Raksts

Kalvīšlaiku pēdējā cēliena ainiņas


Datums:
29. novembris, 2007


Autori

Iveta Kažoka


Kalvīšlaiku pēdējā cēliena ainiņas

1. “Labas” pārvaldības paraugdemonstrējumi

Žanrs: farss. Notikuma vieta: MK, RAPLM, Satiksmes ministrija. Laika periods: 2007.gada pavasaris-rudens.

1.epizode. 2007.gada ziema.

Politiķi aizdomīgi bieži publiski izsakās, ka Aizsargjoslu likums traucējot Latvijas ostu attīstībai.

2. epizode. 2007.gada pavasaris/vasara.

Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija (ministrs A.Štokenbergs) izstrādā grozījumus Aizsargjoslu likumā, piedāvājot “izeju”. Projektā ir viena vienīga frāze – virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nenosaka ostu teritorijās. Konteksts – Latvijas ostu teritorijas nav apzinātas (nav informācijas, par cik lielām teritorijām ir runa), par Rīgas brīvostas milzu robežām joprojām notiek strīdi, ostu teritorijās ir iespējama arī tāda saimnieciskā darbība, kurai nav nekāda sakara ar ostas attīstību, ostu pārvalžu darbība ar īpašu pārskatāmību nekad nav izcēlusies. Tas nekas – projekta virzītāji neredz neko sliktu, ja uz X skaitu teritoriju AUTOMĀTISKI neattieksies aizsargjoslu nosacījumi (kas, piemēram, sargā piekrastes teritorijas no applūšanas).

Neviens nešaubās, ka šis ir tīri politisks projekts, par kuru neērti pat ministrijas darbiniekiem. Tomēr saņemot ļoti daudz pretenziju, ministrija organizē starpinstitūciju sanāksmes, lai panāktu vienošanos. Pārsteidzošā kārtā tas izdodas – gan dažādas institūcijas, gan NVO pārstāvji vienojas, ka arī uz ostu teritorijām jāattiecas aizsargjoslu likumam, taču pašvaldības var izdarīt izņēmumus, tos atrunājot teritoriālajos plānos (kas nozīmē, ka par katru tādu gadījumu notiks sabiedriska apspriešana un to vērtēs daudzas gan valsts, gan pašvaldību institūcijas). Piemēram, ja tas patiešām vajadzīgs kādām tehniskām būvēm.

3.epizode. 2007.gada rudens.

Ministru kabineta sēdes darba kārtība:

jautājums Nr.18 – grozījumi Aizsargjoslu likumā. Iesniedz RAPLM, versija ir saskaņota ar dažādām institūcijām un NVO.

jautājums Nr.17 – grozījumi Aizsargjoslu likumā. Iesniedz Šlesers (Kurš gan cits?), teksts aizdomīgi pazīstams: virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nenosaka ostu teritorijās.

Kalvīša valdība nobalso par 17.projektu. Nav nekāda publiski pieejama paskaidrojama par to, kas bija vainas RAPLM jaunajai versijai, kas turklāt saskaņota gan ar ministrijām, gan NVO. Vides ministrs liek uzrakstīt protokolā, ka nepiekrīt. Satiksmes ministrijai vēl projekts ir jāsakaņo ar dažām institūcijām.

4.epizode. 2007.gada 27.novembris.

Satiksmes ministrija atkārtoti iesniedz projektu MK. Teksts: virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nenosaka ostu teritorijās. Šoreiz anotācijas sadaļā “konsultācijas ar NVO” ir parādījies ieraksts: Satiksmes ministrija ir uzzinājusi Ostu padomes viedokli. Ostu padome piekrīt. Tas, ka citas NVO jau pirms pusgada bija izteikušas savu viedokli (projektam nelabvēlīgu), Šleseru neinteresē. Vides ministrija joprojām nepiekrīt – citām institūcijām, kas varētu iebilst, pat vairs nekas netiek jautāts.

Epilogs.

Man nav ne jausmas, kā otrdien nobalsoja MK – diemžēl sēžu protokoli parādās tikai pēc dažām dienām, kad traktors un buldozers vienā personā jau sen ir visu “sakārtojis”. Taču nemaz nebrīnītos, ja Kalvīša valdība projektu būtu “aizlaidusi” uz Saeimu. Tas būtu pilnīgi atbilstoši Kalvīšlaika izpratnei par “labu pārvaldību.”

2. Kalvīša pēdējais trieciens KNAB?

Žanrs: daudzsēriju mākslas filma. Notikuma vieta: Ministru prezidenta birojs. Laika periods: 2007.gada novembris.

Pēc tam kad oktobrī Saeima atdeva Ministru kabinetam lēmumu par Loskutova atcelšanu, vispārējā eiforijā bija piemirsies, ka Saeima uzdeva MK līdz 1.decembrim izstrādāt noteikumus, kuros regulēts, kā turpmāk ir jāvērtē tas, vai KNAB priekšnieks atbilst vai neatbilst savam amatam. Izrādās, ka premjera birojs to nebija aizmirsis, bet projekta izstrādes procesu nebija arī publiskojis. Vienkārši attiecīgie MK noteikumi pēkšņi parādījās MK sēdes darba kārtībā un uzreiz tika akceptēti. Bez paskaidrojuma, kādēļ ir nepieciešama šāda steiga un kādēļ KNAB neatkarībai tik svarīgs projekts nevar tikt pieņemts parastajā procedūrā (t.i. to saskaņojot ar maksimāli daudzām institūcijām un NVO). Apskatot iesniegtos atzinumus, var secināt, ka premjera birojs par šo projektu bija informējis tikai tās institūcijas, kuru pārstāvjus bija paredzēts izvērtēšanas komisijā iecelt. Tas, ko par to domā NVO, vai kaut vai pats KNAB – Kalvīšlaikos kā vienmēr bija absolūti nesvarīgs jautājums.

Kādi ir šie jauni MK noteikumi? Nav tik traģiski, kā varētu domāt. Sastāvs (ja tas pēdējā brīdī atkal nav mainīts, jo MK preses relīze atšķīrās no pašiem noteikumiem): 2 politiķi, ģenerālprokurors, SAB priekšnieks, tiesībsargs un Drošības policijas priekšnieks. Izšķirošā balss – ģenerālprokuroram. Projektā ir ietvertas arī garantijas tam, ka katram komisijas loceklim, kas nepiekrīt gala slēdzienam, ir tiesības formulēt savas atsevišķās domas, komisijai ir tiesības pieaicināt arī citus cilvēkus ar padomdevēja tiesībām un citas nesliktas idejas.

Taču vai projekts apdraud KNAB neatkarību? Es teiktu, ka – jā. Steiga, ar kādu tika izbīdīts šis projekts, liedza diskutēt, piemēram:

1) par to, vai tiešām ministru prezidentam ir jāpiešķir pilnvaras uz jebkādas savas iegribas pamata sasaukt šādu komisiju, tādējādi traucējot gan KNAB, gan vērtējošo institūciju pārstāvju darbu? Noteikti prasījās definēt iespējamos pamatus, kad ir jāsasauc šāda komisija, lai vērtētu KNAB priekšnieka neatbilstību amatam (cik nopietniem jābūt pārkāpumiem). Šobrīd sanāk tā, ka nākamajam premjeram būs iespējas par katru sīkumu veidot komisiju, kas izvērtē KNAB priekšnieka atbilstību amatam;

2) nav atrunāts, ko darīt, ja KNABs kādu no izvērtēšanas komisijas amatpersonām iepriekšējo, teiksim, 2-5 gadu laikā ir sodījis un ir skaidrs, ka šī amatpersona nevar būt pret KNAB priekšnieku objektīva. Vai arī kad kāda no amatpersonām jau pirms lēmuma ir publiski paudusi savu noraidošo attieksmi pret KNAB priekšnieku. To, ka šādas situācijas nav tikai teorija, apliecināja Jaundžeikera gadījums. Un man nudien nav skaidrs, kādēļ šajos noteikumos nav paredzēts tādu situāciju risinājums;

3) vai tiešām šāda komisija ir jāsasauc MK, nevis, piemēram, Saeimai, kas, manuprāt, būtu piemērotāka institūcija tik svarīgu jautājumu risināšanai? Ja Saeima lemj par KNAB priekšnieka iecelšanu un atcelšanu, tad Saeimai pienāktos arī vērtēt, ir vai nav vērsts sasaukt komisiju KNAB priekšnieka neatbilstības amatam izvērtēšanai..

3. Treknais gads valsts pārvaldē

Žanrs: mistērija/drāma. Notikuma vieta: ministrijas. Laika periods: 2007.gada vasara-ziema.

2007.gada jūlijā spēkā stājās izmaiņas valsts darbinieku atalgojuma sistēmā. Izmaiņu mērķi – 1) tuvināt valsts tiešās pārvaldes iestādēs strādājošo atalgojumu privātā sektora līmenim (lai vairāku gadu laikā atalgojums sasniegtu 80% no līdzvērtīga privātajā sektorā) ; 2) samazināt atalgojuma atšķirības starp valsts iestādēs strādājošiem. Lai nav tā, ka, piemēram, kādas ministrijas padotības iestāžu darbinieku saņem 2-3 reizes mazāku algu, nekā ministrijas ierēdņi.

Valsts tiešajām pārvaldēm 2007. gadā tika piešķirts ļoti ievērojams palielinājums algām, kas publiski netika īpaši reklamēts. Šo papildus finansējumu sadala ministrijas.

Notikumi pēc 1.jūlija joprojām ir mistērija, jo publiski par tiem informācijas vēl nav. Taču nostāsti vēsta, ka atsevišķas ministrijas uzreiz, jau pirmajā gadā visu šo finansiālo papildinājumu izmantojušas, lai apdāvinātu ministrijas vadītāju līmeni – tā, lai viņu algas uzreiz sasniedz 80% no privātā sektora algām. Drāmas elements slēpjas apstāklī, ka padotības iestādes no šī prāvā palielinājuma ir saņēmušas ļoti maz. Tā, piemēram, kādas ministrijas departamentu direktoru līmenis ieguvis algas ap 1800 latiem mēnesī tai pat laikā, kad padotības iestādēs joprojām vidējais atalgojums esot ap 300 latiem. Tā vietā, lai šos papildus līdzekļus piešķirtu tām iestādēm, kur tas patiešām ir ļoti nepieciešams, naudas dalītāji lielāko daļu ir savākuši paši sev. Runā, ka uz pašapdāvināšanos īpaši koncentrējās Labklājības ministrijas augstākie ierēdņi, kamēr uz savu padotības iestāžu badināšanu – Tieslietu ministrija. Neziņas apstākļos gan to ir grūti pārbaudīt.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!