vides reklāmas ir aizliegtas. Šis aizliegums attiecas ne tikai uz publiskās lietošanas ārtelpām, bet arī iekštelpām. Vienlaikus šis aizliegums neskar aģitācijas veicēja (piemēram, partijas) biroja telpas. Tāpat tas neattiecas uz kandidātu un vēlētāju tiešo saskarsmi – piemēram, nepastarpinātu saskarsmi uz ielām, laukumos, stacijas (20.panta tiesības) un tikšanām ar vēlētājiem (25.pants).

33.pants. Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums

(1) Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta.

(2) Par administratīvo resursu izmantošanu šā panta izpratnē uzskatāma valsts un atvasinātu publisku personu institūciju un kapitālsabiedrību, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām piederošās daļas (akcijas) atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, finanšu līdzekļu, kustamas un nekustamas mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, kā arī šo institūciju reklamēšana par samaksu 30 dienu periodā pirms vēlēšanām, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar deputāta kandidāta, politiskās partijas, politisko partiju apvienības, kā arī politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pārvaldes institūciju izvirzīto kandidātu Ministru prezidenta vai ministra amatam vai ar politisko partiju vai politisko partiju apvienību saistītas personas atspoguļojumu vai šāda kandidāta vai personas darbības atspoguļojumu.

(3) Par administratīvo resursu izmantošanu nav uzskatāma telpu piešķiršana priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, ja tiek ievēroti šā likuma VII nodaļas nosacījumi, kā arī tādu resursu izmantošana, kurus izmanto, lai nodrošinātu valsts aizsardzību (apsardzi) augstākajām valsts amatpersonām, kurām tā nodrošināma saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiktāl, ciktāl šo resursu izmantošana ir nepieciešama attiecīgo valsts amatpersonu aizsardzībai (apsardzei).

(4) Šā panta otrās daļas izpratnē ar politisko partiju vai politisko partiju apvienību saistīta persona ir politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, biedrs vai tāda persona, kurai pēdējo 18 mēnešu laikā pirms vēlēšanām ir bijušas darījumu attiecības ar attiecīgo politisko partiju vai politisko partiju apvienību saistībā ar pakalpojumu sniegšanu šai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai, plānojot, sagatavojot vai organizējot vēlēšanu kampaņu, vai tāda persona, kura pēdējo 18 mēnešu laikā pirms vēlēšanām ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības darbinieks, amatpersona vai biedrs.

(5) Preses izdevumos, ko izdod valsts vai atvasinātu publisku personu institūcijas vai kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām piederošās daļas (akcijas) atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

(6) Preses izdevumos, ko izdod valsts vai atvasinātu publisku personu institūcijas vai kapitālsabiedrības, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder kapitāla daļas (akcijas), kā arī kapitālsabiedrības, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām piederošās daļas (akcijas) atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, aizliegts vēlēšanu dienā, kā arī 30 dienas pirms vēlēšanu dienas ievietot intervijas ar deputātu kandidātiem vai politiskās partijas, politisko partiju apvienības pārvaldes institūciju izvirzītajiem kandidātiem Ministru prezidenta vai ministra amatam, kā arī ievietot tādus rakstus, kuros norādīts, ka tajos pieminētā persona ir deputāta kandidāts vai politiskās partijas, politisko partiju apvienības pārvaldes institūciju izvirzītais Ministru prezidenta vai ministra amata kandidāts.

(7) Šajā pantā noteikto ierobežojumu izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Komentārs par pirmo daļu Valsts un pašvaldību resursi (piemēram, manta, finanses, darbinieku) ir paredzēti publisko funkciju veikšanai. Izņemot likumā skaidri noteiktus gadījumus (piemēram, finansējumu politisko partiju darbībai, valsts subsidēto raidlaiku bezmaksas aģitācijai, atalgojumu politiskām amatpersonām) tos nedrīkst izmantot partiju darbības atbalstam. Tas būtu pretēji gan publiskās pārvaldes darbības mērķiem, gan arī diskriminējoši attiecībā pret tiem politiskajiem spēkiem, kuru rīcībā nav administratīvā resursa. Tādēļ likums nosaka vispārēju aizliegumu izmantot administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijai.

Lai gan šis aizliegums pirmo reizi ir skaidri ierakstīts Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, arī pirms šī likuma spēkā stāšanās administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu nolūkiem bija aizliegta. Aizliegums izrietēja no Valsts pārvaldes iekārtas 10.panta, kur, piemēram, noteikts, ka “valsts pārvaldes darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.” Tāpat arī konkrēti ierobežojumi rīcībai ar publiskajiem resursiem ne tikai priekšvēlēšanu aģitācijas, bet arī citiem tam nepiemērotiem nolūkiem izrietēja un joprojām izriet no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma. Piemēram, šajā likumā regulēts aizliegums publiskas personas mantu nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, dāvināšanas ierobežojumi, autotransporta izmantošanas noteikumi. Par šo likumu pārkāpšanu draudēja un joprojām draud atbildība.

Komentārs par otro un ceturto daļu

33.panta 2.daļa regulē īpašu administratīvo resursu izmantošanas veidu priekšvēlēšanu aģitācijai: proti, publisko institūciju apmaksātos reklāmas laikus/laukumus.

Saskaņā ar jauno likumu, publiskajām institūcijām 30 dienas pirms vēlēšanām būs jāatturas no tādu reklāmas materiālu apmaksas un izvietošanas, kur apmaksātajā materiālā parādās kāds vēlēšanu kandidāts vai ar partiju saistīta persona. Saistības pakāpe, protams, var būt tuvāka un var būt stipri distancēta – tādēļ panta ceturtajā daļā noteikts personu loks, kas noteikti būtu uzskatāms par ar partiju saistītām personām Svarīgi atzīmēt vēl trīs lietas:

1. Lai gan šajā likumā noteikts vispārējs politisko reklāmu televīzijā aizliegums 30 dienas pirms vēlēšanām, šajā pantā noteiktie reklamēšanās aizliegumi valsts un pašvaldību institūcijām ir plašāki: tie attiecas ne tikai uz televīziju, bet arī citām reklāmas formām (piemēram, vides reklāmu, presi, internet, u.tml.)
2. Publiskajām institūcijām būtu jāizvairās reklāmas materiālos rādīt personas, kas ir acīmredzami saistītas ar kādu vēlēšanās startējošu partiju, ne tikai 30 dienas pirms vēlēšanām (ko likums imperatīvi pieprasa!), bet arī visā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Lai nepārkāptu Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma likumu un Satversmē noteikto nediskriminācijas principu, katrā konkrētajā gadījums jāizvērtē, vai attiecīgās personas parādīšanās apmaksātā materiālā patiešām ir nepieciešama.
3. Līdzīgā veidā publiskajām institūcijām būtu jāapsver arī tādu personu parādīšanās lietderība apmaksātos reklāmas materiālos, kuras caurmēra par politiku informēta pilsoņa uztverē nepārprotami asociējas ar kādu no vēlēšanās kandidējošiem sarakstiem, pat ja šī persona neatbilst šā panta 4.daļas kritērijiem.

Jaunais likums aizliedz pašvaldību izdotajos preses izdevumos izvietot priekšvēlēšanu reklāmas – neatkarīgi no tā, vai par šīm reklāmām maksā partijas vai kādas trešās personas (piektā daļa). Aizlieguma mērķis: 1) novērst negodīgu konkurenci starp publiski subsidētiem un privātiem vietējās preses izdevumiem; 2) aizliegt politisko reklāmu preses izdevumos, kas tiek daļēji apmaksāti par nodokļu maksātāju naudu.

Likumā paredzēts arī aizliegums 30 dienas pirms vēlēšanām pašvaldību izdotajos preses izdevumos izvietot intervijas ar kandidātiem vai rakstus, kuros pieminēts fakts, ka persona kandidē vēlēšanās. Ierobežojuma mērķis: preventīvi novērst tās priekšrocības (salīdzinot ar citiem kandidātiem), kuras rodas tiem vēlēšanu kandidātiem, kas attiecīgajā pašvaldībā ieņem vadošus amatus. Viņi joprojām var gūt publicitāti privātos medijos, tikties ar vēlētājiem, parādīties arī vietējā. 

Sagatavoja: Iveta Kažoka