Foto: Foto - J. Pipars © AFI
Līdz šā gada beigām pilnvērtīgs darbs būtu jāuzsāk Informācijas sabiedrības birojam. Šoreiz mums jānodarbojas ar “velosipēda izgudrošanu”, jo tas tiešām ir vēl izgudrošanas stadijā arī citviet pasaulē. Cerēsim, ka mūsējais būs gana labs, lai kalpotu par prototipu citiem.
Jaunizveidotā valdība pagājušā gada rudenī savā deklarācijā par iecerēto darbību jau preambulā min, ka tās prioritāte ir Informācijas sabiedrība un uz zināšanām balstīta tautsaimniecība. Savukārt, kā viens no šīs prioritātes īstenošanas instrumentiem minēts Informācijas sabiedrības birojs (IS Birojs), kuru valdība apņemas izveidot.
Valdības apņemšanās tiek pildīta, un šobrīd tuvu gala versijai ir koncepcija par Informācijas sabiedrības biroja izveidi. Jau šonedēļ tā tiks izsūtīta pēdējai plašākai apspriešanai, lai vistuvākajā laikā uzsāktu ceļu uz Ministru Kabinetu. Ja process ritēs raiti un sekmīgi, MK lēmums par IS Biroja izveidi varētu tikt pieņemts jau maijā, bet pati institūcija darbu uzsāktu vasaras vidū.
Un tagad mēģināšu atbildēt uz virsrakstā uzdoto jautājumu. Sākšu ar šī brīža situācijas raksturojumu.
Informācijas sabiedrības veidošanas koordinēšanā pašlaik ir iesaistītas vairākas konsultatīvās padomes (Informācijas sabiedrības nacionālā padome, Programmas informātika padome utt.), ar politikas definēšanu (savas nozares ietvaros) nodarbojas vairākas ministrijas (Ekonomikas, Satiksmes, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības, Finanšu), kas būtu vērtējams pozitīvi, tomēr šai procesā kā būtiskākās jāatzīmē divas problēmas – Informācijas sabiedrības politikas fragmentēšanās un funkciju dublēšanās.
Proti, netiek izstrādāta un ieviesta vienota Informācijas sabiedrības politika, jo katra ministrija to izstrādā autonomi savas nozares kompetences ietvaros.
Ir vērojams vadības un uzraudzības trūkums informācijas sabiedrības politikas izstrādē un ieviešanā. Valsts investīciju līdzekļu izlietojums IT projektiem rit nesaskaņoti un līdz ar to bieži ir neefektīvs. Netiek veikts projekta rezultātu mērījums. Informācijas sabiedrības īstenošanai nav sistemātiskas vadības un uzraudzības, jo izveidotajai Informācijas sabiedrības nacionālajai padomei, Programmas “Informātika” koordinācijas padomei, kā arī E-pārvaldes koordinācijas padomei ir konsultatīvas un koordinējošas funkcijas.
Pastāv augsta iespējamība esošā institucionālā mehānisma funkciju dublēšanai, ja netiek nodrošināta Informācijas sabiedrības īstenošanas vienota koordinācija.
Tā tas ir šobrīd. Risinājums, kā arī atbilde uz virsraksta jautājumu vienlaikus, ir acīmredzami – struktūras (IS Biroja) izveidošana valdības centrā ar pietiekami augstām pilnvarām, kuras tā realizētu ar Ministru prezidenta tiešu atbalstu, lai varētu koordinēt visu ministriju darbību informācijas sabiedrības jomā.
Tātad IS Biroja galvenais uzdevums būs izstrādāt vienotu Informācijas sabiedrības (IS) politiku valstī un realizēt tās ieviešanas vadību, uzraudzību un kontroli, realizējot sekojošas galvenās pamatfunkcijas:
- Informācijas sabiedrības nacionālās padomes darba nodrošinājums;
- Informācijas sabiedrības valsts politikas koordinācija;
- E-pārvaldes ieviešanas un attīstības vadība;
- Valsts un pašvaldību pakalpojumu vadība;
- Likumdošanas attīstības un saskaņošanas vadība;
- Valsts informācijas resursu attīstības koordinācija;
- IS sabiedrisko komunikāciju vadība.
Protams, šeit vietā būtu minēto funkciju detalizācija, taču tā vienlaikus būs valdības izšķiršanās – cik lielas pilnvaras piešķirt jaunizveidojamam birojam.
Taču viens ir skaidrs – manuprāt, ir tā saucamais pilnvaru pietiekamības slieksnis, kuru nesasniedzot, dibināt šo struktūru ir nelietderīgi. Tieši reālu pilnvaru neesamība ir kupli sadibināto padomju galvenais trūkums un savā ziņā arī to pastāvēšanas iemesls.
Šķiet, ka uz jautājumu par to, kāpēc IS Birojs nepieciešams un kas mainīsies to nodibinot, ir atbildēts. Vēl tikai dažos vārdos par iespējamo notikumu secību.
Kā jau minēju, visai drīz biroja izveide varētu tikt apspriesta Ministru kabinetā. Domāju, ka nepieciešamie materiālie līdzekļi tiks piešķirti jau tuvākajos budžeta grozījumos. Ņemot vērā IS Biroja plānoto uzdevumu apjomu, kā arī nepieciešamību nokomplektēt augsti profesionālu darbinieku kolektīvu, IS Birojs savas funkcijas varētu sākt pildīt pakāpeniski, taču jau no pirmās pastāvēšanas dienas. Kā pirmais jāmin uzdevums faktiski atjaunot Informācijas sabiedrības nacionālās padomes darbu. Kā funkciju pilna apjoma uzņemšanās noslēdzošais – vadība pār vislielākos resursus prasošās e-pārvaldes ieviešanu un valsts pakalpojumu sniegšanu. Līdz šā gada beigām IS Birojam ir jāuzsāk pilnvērtīgs darbs.
Šādas institūcijas Latvijā līdz šim nav bijis. Arī starptautiskā prakse un risinājumi ir visai dažādi, kā pēc formas, tā sekmēm. Nenoliedzami, šī ir tā reize, kad mums ir jānodarbojas ar “velosipēda izgudrošanu”, jo tas tik tiešām ir izgudrošanas stadijā arī citviet. Cerēsim, ka mūsējais būs gana labs, lai nākotnē kalpotu par prototipu citiem.