Raksts

Kalpot cilvēkiem


Datums:
02. decembris, 2012


Autori

Ilze Straustiņa


Foto: Art.carzed

Daudzās valstīs nepieciešama aktīva lobēšana, lai vēlētajām amatpersonām parādītu sociālo uzņēmumu vērtību un to pienesumu sabiedrībai, ekonomiskajai izaugsmei un ekonomikai kopumā. Intervija ar EK pārstāvi, politikas koordinatoru Emanuelu Valensu (Emmanuel Vallens)

Kas ir Eiropas Komisijas Sociālā biznesa iniciatīvas idejas pamatā?

Sociālā biznesa iniciatīvas ideja ir piešķirt Eiropas vienotajam tirgum lielāku sociālu vērtību, sociālās un teritoriālās vienotības nozīmīgumu. Tas nepieciešams, lai parādītu un darītu zināmu – vienotais tirgus ir veidots tādēļ, lai galvenokārt kalpotu cilvēkiem, pilsoņiem. Lai to īstenotu, tika radīta sociālā biznesa iniciatīva [ 1 ]. Tās mērķis ir nodrošināt vispārēju atbalsta shēmu sociālajiem uzņēmumiem – tādiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas tirgū, ar sociāliem mērķiem, kalpo sabiedrībai. Šādu uzņēmumu peļņa kalpo drīzāk kā līdzeklis turpmākajai darbībai, nevis kā pašas darbības mērķis.

Emmanuel Vallens,
Foto – Sociālās uzņēmējdarbības forums

Īstenojot šo ieceri, kas ir tie rezultāti, ko Eiropas Komisija sagaida?

Eiropā tiks saprasta sociālās uzņēmējdarbības ideja – vairāk nekā iepriekš tiks dibināti sociālie uzņēmumi, tie paplašināsies un attīstīsies. Sociālie uzņēmēji ieraudzīs kopējo Eiropas tirgu apvārsni savu preču un pakalpojumu pārdošanai kā sasniedzamu – tie būs [gaidītie] rezultāti.

Eiropas Komisija ir uzsākusi sociālā uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu definēšanas procesu. Kas ir šie atbalsta pasākumi un cik nozīmīgi tie ir sociālajiem uzņēmumiem?

Ir dažādi veidi kā atbalstīt sociālos uzņēmumus. Arī sociālo uzņēmumu vajadzības ir dažādas. Tas ir atkarīgs no vietējās situācija un sociālās uzņēmējdarbības attīstības pakāpes. Jums nebūs vienādas vajadzības, ja, piemēram, esat jaunais uzņēmējs, kurš vēlas veidot savu uzņēmumu, vai arī esat uzņēmējs tuvu pensijas vecumam, kurš vēlas mainīt savu karjeru, un nodarboties citā ekonomiskās aktivitātes jomā. Tikpat labi jūs varat būt uzņēmējs, kas jau ir izveidojis savu sociālo biznesu ar nepieciešamību paplašināt un noalgot vairāk cilvēku, vai arī jūs gribat radīt jaunus uzņēmumus citās valsts daļās vai citviet Eiropā. Tātad, vajadzības ir dažādas, un ir jāpielāgo atbalsta shēmas katram individuāli, pēc vajadzības. Tas, ko mēs ierosinām ir atbalsta shēmu kopums ar piekļuvi privātam finansējumam. Sociālos uzņēmumus ir nepieciešams padarīt redzamākus Eiropas līmenī un visā ekonomikā. Nepieciešams arī mainīt juridisko regulējumu un pieņemt to atbilstoši sociālo uzņēmumu biznesa modeļiem.

EK ir izveidojusi ekspertu grupu, kas palīdz risināt sociālā biznesa jautājumus. No Latvijas – tā ir pārstāve no Labklājības ministrijas. Vai ir iespējams, ka ekspertu grupā tiek iekļauts pārstāvis no nevalstiskā sektora, kas situāciju pārzina labāk tīri no praktiskā viedokļa?

Mums ir ļoti liela ekspertu grupa – gandrīz 100 pārstāvji. Grupā iekļauti pārstāvji no dalībvalstu valsts iestādēm, kā arī ieinteresētās puses no sociālās uzņēmējdarbības sektora. Lai atlasītu ekspertu grupu locekļus, mums vajadzēja ņemt vērā daudzus kritērijus: lai tiktu ievērots dzimumu un ģeogrāfiskais līdzsvars. Mēs nevēlējāmies, lai aktīvākie cilvēki šajā jomā nāktu tikai no Itālijas, Francijas, Spānijas un Lielbritānijas. Mēs vēlējāmies pārstāvniecību no dažādām Eiropas daļām. Tas nozīmē, ka mums vajadzēja atspoguļot ES dalībvalstu demogrāfisko līdzsvaru. Tā kā Latvija ir maza dalībvalsts, diemžēl, bija grūti iekļaut to sociālās uzņēmējdarbības pārstāvniecības grupā. Latvija ir pārstāvēta tikai dalībvalstu valsts pārstāvju grupā. Tomēr tas nenozīmē, ka Eiropas Komisija nekonsultējas ārpus ekspertu grupas. Mēs saņemam palīdzību un informāciju arī no citiem avotiem. Ja cilvēki no Latvijas grib nākt klajā ar saviem ierosinājumiem, mēs vienmēr esam gatavi uzklausīt un ņemt tos vērā, pat ja šie cilvēki nav iekļauti ekspertu grupā.

Viņi var rakstīt vēstules, e-pastus?

Jebkurā laikā, kad vien vēlas.

Jūs atbildēsiet?

Bez problēmām.

Ko vēl sociālais uzņēmējs var darīt, lai ietekmētu sociālā biznesa iniciatīvas politiku vai attīstību savā valstī vai pat ES līmenī?

Es domāju, ka vissvarīgāk ir darboties valsts līmenī. Daudzās valstīs vajadzīga aktīva lobēšana, lai vēlētajām amatpersonām parādītu sociālo uzņēmumu vērtīgumu, un, ko tie var dot sabiedrībai, ekonomiskajai izaugsmei un ekonomikai kopumā. Tikai tad sociālajiem uzņēmumiem uzticēsies vairāk un atvieglos to piekļuvi finansējumam. Ir jāattīsta sistēma savas ietekmes novērtēšanai. Tas nepieciešams, lai ar izmērāmiem kritērijiem, skaitļiem pierādītu savu pievienoto vērtību sabiedrībai. Sociālie uzņēmēji var pierādīt, ka tie nav vienkārši jaukas nevalstiskās organizācijas, un tāpēc viņiem būtu jāuzticas. Es domāju, tas uzlabos sociālo uzņēmumu redzamību un atpazīstamību, vairos valsts iestāžu un privāto investoru uzticību sociālajiem uzņēmumiem.

Cik viendabīga ir sociālā uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā?

Tā ir ļoti neviendabīga. Dažās valstīs sociālā uzņēmējdarbība, un vispār sociālā ekonomika ir mazattīstīta. Īpaši tas ir Centrālajā un Austrumeiropā. Viss ir atkarīgs no [sociālās uzņēmējdarbības koncepta] attīstības pakāpes un valsts lomas. Piemēram, tādās valstīs kā Lielbritānija, sociālie uzņēmumi tiek uztverti kā instrumenti, ar kuru palīdzību valsts un sabiedriskās iestādes veicina un attīsta sabiedriskos pakalpojumus. Citās valstīs, tādās kā, piemēram, Francija, valsts tiek joprojām uzskatīta kā galvenā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja. Sociālie uzņēmumi, un attiecīgi sociālā ekonomika ir aktīvāka citās jomās, kas nav noteikti saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi situācija ir ļoti neviendabīga un šī dažādība ir jāņem vērā.

Tas nozīmē, ka sociālā biznesa iniciatīva pārveidos šo situāciju viendabīgāku?

Tas nav nepieciešams. Mēs cenšamies radīt kopēju pamatu. Tas nenozīmē, ka mēs grasāmies visu sektoru padarīt vienādu. Īpaši, ja mēs to negribam. Viens no sociālās uzņēmējdarbības definējošiem elementiem – to raksturo kopumā augstas pakāpes inovācija – visos procesos. Ne tikai inovācijas tehnoloģijā, bet attiecībās starp cilvēkiem, un to kā tiek radīts preču serviss, kā notiek sadarbība ar valsts iestādēm un investoriem. Sociālais uzņēmums vienmēr ir attīstībā. Sociālās uzņēmējdarbības mērķis nav radīt homogēnu situāciju, un veikt sagatavošanos darbus vienreiz un visiem. Mēs tikai gribam dot iespēju šīm valstīm turpināt inovācijas un darīt vēl vairāk. Tas, ko mēs ierosinām, ir sekmēt šīs inovācijas un dot tām iespēju, nevis tikai pateikt kā to izdarīt. Tas nozīmē, ka šis neviendabīgums starp valstīm un reģioniem saglabāsies.

Vai Eiropas Komisija jau ir paredzējusi finansējumu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai?

Mēs jau to darām, izmantojot esošo reģionālo fondu sistēmu, Eiropas Sociālo Attīstības fondu un Eiropas Sociālo fondu. Nākamajā plānošanas periodā, budžeta plānā esam izveidojuši papildus rīkus, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus daudz mērķtiecīgāk.

Nosauciet kādu piemēru…

Mēs izveidojām īpašas investīcijas prioritātes sociālajiem uzņēmumiem, kas iepriekš neeksistēja. Līdz ar to dalībvalstis varēs lemt – kādi sociālie uzņēmumi tiks noteikti par investīciju mērķi, un saņems naudu no strukturālajiem fondiem.
Cita iespēja ir sociālo izmaiņu inovāciju programma. To mēs esam ieteikuši īstenot ar Eiropas naudu, ko tieši novirzītu sociālo uzņēmumu pilotprojektiem. Tātad, ar sociālo izmaiņu inovāciju programmu mums ir iespēja investēt tieši sociālajos uzņēmumos, papildu tam ir visi strukturālo fondu vadības un programmēšanas dokumenti. Tie savukārt palīdz izprast dalībvalstu valdībām un vietējas varas iestādēm, kā izmantot strukturālos fondus, lai atbalstītu sociālo uzņēmumus un inovācijas sociālajos uzņēmumos.

Vai šie fondi būs paredzēti sociālās uzņēmējdarbības atbalstīšanai konkrētās dalībvalsts robežās, vai arī uz tiem varēs pretendēt pārrobežu projekti?

Finansējums, kas tiks ņemts no Eiropas Sociālā fonda būs orientēts uz individuālām aktivitātēm, un nauda var būt novirzīta jebkurai dalībvalstij, jebkurā vietā, teritorijā. Tai nav nepieciešams ietvert pārrobežu elementu. Finansējuma mērķis ir kohēzijas politika – samazināt attīstības nevienlīdzību starp dalībvalstīm. Te nevajag pārrobežu elementu. Tas ir līdzeklis, lai veidotu viendabīgu un līdzsvarotu iekšējo tirgu.

Ko Jūs ieteiktu, lai sekmīgi ieviestu sociālās uzņēmējdarbības konceptu Latvijā?

Biju uzaicināts piedalīties Rīgā uz „Sociālās uzņēmējdarbības forumu”[ 3 ]. Tas ir ļoti labs piemērs, kas Latvijai jādara šajā jomā, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamību. Nepieciešams pievērst valdības pārstāvju un ierēdņu uzmanību, lai ar konkrētiem piemēriem parādītu viņiem sociālo uzņēmumu nozīmīgumu, ko tie var sasniegt, un kāpēc tiem nepieciešams atbalsts. Jums jāattīsta tādi rīki, lai būtu pašiem savas biznesa atbalsta shēmas un sistēmas nacionālajā un vietējā līmenī. Piemēram, biznesa inkubatori, apmācība ierēdņiem, kuri strādā pie grantu sadales, kā arī rīko iepirkumus. Nepieciešams viņiem parādīt, ka var darboties inovatīvi, arī ņemot vērā sociālo dimensiju – pakalpojumu kvalitātē, preču un pakalpojumi ražošanā. Būtiska ir sociālā un teritoriālā kohēzija.

Sociālās uzņēmējdarbības eksperts M. Painers intervijā politika.lv [ 4 ] uzsvēra, ka sociālie uzņēmumi var sekmīgi darboties Latvijā, bet tiem vajag tādu kā jumta organizāciju, kas mums varētu būt kā starpnieks starp valdību un sociālajiem uzņēmumiem. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Pat valstīs, kur sociālā ekonomika ir ļoti attīstīta nav viena organizācijas, kas aptver visus sociālos uzņēmumus. Ir dažādi viedokļi, dažādi virzieni. Tomēr, ja sociālie uzņēmumi sanāk kopā un tie runā vienā balsī – tie var radīt milzīgu ietekmi. Eiropā viņi patiesībā pārstāv vidēji 10% no kopējā darbaspēka. Tas ir daudz. Turklāt krīzes laikā daudzi no šiem uzņēmumiem piedzīvoja izaugsmi, tos mazāk skāra bezdarbs – salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmumiem, viņiem nenācās atlaist tik daudz cilvēku. Ja sociālie uzņēmēji sanāk kopā, viņi veido lielu ekonomisko un politisko masu.


Sociālās uzņēmējdarbības forums


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!