Labdien, Lasītāji!Nu, johaidī! Tas ir vienīgais vārds, kuru varu attiecināt uz Ivara Godmaņa vadītās valdības bezgalīgo čammāšanos ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Nu ziņots, ka valsts smagi norūpētais Godmaņpapus ir nolēmis, ka kandidātu pieteikšanās KNAB direktora amatam turpināsies ... vēl divas nedēļas. Drīz atzīmēsim pusgadu, kopš valdošā (...) politizētu iemeslu dēļ atbrīvojās no iepriekšējā KNAB direktora. Visu laiku kopš tam tā ir izmisīgi pūlējusies atrast veidu, kā amatā iebīdīt sev paklausīgu marioneti, tikai tādā veidā, lai sabiedrība to nepamanītu un, Dievs pasargi, atkal neizietu ielās, lai vismaz tiem dažiem kliķes dalībniekiem, kuriem sirdsapziņa vēl nav gluži atrofējusies, neradītu kuņga sāpes. "Nu, vajag" -- tā apmēram valdības vadītājs ir "paskaidrojis," kāpēc procesā ir vajdzīgas vēl divas nedēļas.
Acīmredzamā problēma ir tā, ka vēl nav atradies “pareizais” cilvēks. Pieteikušās patlaban ir četras personas. Par vienu no tām es jau rakstīju — haizivs un “pedofīlu” mednieks Ādamsons, kurš ir teicis, ka viņa piedalīšanās konkursā ir tā, lai process būtu “interesantāks.” Dievs ar viņu. Pieteikušies ir arī viens Kārtības policijas un viens Drošības policijas pārstāvis. Un ir pieteikusies Juta Strīķe.
Normālā valstī viņai būtu visas izredzes konkursā uzvarēt, lai gan normālā valstī KNAB vadībā joprojām strādātu Aleksejs Loskutovs. Protams, Godmaņpapus no zila gaisa izvilka “principu,” ka konkursā uz KNAB vadītāja vietu nedrīkst kandidēt tie, kuri patlaban tur strādā. To no valdošās bandas vadošā pārstāvja, protams, var saprast. Labāk noteikti būtu tur iebīdīt kādu, kuram paies pusgads vai gads kamēr iešūposies, cita starpā varbūt nepamanīs, kā valdošie izmantos savus “administratīvos resursus” gaidāmajās pašvaldību un Eiropas vēlēšanās. Taču ārpus tā, liegums KNAB darbiniekiem pakāpties līdz direktora krēslam ir labākajā gadījumā liekulīgs. Nevaru spriest par to, cik lielā mērā Jutai Strīķei un visiem pārējiem KNAB darbiniekiem būtu jājūtas vainīgiem par to, ka divi kolēģi izrādījās kretini esam. Taču, ja viņi visi ir kolektīvi atbildīgi par to, ko šie kretini izdarīja, tad piedodiet, bet arī pašam Godmanim steigšus ir jādemisionē kaut vai tāpēc, ka viņš bija ministrs Kalvīša valdībā, kura gandrīz sagrāva valsts tautsaimniecību. Arī Ministru kabinetā tādā gadījumā vajadzētu darboties tikai cilvēkiem, kuri tur iepriekš nav strādājuši. Brašie politikāņi. No Jutas viņiem ir bail. Nožēlojami.
Būsim, lūdzu, visi ļoti, ļoti moži nākamajās divās nedēļās, lai redzētu, kas ir bijis īstais iemesls, kāpēc savajadzējās vēl divas nedēļas laika. Vai “pareizais” cilvēks vēl nav atrasts? Vai varbūt “pareizais” cilvēks ir atrasts, bet vēl nav pārliecināts? Tas varētu pat būt ticami. Jebkurš cilvēks par puslīdz kārtībā esošu pašcieņu un karjeras attīstību taču nelīdīs amatā, kura absolūti pretīgi politiskais raksturs ir pierādīts jau sen. Kārtējā diena un kārtējais lēmums valdošās bandas dzīvē. Cik žēl, ka tas kārtējo reizi apliecina ne vien mums, bet visai pasaulei, ka Latvijas Republikas valdība nav ieinteresēta cīņā pret korupciju, un tas, kārtējo reizi, ir ļoti, ļoti maigi teikts.
Jauku visiem dienu. Izņemot tos, kuri sargā korumpantus un korupciju. Viņi jauku dienu nav pelnījuši.