Raksts

Karsts laiks


Datums:
13. februāris, 2012


Autori

Gunta Leona


Vēl kādu nedēļu būs karsts. Ne jau metereoloģiskā laika apstākļi tādi. Ir taču ziema, pat sniegs dažkārt snieg.

Politikāņi gan aizskāruši cilvēkam emocionāli jūtīgāko – valodas lietu. Gan jau viņiem bija tam savs iemesls, ko paši 20 gados nav spējuši izdarīt ar integrāciju, to tagad cer vienā mirklī atrisināt ar referenduma palīdzību. Referendums ir politiska akcija. Daudzi uzskata, ka politikā nav jāpiedalās. Bet varbūt tomēr šoreiz ir jāpiedalās? Ir jau pietiekami daudz, par ko jākaunās bērnu priekšā. Kurā valstī bez Latvijas, valsts valoda ir tikai latviešu? Pat tās nosargāšanu likumīgi latvieši negrib pierādīt?

Man tā pirmsreferenduma mūzika par skaļu. Tik nav zināms, vai skan sēru marš vai kāzu fanfaras.Ir tie latvieši lūzeri, sēž tik savā “kastē” un gaida, kas notiks. Un tad jau piemērosies… Kad pirms vairākiem gadiem rakstīju, ka vispirms jāmainās sevī, par mani smējās un izteica kārtējos iebildumus. Bet pirms kāda gada jaunākam par mani teicu – nepareizi daudz darīts, ka jums tagad par to jāmaksā. Vēl jāturpina tālāk nepareizi darīt? Tajā pat laikā atsaucoties uz gudrām teorijām. Tikai aizmirstot, ka teorija ar darbiem ne vienmēr saskan.

Normālam cilvēkam iztikai ir vajadzīgas 2 lietas – emocionālā bagātība (kultūra) un
materiālā bagātība (maize un gaļa). Lai kā, bet kultūras nav. Nav. Ministri saka – būs nauda, palielināsim budžetu kultūrai. Tikai tās kultūras nav. Naivie latvieši cer, ka tā mākslīgi radīsies no jauna. Ilgam laikam jāpaiet, lai kultūra rastos mo jauna, tā jāvāc pa kripatiņai kopā, kā kādreiz tika savāktas tautasdziesmas. Iznīcināt esošu gan var vienā mirklī. Gadiem attīstītu un uzturētu avīzi iznīcināja, cēla kultūru? Nu jau runā vēl par kādu atsevišķi izdalītu lietu – demogrāfiju. Atrauj demogrāfiju no ekonomikas. Tāpat kā kultūru no ekonomikas.

Dzīvojam mēs mazā valstī, varam ar to lepoties. Tikai jāpiemērojas arī tam. Un kur citur vēl valsts valoda varētu būt latviešu? Manuprāt, nelaime tomēr ir tajos politikāņos, kuri nedomā ne par ko citu, kā savas un tikai savas pakaļas sildīšanu Jāpaiet 2o gadiem, lai apjaustu, ka integrācijas lietas ir tūtē, ka var politiski izmantot naivo tautu, lai kaut ko nolemtu.Un tie gudrie prāti jau sen šo zemi pametuši. Pietiek paskatīties uz deputātu ģīmjiem, lai to saprastu. Kāds tur brīnums, ja zinātniekam gada alga ir kādi 3000 eiro (no galvas minu skaitli). Kāds savu galvu tik lēti grib pārdot? Pat saeimiešiem gada alga ir daudzkārt lielāka par zinātnieku gada algu.Referendumi un vēlēšanas pie mums aktīvi tiekot apmeklēti. Bet vai tā pati statistika uzrāda balsotāju vidējo vecumu? Es neesmu pret gadiem, arī pati esmu veca, bet ja jau tie vecie visus iegrūduši pat nacionālā jautājuma risināšanas lietās, tad nav bijusi kārtība iepriekšējos gados. Un nepārtraukti klausīties politikāņu apgalvojumus, solījumus – rīt būs labāk, arī nevar.
Antiņi pa tām savām viensētām izkārtojušies ( tas nekas, ka aiz sienas dzirdams, kā kaimiņš pārbīda laikam krēslu) un saka mēs esam dziedātāju tauta, tā rakstīts tautasdiesmās. Tikai tautasdziesmās rakstīts arī, ka dzērāju tauta. Un laiks kopš tautasdziesmu tapšanas pagājis. Kuru šodien ir vairāk – dziedātāju vai dzērāju? Vai parasti lūzeri?

Ir, ir tā latviešu tauta naiva un lētticīga.
Naiva un lētticīga. Ļaunatminīga, neviesmīlīga. Okupantiem esot jābrauc uz savām mājām. Tikai tām paaudzēm, kas ir šeit, mājas arī ir šeit. Naivie un gļēvie paši vainīgi, ka nav viņus kārtīgi integrējuši ( Ne jau tā, kā saka politikāņi – krievam jāieiet latvietī un jākļūst par latvieti, bet gan – latvietim un krievam jāapvienojas, veidojot pavisam ko jaunu).

Varētu ko teikt par profesiju latvietis vai profesiju krievs. Bet par to lai runā politikāņi. Viņiem pēc nedēļas citādi nebūs ko darīt. Un viņi jau tagad zina, kā atrisināsies visas tautas nobalsošanas jautājums. Bet tauta šodien nezin. Nezin, kas būs nākošnedēļ. Karsts gan ir.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!