Izlasot sekojošo ziņu, rodas viens jautājums — vai premjers Aigars Kalvītis nesaprot notikumus valstī vai vienkārši nicina tautu?[i]Premjers Aigars Kalvītis ir pārliecināts, ka līdz šim viņa vadītā valdība nav pārkāpusi to sarkano līniju, kas var izraisīt nopietnu sabiedrības neapmierinātību, bet iepriekšējās protesta akcijas uzskata par politisko pretinieku pretdarbību.[1][/i]

Izlasiet to rindkopu. Izlasiet to atkārtoti. Un padomājiet par mūsu premjera viedokli šajos jautājumos. Tātad — Kalvītis uzskata lielākos protestus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas par politisko pretinieku pretdarbību. Kalvītis uzskata, ka ar viņa vadīto valdību viss ir kārtībā, ka nepastāv nopietna neapmierinātība ar valdību.

Pastāv divas iespējas — premjers vai nu nespēj (vai nevēlas) adekvāti izvērtēt notikumus valstī vai vienkārši kārtējo reizi nicina tautu. Izskatām šos variantus.

Kalvītis ignorē tautas viedokli

Spriežot pēc Kalvīša nesenās rīcības, var nonākt pie secinājuma, ka premjers nesaprot, vai nevēlas saprast, tautas neapmierinātību un protestu būtību. Viņš meklē vainu nevis sevī vai savā valdībā, bet to uzgrūž politiskajiem pretiniekiem. Premjers izvēlas tautas protestus ievietot kādā lielākā politik shēmā. Viņš ir tik tālu iegrimis savās intrigās, ka tādu lietu kā tautu vispār vairs nesaprot. Tāda parādība kā tautas brīvprātīgs protests viņa acīs nepastāv — premjers drīzāk meklē pret viņu vērstu konspirāciju, nevis mēģina uzklausīt tautas balsi. Un tas jau nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka Kalvītis pats izsakās sekojoši: “Politika ir spēle, kur katram ir sava loma”.[2]

Ja premjeram ir tāda realitātes uztvere, ja viņš politiku uzskata par spēli, par teātri, tad jau nav pārsteidzoši, ka tautu pat nepagodina ar kritiķu lomu, bet nostāda to skatītāju tribīnēs. Tai nav vieta režisoru aizkulisēs vai uz politiķu skatuves.

Tas, ka skatītāji lugu izsvilpj, tas, lūk, Kalvīša uztverē arī nav būtiski.

Tautas neuzklausīšana — tautas nicināšana

Tādā veidā Kalvītis tautu arī nicina. Esošā valdība, ar premjeru priekšgalā skatās, nevis kā kalpot tautai, bet drīzāk kā tautu apklusināt un ignorēt. Caur izteikumiem par politisko pretinieku pretdarbību Kalvītis noliedz, ka tautai varētu būt brīva griba un domāšanas spējas. Viņš pielīdzina tautu milzīgam aitu baram, viņš tautas protestus pielīdzina gausi ikdienišķai aitu brēkšanai. Viņš tautu neņem nopietni. Teātra apmeklētāji Kalvīša acīs ir vienaldzīgi.

Šī arī ir viņa lielā kļūda. Kalvītis nesaprot, ka, ja publika būs neapmierināta ar priekšnesumu, tā nākamo reizi ies uz citu teātri, uz citu lugu. Uz teātri ar jaunu direktoru, uz lugu ar svaigu režisoru un citiem aktieriem.

Nākamajās Saeimas vēlēšanās — lai kad tās notiktu — skatītājiem būs iespēja izteikt savu viedokli. Un vismaz šobrīd šķietami pastāv liela iespēja, ka skatītāji izvēlēsies ieejas maksu ieguldīt citā teātrī. Teātrī ar jaunu direktoru, jo pašreizējā teātra direktora rīcība liecina gan par notikumu nesaprašanu, gan par tautas nicināšanu.
________________________

[1] Portāls Delfi.lv 24.10.2007.: http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=19307705

[2] Ibid