Foto: NRA
Ja politiķis atbildes laikā pats sev uzdod jautājumus un pats uz tiem atbild, iespējams, kaut kas ar šo interviju nav kārtībā.
[Raksta autore Marta Herca]
Pagājušonedēļ ‘Rīta avīzē Neatkarīgā’ publicēta intervija ar pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu rubrikā ‘Pašvaldību vēlēšanas 2013’. Lai šādu interviju nosauktu par žurnālistikas produktu, būtu jāuzdod kritiski, konkrēti jautājumi gan par to, kā saimniekots līdz šim, neļaujot aizrunāties un uzdodot precizējošus jautājumus, gan jājautā par Saskaņas centra programmu un mērķiem – svarīgi noskaidrot, ko mēra amata kandidāts piedāvā darīt nākamajā iespējamā valdīšanas posmā.
Pieteikumā teikts, ka saruna būs par “Rīgas domes izšķērdību, budžeta deficītu, Vienotības populismu, gaidāmajiem tiesu darbiem par neslavas celšanu, bedrēm ielās un Jāņu svētkiem krastmalā”. Lai gan daži no šiem tematiem izklausās daudzsološi, diemžēl intervētājs Bens Latkovskis ir sagatavojis vienu divus jautājumu par katru tēmu un neizrāda īpašu interesi par sniegtajām atbildēm, neuzdod papildjautājumus, neko neapšauba. Intervējamajam ir dota platforma izrunāties, izklāstīt savas idejas, pastāstīt par labajiem darbiem, nokritizēt sāncenšu programmu, ne mirkli nepieminot savējo.
Intervijas struktūru varētu aprakstīt apmēram šādi:
1) Ievadā ar skaitļiem nodemonstrēts tas, cik veiksmīgi Rīgas dome ir pārvaldīta, intervētājs nepiepūlas, lai kādu ciparu padarītu uztveramāku saviem lasītājiem. Nils Ušakovs pats sev runas laikā uzdod jautājumus un pats uz tiem atbild.
2) Tālāk seko sadaļa par Vienotības programmu (kas aizņem aptuveni trešo daļu intervijas), kurā pārspriests partijas populisms, pilnībā ignorējot tos populisma gadījumus, ko pārmet pašam Saskaņas centram[ 1 ].
3) Intervijas trešo daļu varētu nosaukt – ‘Kā jums šķiet, cik liela būs jūsu uzvara?’ vai arī ‘Tā kā mums ir vēl mazliet papīra, par ko mēs varētu parunāt?’. Tā nez no kurienes uzrodas jautājums par Aivara Lemberga plaukstošo Ventspili, kas dod Ušakovam iespēju atkal pievērsties matemātikai Rīgas saimniecībā, tā neglābjami norāda uz progresu.
Jautājumi
Piedāvāju apskatīt intervijā uzdotos jautājumus – vairums no tiem ir kā temata ievads, tie neprasa no intervējamā īsas atbildes, kas kādā nebūt veidā būtu saistītas ar konkrētu rīcību. Jautājumos ietverta forma ‘esot’ vai ‘jūs esat teicis’ norāda uz intervētāja pozīciju – es dzirdēju ka ir tā, pastāstiet, lūdzu – kā ir patiesībā.
– Latvijā vienmēr modē ir bijusi taupība. Parastā atbilde uz jebkuru sabiedrības pieprasījumu ir – mums nav naudas. No jūsu mutes šī frāze skan ievērojami retāk, un opozīcija Jums pārmet, ka esat izšķērdīgs. Rīgas domes budžetā esot izveidojies 55 miljonu liels deficīts, kas veidojot 11% no visiem ienākumiem.
– Bet kā ar to Rīgas budžeta 11% deficītu?
– Pērn Rīgas dome aizgāja no Pašvaldību savienības. Vai neesat tur atgriezušies?
– Kad tika prezentēta Vienotības programma, jūs izteicāties, ka tā ir gandrīz kā priekšvēlēšanu dāvana, jo ir pilna ar muļķībām. Paskaidrojiet sīkāk, ko ar to bijāt domājies?
– Viņi ierosina nemaksāt subsīdijas kapitālsabiedrībām.
– Jau šogad Rīgā notiks lielas pārmaiņas maršruta mikroautobusu satiksmē. Tiks nopirkti 180 jauni mikroautobusi un iekļauti esošajā Rīgas satiksmes elektroniskajā norēķinu sistēmā. Biļešu cenas šajos mikroautobusos būs tādas pašas kā citos transportlīdzekļos – 50 santīmu. Jūs esat teicis, ka pilsēta šo uzņēmumu nedotēs. Kā tas iespējams, ja pārējais sabiedriskais transports bez dotācijām nevar iztikt?
– Kā vērtējat Vienotības veidotos pret jums un esošo Rīgas domes vadību vērstos videoklipus?
– Vai nedomājat vērsties tiesā?
– Vēl nesen šķita, ka galvenā cīņa būs starp to politisko koalīciju, kas pašreiz atrodas pie varas Rīgā, un to, kas ir pie varas valstī. tagad ir parādījies jauns, visai savdabīgs spēlētājs Guntis Belēvičs un Zaļā partija. Nebrīnīšos, ja viņš pārvarēs 5% barjeru…
– Kādas redzat sadarbības iespējas ar šo partiju, ja neizdosies iegūt to 51% balsu, par kurām nemitīgi runājat.
– Pēc iepriekšējām vēlēšanām jums pārmeta, ka latviešu uzvārdi tiekot svītroti. Lielā mērā no tā, cik lielu atbalstu gūs latviešu deputātu kandidāti, atkarīgs, vai spēsiet iziet no tabu zonas lielajā politikā. Vai esat domājis kaut kā vērsties pie krieviski runājošiem vēlētājiem, lai viņi nesvītro ārā latviešu kandidātus?
– Jūs pieminējāt bedres uz ielām. Nesen biju Nepālas galvaspilsētā Katmandu. Tur ielu stāvoklis ir vienkārši katastrofāls. Diemžēl arī Rīgā daudzviet ielu stāvoklis nav par matu labāks.
– Ventspils mērs Aivars Lembergs Ventspilī regulāri griež lentītes, atverot jaunas rūpnīcas. Rīgā par jaunu rūpnīcu atvēršanu nenākas bieži dzirdēt.
– Kas šogad paredzēts Rīgā tāds īpašs?
– Pēc 4.maija būs 9.maijs.
Tā nav žurnālistika
Tas, ka intervētāju ne reizi nenosaucu par žurnālistu, nav nejaušība. Žurnālistu galvenais uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Šāda tipa materiālus, kas it kā izskatās pēc konkrēta mediju produkta – intervijas, jo ir veidota jautājumu un atbilžu formā, bet kuros uzdoti komplimentāri, brīvi interpretējami jautājumi un no politiķiem un amatpersonām netiek prasīta nekāda veida atbildība, – sauc par reklāmrakstiem. Problēma ir tajā, ka nekur nav norādīts, kas šo publikāciju ir apmaksājis.