Pilsoniskās līdzdalības un iedzīvotāju iesaistīšanas jomā Latvijā aizvien pastāv problēmas, uz kurām domnīca piedāvājam paskatīties arī caur karikatūrām, kas izstrādātas ar pilsonisko aktīvistu līdzdalību un palīdzību projekta “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību” ietvaros.
Katrs no karikatūrām atspoguļo kādu salīdzinoši populāru problēmu, ar ko iedzīvotāji un nevaldības sektora pārstāvji mēdz sastapties, piedaloties dažādās publiskās apspriedēs vai konsultācijās ar valsts un/vai pašvaldības iestādēm.
Karikatūru mērķis ir vērst uzmanību tam, ka šādas līdzdalības problēmas pastāv un ka tās ir iespējams novērst, pašām institūcijām (pašvaldībām, valsts institūcijām, to padotības iestādēm u.c.) izprotot, kas veido un arī neveido jēgpilnas un iedzīvotājus mērķtiecīgi iesaistošas konsultācijas.
Karikatūru saturu veidojuši sabiedriskie aktīvisti, bet idejas vizualizējis Zemgus Zaharāns! Tāpat katru no karikatūrām pavada komentārs par karikatūrā attēloto situāciju no sabiedrībā zināma pilsoniskā aktīvista.
Zemāk pievienotas 10 projekta ietvaros izstrādātās karikatūras, ar kurām aicinām dalīties, lai veicinātu izpratni par labu un jēgpilnu sabiedrības līdzalību!
“Pilsoniskā aktīvista pieredzē nav daudz traumatiskāku pieredžu, kā piedalīties apspriešanā, kur no sirds vēlies iedot labu padomu, bet pēkšņi atskārsti, ka no tā nav jēgas, ka laipnie apspriedes rīkotāji jau visu ir nolēmuši. Proti, ka tā nav apspriešana, bet vienkārši ķeksīša pasākums, lai leģitimizētu kādu jau pieņemtu lēmumu. Šādas apspriešanas diskreditē to organizētājus.”
/Iveta Kažoka, domnīcas PROVIDUS direktore un vadošā pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos kā Latvijas, tā ES līmenī./
“Ja Jums rūp un vēlaties dzirdēt patiesu viedokli no reprezentabla iedzīvotāju kopuma, ne tikai no aktīvākajiem kopienu pārstāvjiem, bet arī tiem, ko ikdienā nesastopat, daudzveidīgiem gan vecuma, gan iesaistes ziņā, tad iesaistieties kopienās un esiet daļa no ikdienas procesiem! Jums ir jābūt tuvāk tautai un tās vajadzībām! Būt nesasniedzamām rokzvaigznēm un likt iedzīvotājiem fanot par uzceltām ēkām ir jauki, tomēr būtiskāk ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību procesos, kur to viedoklis ir īpaši svarīgs, jo ietekmēs to ikdienu!”
/Regita Zeiļa, Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore/
“Sabiedriskā apspriede kā rokkoncerts jeb – festivāls. Proti, valsts pārvaldei, kurai nepieciešama sabiedrības iesaiste sava redzējuma paplašināšanai, nevis apstiprināšanai, ir jārada formāti, kas uzrunā sabiedrību, rada vēlmi un vilkmi tajos līdzdarboties. Protams, veidojot sabiedriskās apspriešanas, kurām iedzīvotāji reāli redz jēgu būtu visbūtiskāk, bet, lai cilvēki vispār sāktu iesaistīties un noticētu to spēkam pirmais solis ir radīt vidi un formātu, kurā cilvēks pats vēlētos iesaistīties. Labs piemērs ir Sarunu festivāls LAMPA, kurā valsts pārvalde veido tiešu un nepastarpinātu komunikāciju ar sabiedrību – festivāla atmosfērā un ticiet man, cilvēki nudien vēlas sarunāties!”
/Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS administratīvā direktore, juriste, sarunu festivāla LAMPA programmas kuratore/
“No politikas veidotāju puses līdzdalības pasākumi tiek uzskatīti nevis par iespēju uzzināt iedzīvotāju viedokli, bet tādu kā “tvaika nolaišanas” pasākumu, kur izteiktiem viedokļiem pēc būtības nav nozīmes. Bieži vien diametriāli pretēju viedokļu paušana pat tiek veicināta. Cilvēki izsakās, viedokļi tiek pieņemti zināšanai un tālāk tiek virzīts jau izdomāts virziens. Tādā veidā, no vienas puses cilvēki jūtas izteikušies, bet no otras puses ļauj politikas veidotājiem teikt “Nu redzat, Jums pašiem nav vienots viedoklis”…”
/Āris Adlers, Līdzdalības eksperts, Alianses pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai prezidents/
“Līdzdalība lēmumu pieņemšanā diemžēl ne vienmēr nozīmē, ka solītais kritīs makā – pēc iesaistīšanās nevar par solīto “aizmirst”, paļaujoties, ka gan jau solītāji – politiķi, institūcijas – rīkosies atbilstoši. Var būt dažādas situācijas, kuru dēļ lēmumu pieņēmēji no solītā atkāpjas vai atliek lēmuma īstenošanu: piemēram, tā var būt kāda spēcīga lobija ietekme vai lielākas situācijas izmaiņas (pandēmija, Krievijas karš Ukrainā), kas var likt lēmumu pārskatīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi turēt roku uz pulsa un sekot līdz procesiem, lai nepieciešamības gadījumā atkal iesaistītos, atgādinātu par solīto un uzturētu sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu dienas kārtībā.”
/Dace Akule, ilgtspējas eksperte, Zaļā brīvība/
“Sabiedriskās organizācijas var saskarties ar lēmumu sasteigtību un necaurspīdīgumu, kā arī to nepilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos valsts un pašvaldību līmeņos. Nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes vai normatīvo aktu saskaņošana un neformālas apaļā galda diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām – šādos līdzdalības veidos politiķi un ierēdņi mēdz paust informāciju krietni pozitīvākā gultnē nekā tā ir faktiski. Kad diskusijas nonāk līdz konkrētiem jautājumiem, tad arī šīs diskusijas mēdz beigties ar attaisnojumiem vai tēzēm “pie šī noteikti atgriezīsimies”, “veidosim darba grupu”, “nodosim jūsu viedokli tālāk” utt. Taču tālākejošas rīcības, iespējams, nemaz nav un nebūs. Šādās situācijās nevalstiskās organizācijas “uzaudzē ādu” un kļūst nepiekāpīgas, lai risinātu sabiedrībai svarīgas problēmas. Labā prakse būtu iesaistīt sabiedrību pilnvērtīgi un uzņemties atbildību par solīto.”
/Laura Treimane, Zero Waste Latvija dibinātāja/
“Ar viedokļa ņemšanu vērā ir tā – ja tas ir kaut kas vienkārši ieviešams, tas der, bet kolīdz tas saistīts ar finansējumu vai kādu sistēmisku risinājumu, tā šis priekšlikums reti kad vispār tiek nopietni izvērtēts. “Tā kā ar visām ministrijām šis ir saskaņots, varam virzīties uz priekšu. Jums tad ir iespēja vēl nākamajā saskaņošanas posmā aizstāvēt savu iebildumu.” Apmēram tāda bija atbilde uz mūsu organizācijas priekšlikumu risināt sistēmisku problēmu. Norādījām, ka informācijas atklātību regulējošajam likumam ilglaicīgi nav sava “saimnieka” – iestādes, kas uzraudzītu likuma piemērošanu, taču būtu labi tādu tuvāko gadu laikā noteikt. Norādījām, kādēļ tas ir svarīgi un ka tam būtu sistēmiska ietekme uz daudzām citām jomām. Pēc īsas “žonglēšanas” – saskatoties, kura iestāde varētu būt atbildīgā – atklājās, ka īsti neviens to tomēr nedara un iestājās muļķīgs klusums, taču rīcība nesekoja. Šoreiz priekšlikuma šķērslis nebija jautājums par finansējumu, bet gan ierēdņu iniciatīvas trūkums sistēmiskākiem risinājumiem.”
/Līga Stafecka, domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos/
“Neskatoties uz to, kāds ir sabiedrības līdzdalības un informēšanas tiesiskais ietvars, tas var nesasniegt mērķi pēc būtības, ja netiks mainīta izpratne un attieksme par sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības nozīmi.
Latvijas Pilsoniskajai aliansei, pārrunājot un vērtējot līdzšinējo sabiedrības līdzdalības iesaistes pieredzi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un aktīvajiem iedzīvotājiem, nereti saņem kritisku vērtējumu, kas balstās uz negatīvu iepriekšējo pieredzi:
- sabiedrības līdzdalība tiek īstenota formāli un stingri pieturoties normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, nevis jēgpilni – pēc būtības un ar vēlmi noskaidrot un saklausīt iedzīvotāju viedokļus un vajadzības;
- sabiedrības viedoklim nav reālās ietekmes uz lēmumu pieņemšanu un esošie līdzdalības mehānismi nav saistoši lēmumu pieņēmējiem, ko mēdz izmantot publiskā pārvaldes un politiķi; pilsoniskās sabiedrības pārstāvji netiek uztverti kā līdzvērtīgi sarunu partneri;
- pilsoniskās sabiedrības iesaiste notiek novēlotā stadijā, kad jau ir pieņemti lēmumi, bet formāli ir nepieciešama atzīme, ka sabiedrības līdzdalība ir tikusi nodrošināta.
Tiklīdz būs publiskās pārvaldes patiesa ieinteresētība, sabiedrības līdzdalība un uzticēšanās pārvaldei pieaugs, kā arī cilvēku noskaņojums par notiekošo valstī uzlabosies.”
/Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore/
“Šī karikatūra ļoti labi parāda valsts pārvaldes un pašvaldības gaidas, iesaistot sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Nereti valsts pārvalde grib no NVO vai iedzīvotājiem saņemt ātru un profesionālu viedokli par kādu jautājumu, un ir neapmierināti, ja šis neizdodas. Lai sabiedrības iesaiste izdotos, dodiet sabiedrībai skaidru un viegli saprotamu informāciju un pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pamatotu viedokli! Un tad izdosies!”
/Agnese Frīdenberga, domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece un juriste, vairāku nacionālo un starptautisko pētījumu autore un līdzautore, specializējusies sociālās uzņēmējdarbības un būvniecības tiesībās/
Kāds ir publiskas apspriešanas mērķis? Uzklausīt ikvienu iedzīvotāju, dažādas interešu grupas un dot iespēju visiem izteikt savu viedokli.
Ko darīt, ja kāds vēlas sabotēt dažādu viedokļu izteikšanu? Vienkārši! Uz sapulci jāuzaicina viena noteikta viedokļa pārstāvji, viņiem jāaizņem pēc iespējas visas sēdvietas. Vēlams arī izskatīties draudīgiem un runāt, izmantojot sarežģītu valodu un terminus. Tad aktīvie iedzīvotāji netiks pie vārda.
Bet tas nav risinājums, kā veidot iekļaujošu, dažādiem iedzīvotājiem draudzīgu pilsētu vai novadu. Organizēsim tādas tikšanās, kurā mēs varam uzzināt, ko vēlas iedzīvotāji, kāds ir viņu redzējums vai priekšlikums!
/Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore/
“Tā kā esmu pilsoniski aktīva, mēģinu apmeklēt arī pašvaldības pasākumus iedzīvotājiem. Visbiežāk tajos ir sajūta, ka esam no dažādām planētām – runājam katrs savā valodā. Ir saprotami, ka pārvaldei ir jākomunicē formāli, juridiskā ietvarā, tomēr es uzskatu, ka iedzīvotājam nav jākļūst par “mazo ierēdni”. Tieši pretēji – pārvaldei ir jābūt mērķim izprast iedzīvotāju pasauli, tad jau to translējot savas darbības procesos”.
/Inese Vaivare, LAPAS direktore, Vidzemes augstskolas docētāja un sabiedriskā aktīviste/
