Foto: Charles Roffey
Integrācijas sekretariāts nav dzīvotspējīga institūcija, un patlaban nevajadzētu vis raudāt par sekretariāta likvidāciju, bet gan domāt, kā valstī vislabāk risināt integrācijas jautājumus.
Klusi un lielā steigā – tā, ievērojot pašmāju politikas sliktākās tradīcijas, reorganizācijai gatavojas Īpašu uzdevumu sekretariāts sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSILS). Premjers liek nolikvidēt īpašu uzdevumu ministru amatus? Labi, likvidēs, bet, kā izskatās pēc iecerētās shēmas, tos pašus integrētāju vēzīšus pārcels uz citu – Bērnu un ģimenes lietu ministrijas maisiņu. Tādu lēmumu otrdien jau ir pieņēmis Ministru kabinets.
Vēl dienu pirms valdības sēdes sekretariātam bija doma saspringtajā budžeta situācijā izveidot arī jaunu institūciju — Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru, visticamāk, tādēļ, lai ar darbu nodrošināti visi līdzšinējie integrētāji un lai vismaz daļa integrācijas naudas paliktu LPP/LC rokās. Lai varētu dzīvot kā turpmāk. Taču valdības sēdē aģentūras izveide apstiprināta nav. Vismaz pagaidām. Tomēr tā jau nav garantija, ka sekretariāta reorganizācijas procesā šāda aģentūra netiks izveidota.
Pagaidām formāli it kā premjera uzdevums izpildīts – viena īpašo uzdevumu ministra vieta likvidēta, taču būtība jau nemainās. Nav cerību, ka integrācijas jomā turpmāk varētu būt kādas būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Jo šajā jomā tāpat kā iepriekš, visticamāk, darbosies tie paši cilvēki un tā pati partija, kas savu politisko interešu un kompetences trūkuma dēļ drīzāk sabiedrību šķeļ, ne vieno.
Bez loģikas un pamatojuma
Integrācijas sekretariāts jau no laika gala bijis LPP un tās radītāja Aināra Šlesera valdības koalīcijai uzspiesta institūcija. 2002.gadā to izveidoja, lai toreizējā valdībā LPP iegūtu ar citām partijām līdzvērtīgu ministru vietu skaitu un ietekmi. Toreiz bija aktuāli arī pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ne tikai pēc būtības, bet arī formāli pierādīt, ka Latvijai sabiedrības integrācija valstiski ir svarīga. Tolaik pirmais īpašo uzdevumu ministrs Nils Muižnieks ar sparu metās iekšā sekretariāta veidošanā un integrācijas jomas sakārtošanā, bet ātri vien aptvēra, ka viņa toreizējai partijai LPP patiesa sabiedrības integrācija nemaz nerūp. Ir vajadzīga tikai ministra vieta. N.Muižnieks jau labu laiku vairs nav ne ministrs, ne arī LPP biedrs, bet Integrācijas sekretariāta lēnā degradācija, kas īpašu apogeju ir sasniegusi tieši pašreizējā ministra Oskara Kastēna (LPP/LC) laikā, ir pierādījusi – LPP/LC svarīgs ir tikai postenis, ne būtība.
Izskatās, ka šajā gadījumā pret savu kolēģi – LPP/LC līdzpriekšsēdētāju Šleseru – bezspēcīgs ir otrs LPP/LC līdzpriekšsēdētājs, viņš arī valdības vadītājs Ivars Godmanis. Par spīti tam, ka viņš pats ir aicinājis taupības apstākļos pēc iespējas samazināt valsts pārvaldes tēriņus un likvidēt institūcijas, kuru funkcijas dublējas, LPP/LC dzima doma radīt jaunu aģentūru. Lai būtu kur strādāt Integrācijas sekretariāta darbiniekiem. Bija iecerēts, ka šī aģentūra atrastos Ainara Baštika (LPP/LC) vadītās pašreizējās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pakļautībā. Otrdien kļuvis zināms, ka reorganizācijas gaitā Baštika ministrija tiks pārdēvēta par Bērnu, ģimenes un sabiedrības lietu ministriju un tajā izveidos Sabiedrības integrācijas lietu departamentu. Ietaupījums no abu ministriju apvienošanas varētu būt ap 316 000 latu, saka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Savukārt darbinieku skaitu esot iecerēts samazināt par 13 štata vietām, un pēc reorganizācijas ar integrācijas jautājumiem Baštika ministrijā nodarbošoties 35 cilvēki, vēstī ĪUMSILS preses sekretāre Zane Šneidere.
„Es reorganizācijā neredzu nekādu funkcionālu loģiku. Redzu tikai politisku loģiku,” saka Nils Muižnieks. Arī Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre integrācijas politikas nodošanu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai neuzskata par loģisku. Taču valdības vadītāja preses sekretārs skaidro — premjera priekšlikums ir, ka, īpašo uzdevumu sekretariātus likvidējot, to funkcijas tiek nodotas tās pašas partijas pārraudzībā esošajai ministrijai. Tātad — ja LPP/LC rokās nebūtu Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad arī daļu Integrācijas sekretariāta valdība nevēlētos „pastumt” zem šīs ministrijas, bet droši vien meklētu kādu citu „jumtu”. Galvenais — pēc formas, ne pēc būtības un loģikas. ĪUMSILS preses sekretāre gan skaidro, ka ar integrācijas lietu nodošanu Baštika ministrijai „mēs iegūstam to, ka vēl joprojām tiek veidota sabiedrības integrācijas politika.”. Tiesa gan, „papildinātā” Baštika ministrija, visticamāk, nenodarbosies ar plašu integrācijas spektru, bet tikai ar LPP/LC tīkamāko — mazākumtautību, ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un lībiešu integrāciju, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem. Diskriminācijas jautājumus Kastēns ir ar mieru visžēlīgi atdot Labklājības ministrijai, kura jau nodarbojas ar sociālo integrāciju un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tajā pašā laikā viņš nonāk pretrunās, apgalvojot, ka „ir ļoti svarīgi šo sekretariātu nesadrumstalot pa vairākām valsts iestādēm”.
Ja LPP/LC un Kastēnam tik ļoti rūpētu integrācija, kuras aktuālākie izaicinājumi Latvijai ir tieši darbs ar diskriminācijas jautājumiem, ne lībiešu integrēšana, tad Kastēns tik vieglu roku nešķirtos no diskriminācijas. Vēl jo vairāk pilnīgi bez loģiska pamatojuma ir LPP/LC iecere izveidot Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru, kas varētu nodarboties ne tikai ar aptuveni 300 000 latu sadalīšanu mazākumtautībām, bet arī administrēt Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2 miljonus latu. Kā saprotams no premjera preses sekretāra — kaut arī valdība pagaidām aģentūras dibināšanu nav apstiprinājusi, šī ideja nekur pazudusi nav. Reorganizācijas procesā valdība vēl lemšot, vai integrācijas naudām pietiks ar jau Baštika ministrijā esošo Jaunatnes aģentūru, vai arī tomēr vēl vajadzēs dibināt atsevišķu integrācijas aģentūru. „Kā būs efektīvāk, tā arī darīs,” saka E.Vaikulis.
Tomēr neatkarīgi no tā, vai jauna aģentūra tiks vai netiks veidota, ja reiz Kastēnam un LPP/LC neinteresē diskriminācijas politika, uz kuru tieši attiecas imigrantu un bēgļu jautājums, tad kāpēc gan lai interesētu šīs politikas īstenošanai domātā Eiropas nauda? Ja diskriminācijas lietas LPP/LC ir gatava nodot Labklājības ministrijai, kāpēc Trešo valstu valstspiederīgo fonda 2 miljonus latu tomēr vēlas administrēt pati? Uz šo jautājumu Kastēnam nav atbildes pēc būtības. Tā vietā viņš tīri formāli atgaiņājas — tā nosakot Ministru Kabineta lēmums un arī Eiropas Komisija tieši Integrācijas sekretariātu apstiprinājusi par atbildīgo institūciju minētā fonda naudai.
Dublē SIF funkcijas
Taču tajā pašā laikā Latvijā jau kopš 2001.gada sekmīgi darbojas Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kurš saņēmis nepieciešamās akreditācijas, lai administrētu ES un citu starptautisko finansējumu, piemēram, Norvēģijas valdības Latvijai piešķirto naudu. „Šajā brīdī kaut ko jaunu veidot ir galīgi neprātīgi – par funkciju dublēšanos taču mēs runājam visu laiku,” saka SIF direktore Aija Bauere, apgalvojot, ka Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda naudu SIF varētu administrēt bez speciāliem papildus līdzekļiem, jo fondam ir tam nepieciešamā kapacitāte. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehre priekšlikumu integrācijas naudai veidot atsevišķu aģentūru sauc par absurdu, jo „ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas var pildīt šīs funkcijas”. Viņasprāt, priekšlikums par aģentūras izveidi balstās nevis analītiskā un racionālā pozīcijā, bet gan radies tāpēc, ka „dažādiem grupējumiem ir dažādas politiskās intereses, kas nozīmē, ka katrs grib noturēt savu naudasmaka gabaliņu.”
ĪUMSILS preses sekretāre gan integrācijas aģentūras veidošanu pamato ar to, ka SIF procentuāli ļoti maza finansējuma daļa ir atvēlēta sabiedrības integrācijai. Tomēr ne A.Bauere, ne iepriekšējais ilggadīgais SIF direktors Nils Sakss šo argumentu neuzskata par pamatotu, jo Integrācijas sekretariāts pats fondam deleģējis tikai aptuveni 200 000 latu sabiedrības integrācijas finansējumu. Par spīti tam, ka SIF likums liek fondam dalīt naudu sabiedrības integrācijas projektiem, ĪUMSILS jau no tā sākotnes ir pats centies pārņemt SIF politikas īstenošanas funkcijas un piešķīris valsts dotācijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pilsoniskās sabiedrības veicināšanas projektiem, tā precīzi dublējot SIF funkcijas. SIF padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) par funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu naudas šķērdēšanu informējis arī premjeru Godmani, taču reakcijas nav, un ĪUMSILS turpina iesākto.
„LPP/LC skatās nevis no valsts interešu viedokļa, bet vēlas, lai finansējums paliktu šīs partijas rokās,” secina N.Sakss. Un patiesi — vēlmē veidot jaunu aģentūru ir saskatāma zināma loģiska vēlmju pēctecība, jo jau vairākus gadus LPP/LC Integrācijas sekretariāta personā ir izrādījusi interesi par politiski neatkarīgā SIF naudas — aptuveni 6 miljonu latu — pakļaušanu savā ietekmē. Sākotnēji bija vēlme SIF pārveidot par aģentūru zem Integrācijas sekretariāta, taču SIF un NVO pretošanās rezultātā LPP/LC intereses izpaudās SIF likuma grozījumos, kas paredzēja fondu nodot ĪUMSILS pakļautībā. Par šiem grozījumiem ātri un klusi nobalsoja Saeima, taču Valsts prezidents laboto likumu atsūtīja atpakaļ parlamentam vēlreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka SIF jāsaglabā sava neatkarība. „Tas jau neatbilst Integrācijas sekretariāta vadības interesēm,” konstatē N.Sakss, bet SIF likuma labojumi patlaban „iesaldēti” atrodas parlamentā.
Integrācija neinteresē
Mulsumu rada tas, ka ĪUMSILS pārstrukturēšana notiek bez sekretariāta līdz šim paveiktā un tā kvalitātes dziļāka izvērtējuma. Integrācijas jomā sekretariāts LPP/LC ministru — un kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanām O.Kastēna — vadībā ir vairāk šķēlis, ne vienojis sabiedrību. Runa nav tikai par LPP/LC tik nepatīkamo diskriminācijas jautājumu risināšanu, kas liktu veidot pretdiskriminācijas politiku, lai vienlīdzīgas tiesības nodrošinātu ne tikai LPP/LC nīstajām seksuālajām minoritātēm, bet arī citām mazākumgrupām, tajā skaitā, piemēram, arī citas rases pārstāvjiem un imigrantiem. Tā vietā ĪUMSILS klusi un bez pamatotas argumentācijas likvidēja pretdiskriminācijas nodaļu sekretariātā. Bet runa ir par daudz elementārākām lietām — ja reiz LPP/LC sevi akcentē kā vienīgo partiju, kurai rūp sabiedrības integrācija, tad tās pārvaldītajam sekretariātam it kā nevajadzētu par milzu apgrūtinājumu uztvert jauno integrācijas pamatsnotādņu uzrakstīšanu. Bet — ir gan grūti, un integrācijas politikas dokumenta veidošanu sekretariāts ir uzticējis kādai sabiedrisko attiecību firmai.
Tāpēc joprojām neatbildēts paliek jautājums — ja reiz pašreizējais sekretariāts nav spējīgs veikt savas politikas plānošanas funkcijas, tad kāds gan labums, ka tie paši cilvēki integrācijas jautājumu risināšanu, visticamāk, simulēs Baštika ministrijā? Kaut arī publiski par personālijām vēl runāts netiek, aizkulisēs izskan dažādi varianti, piemēram, ka, iespējams, pats Kastēns pie Baštika pārcelsies uz valsts sekretāra vietnieka krēslu, bet ĪUMSILS vadītājam Jurim Asaram (LPP/LC) tiks integrācijas aģentūras direktora postenis. Tiesa, otrdien gan Kastēns presei paudis, ka, visticamāk, viņš atgriezīsies Saeimā, taču tad no parlamenta jāšķiras LPP/LC biedram Jānim Šmitam, kurš Saeimas krēslu ieņem tikai Kastēna ministrēšanas laikā. O.Kastēns nav spējīgs pēc būtības atbildēt uz jautājumiem pa reorganizāciju, kā arī, aizbildinoties ar saspringtu darba grafiku, vairās no tiešas sarunas ar žurnālistu. Tā vietā portālam politika.lv viņš palūdz atsūtīt jautājumus rakstiski un rakstiski arī atbild — atrunājoties un izsmējīgi — sev, savai partijai un sekretariātam tā pašreizējās izpausmēs tik raksturīgajā tonī.
Integrācijas sekretariāts nav dzīvotspējīga institūcija, un „tā būtu kļūda, ja tas turpina dzīvot, kāds ir tagad,” saka I.Brands-Kehre. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos nevajadzētu vis raudāt par sekretariāta likvidāciju, bet gan domāt, kā valstī vislabāk risināt integrācijas jautājumus. „Integrāciju nevajag obligāti atstāt LPP/LC rokās,” saka N.Muižnieks, taču viņš arī politisko partiju spektrā patlaban neredz partiju, kas ar šiem jautājumiem varētu strādāt. Viņš uzskata, ka integrācijas politika patlaban nerūp ne politiķiem, ne sabiedrībai. „Neredzu pasūtījumu ne no LPP/LC, ne no koalīcijas kā tādas. Neredzu skaidru darba uzdevumu, ko gribētu tai struktūrai uzticēt. Neredzu pieprasījumu un piedāvājumu ne no sabiedrības, ne politiskās elites,” Muižnieks ir pesimistisks. Bet tikmēr Godmaņa preses sekretārs pauž premjera viedokli, ka ar ĪUMSILS reorganizāciju būs sasniegti valdības vadītāja izvirzītie uzdevumi: viens — tiks ietaupīti administratīvie izdevumi, jo sekretariātam vairs nebūs sava personāldaļa un grāmatvedība, un otrs — samazinās ministru skaits, un tā tikšot raidīts pozitīvs signāls sabiedrībai, demonstrējot valdības attieksmi.
Lai kādu arī valdības attieksmi ar ĪUMSILS reorganizāciju premjers Godmanis sabiedrībai vēlētos raidīt, tas, ko sabiedrība aiz politiķu rosīšanās saredz, nav diez ko iedvesmojoši. Pēc tam, kad piecus gadus esam uzturējuši īpašo uzdevumu sabiedrības integrācijas sekretariātu, esam attapušies turpat, kur bijuši. Sabiedrība LPP/LC vadībā ir vairāk šķelta, ne vienota, bet ministram Kastēnam nav reālu darbu, ar ko tas varētu lepoties. Ja nu vien vairāku nevalstisko organizāciju finansiālā pakļaušana un pēc tam — viņu politiska izmantošana, kad vien tas sekretariātam ir nepieciešams. Lai savtīgi izdzīvotu. Bet — ne lai dzīvotu un patiesi rūpētos par sabiedrības saliedēšanu.