Foto: AFI
Vai tad nepietiek ar skatu uz karti, lai apzinātos, ka atrodamies kaimiņos neprognozējamai valstij? Visu cieņu Havelam, kurš nekad nav slēpis, ka Čehija vēlas iestāties NATO, lai meklētu drošību pret Krieviju. “Vecās” dalībvalstis viņu par šo atklātību ciena.
Latvijas valdība ir darījusi tiešām daudz, lai tuvinātu mūsu valsts deklarēto mērķi – uzņemšanu NATO šī gada novembrī. Pakāpeniski ir palielināts aizsardzības budžets, NATO eksperti vienbalsīgi atzinuši mūsu bruņoto spēku attīstības plānošanu par priekšzīmīgu, Ārlietu ministrija ar diplomātiskiem līdzekļiem veiksmīgi darbojas uzņemšanas veicināšanai. Tāpat attiecībā uz demokrātiju un ekonomiskām reformām Latvija izpelnās labu novērtējumu. Ja enerģiski turpināsim uzsākto ceļu, var diezgan droši sacīt, ka Latvija līdz šā gada novembrim izpildīs NATO uzņemšanas kritērijus. Vienīgais konkrētais kritikas punkts, uz ko nule, viesojoties Rīgā, atkal norādīja NATO ģenerālsekretārs Robertsons – valodas prasības atcelšana deputātu kandidātiem. Tomēr šajā rakstā vēlos vairāk pievērsties vienam citam acīmredzamam deficītam: publiska diskusija par Latvijas dalību NATO līdz šim ir vāji attīstīta un ievērojamai sabiedrības daļai nav noteikta viedokļa šajā jautājumā. Tāpēc šajā rakstā aplūkošu argumentus, kas pamato Latvijas iestāšanās nepieciešamību. Manas galvenās tēzes ir šādas:
NATO nepārstāv militārismu vai varas politiku, bet vērtības;
Latvijas drošība joprojām ir apdraudēta;
Latvijai nav iespējams palikt “neitrālai”;
Latvijas iestāšanās NATO nāks par labu arī Krievijai.
Sākšu ar to, ka NATO nav tīri militāru interešu organizācija. Tas kļūst skaidrs, kaut vai ielūkojoties šīs organizācijas tapšanas vēsturē. 12 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis 1949.gadā izveidoja NATO, lai aizstāvētu Rietumeiropas drošību un brīvību pret iespējamu PSRS agresiju. Tādu brīvību, kas sevī ietver demokrātisku valsts iekārtu, iespēju brīvi izteikt savu pārliecību, cieņu pret cilvēka dzīvību, ģimenes un privātā īpašuma neaizskaramību un daudzas citas pamatvērtības, kas bija liegtas PSRS ietekmes zonas valstu pilsoņiem. NATO tika dibināta šo civilo vērtību, nevis militāru mērķu dēļ. Vairāk nekā 50 pastāvēšanas gados NATO ir sevi pārliecinoši pierādījusi kā Rietumeiropas drošības visefektīvāko garantu. Vienīgā nelaime – tobrīd Latvijai nebija lemts baudīt NATO aizsardzības labumus. Beidzot mums šāda iespēja ir, un tā ir jāizmanto.
Jāatzīst, ka mani izbrīna dažu Latvijas politiķu un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi, ka Latvijai neesot nepieciešams iestāties NATO, tāpēc ka, lūk, mūsu valsti šobrīd neviens neapdraudot. Vai tiešām esam tik naivi, vai par tādiem tikai izliekamies? Vai tad Krievija jau ir parakstījusi robežlīgumu ar Latviju? Vai tā ir atteikusies no formulējuma savā aizsardzības doktrīnā, ka patur sev tiesības izmantot dažādas politiska spiediena metodes un pat pielietot militāru spēku, lai aizsargātu savas intereses “tuvajās ārzemēs”, pie kurām tā pieskaita arī Latviju? Vai jebkad ir beigusies Krievijas ārlietu resora un VDK īstenotā propagandas kampaņa pret Latviju ar mērķi radīt nacionālās nesaskaņas mūsu valstī un veidot Latvijas kā “aparteīda valsts” tēlu ārzemēs? Un pat, ja mēs visu to vēl neuzskatītu par pietiekamu iemeslu Latvijai meklēt drošības garantijas Rietumos – vai tad nepietiek ar skatienu uz karti, lai apzinātos, ka atrodamies kaimiņos valstij ar vienu no pasaulē lielākajiem militāri rūpnieciskiem kompleksiem, kas ir politiski un ekonomiski neprognozējama, ar vājām demokrātiskām saknēm, bet toties ar ļoti spēcīgām totalitārām un impēriskām tradīcijām? Nudien nesaprotu, kā šādos apstākļos var nopietni apgalvot, ka mums no Krievijas nemaz nebūtu jājūtas apdraudētiem. Visu cieņu Čehijas valsts prezidentam Vāclavam Havelam, kurš nekad nav uzskatījis par vajadzīgu slēpt, kāpēc viņa valsts vēlas iestāties NATO – protams, lai meklētu drošību pret Krieviju (ne jau pret Mozambiku vai Jaunzēlandi). Var piebilst, ka “vecajās” NATO dalībvalstīs Havelu par šo atklātību ciena un respektē, un ne velti Čehija kopš 1999.gada ir NATO dalībvalsts.
Kas notiktu, ja Latvija izvēlētos NATO neiestāties? Vai tiešām mēs varētu turpināt līdzšinējo attīstības gaitu, būdama neitrāla valsts ar lēni, bet stabili augošu dzīves līmeni? Noteikti nē. Jāņem vērā, ka Igaunija un Lietuva visai drīz iestāsies NATO. Ja Latvija kā vienīgā no trim Baltijas valstīm paliks ārpusē, investori steigšus pametīs Latviju, celsies banku kredītlikmes, ekonomikā iestāsies recesija, palielināsies sociālās problēmas, un Latvija strauji vien nonāks atpakaļ Krievijas vistiešākajā interešu un ietekmes sfērā. Ir pamats uzskatīt, ka šie procesi risināsies ļoti ātri, un nākamo NATO paplašināšanas kārtu Latvija var nepiedzīvot.
Beigās vēlos īsi pievērsties tam, ka Latvijas iestāšanās NATO ir ne tikai Latvijas, bet arī pareizi saprastās Krievijas interesēs. Domāju, ka katram reāli domājošam Kremļa vai Valsts Domes pārstāvim patiesībā ir skaidrs, ka Krievijai jābaidās nevis no Latvijas NATO, bet no haosa savas valsts iekšienē un, iespējams, no nestabilitātes draudiem Dienvidu pierobežā. Latvija NATO – tas ir drošs un stabils kaimiņš Krievijai, ar kuru tā varēs veidot godīgas un abpusēji izdevīgas attiecības. Beigu beigās, Krievijai spiediens pievērsties pašai savām problēmām tā vietā, lai tīkotu saglabāt pēc iespējas lielāku zudušās impērijas daļu, var nākt tikai par labu.