Raksts

Kaili. Pēc intervijas


Datums:
13. janvāris, 2011


Autori

Anda Rožukalne


Foto: Sally M

Ja intervija ir slikta, ne vienmēr vainīgs intervētais cilvēks. Atbildes var iegūt, ja ir jautājumi.

Uzmanības lēkme Twitter vietnē pārsteidza, jo pievērsa lielu uzmanību nevis labai, bet ļoti sliktai intervijai. Tās varone — dziedātāja Ella — janvāra žurnālā Santa. Šī publikācija ir iemesls, lai parunātu arī par citām aktuālajām intervijām.

Ne velti parasti slaveni kļūst intervētāji, nevis intervētie — labas personību intervijas dziļi atklāj cilvēkus, tās pārsteidz un iedvesmo, liek mainīt priekšstatus un katram pārdomāt pašam savas domas. Lai kāds ir intervijas mērķis, tā atkailina ne vien atbildētāju, bet arī jautātāju.

Stīvēšanās ar Ellu

Kas tad notika ar Jura Šleiera un Jurģa Liepnieka veidoto Elīnas Fūrmanes (Ellas) interviju Santā? Pēc teksta nevar saprast, kāpēc intervija notika. Iespējams, šādā kombinācijā tika sagaidīta unikāla mijiedarbība, kas radīs izcilu saturu. Tās autoriem jau iepriekš bija skaidrs, ko viņi domā par Ellu, tāpēc intervija tika izmantota, lai to pastāstītu. Tā ir visai tipiska problēma. Stereotipu un iepriekšēju pieņēmumu žņaugiem sarunas laikā pāri var tikt tikai elastīgas personības, kas spējīgas ieklausīties otrā cilvēkā un to pieņemt, piedzīvojot skaisto brīdi, kad it kā pazīstams cilvēks parāda sevi no agrāk nezināmas puses. Pāris reizes Ella mēģināja izstāstīt savas patiesās domas, bet viņā neviens neklausījās. Patiesībā — viņa intervētājus atšifrēja ļoti ātri.

Par intervijas kvalitāti var spriest arī pēc jautājumiem. Pēc tiem var spriest arī par jautātājiem. Te nu atklājās jautrs vīrišķīgo klišeju mudžeklītis — viņas, ja blondas un smukas, grib vecus un bagātus; ja Ella nepiekrīt vīriešu krīzes risinājuma modeļiem, tad viņā runā visu sieviešu aizvainojums… J.Š. un J.L. Ellai visvairāk gribēja pastāstīt paši par sevi — informēt viņu, ko domā par Ellas krūtīm, uzzināt Ellas domas par viņu apģērbu, vispārināt savu pieredzi par to, ko „vēlas sievietes”, brr…

Laba intervija ir kā kopīgs ceļš, savukārt katrs jautājums ir kā jauns pagrieziens, aiz kura parādās iepriekš neredzēta ainava. Šī intervija atgādināja samocītu slīdēšanu pa šķēršļotu kalna nogāzi, izmisīgi ķeroties pie zemes izciļņiem, zāles kumšķiem, slideniem akmeņiem. Tāda bezjēdzīga kratīšanās. Par Ellu neko daudz neizdevās uzzināt vai saprast, bet ne jau viņa bija zaudētāja pēc šīs intervijas.

Ja nebūtu skaisto fotogrāfiju ar visiem trim kopā, tad J.Š. un J.L. interviju ar Ellu varētu uzskatīt par pārpratuma pēc žurnālā iesprukušu sagatavi. Bet arī fotogrāfijas rāda šo cilvēku atsvešinātību un abu vīriešu nepārprotamo vēlmi dominēt.

Lemberga uzklausīšana

Skat, divas intervijas ar Aivaru Lembergu parādās vienas nedēļas laikā — Ievā un Klubā, kurus abus izdod izdevniecība Santa. Kāpēc tā? Vai ar Lembergu noticis kas ļoti būtisks, jaunas intervijas cienīgs?

Katrai intervijai ir citi autori, bet pēc satura tās ir vienādas kā pankūkas — gan savstarpēji, gan arī atkārto pēdējo mēnešu Lemberga intervijas. Pat virsraksti ir vienādi. Ja uz Ievas vāka Lembergs saka „Mani sievietes nekad nav nodevušas”, tad diena.lv vēl 9.septembrī vēstīja „Sievietes mani nekad nav nodevušas”[1]. Var jau saprast, ka šī bija vienīgā frāze, ko lasītāju uzmanībai izķeksēt no satura, kurā atkal ir tas pats Lembergs, kurš gaumīgi vērtē valdību, pamato nekandidēšanu par prezidentu, runā par sorosītiem kā nebeidzamu ārējo ļaunumu un visu vēl papildina skaistā un lepnumu raisošā Ventspils un dabas mīlestība. Ievas intervijā interesantākās bija autores Līgas Blauas atmiņas par kopīgo studiju laiku un čalošana par ģērbšanos. Vismaz kaut kas jauns! Toties Klubs pat netika līdz šādai oriģinalitātei, bet trīs autori, izmantojot „profesionālo” paņēmienu „žurnālists kā ķermenis, kurš pārnēsā diktofonu”, noklausījās, kā Lembergs vēlreiz pastāsta, ko citiem jau teicis.

Taču šīs intervijas izaicinājums bija jautājumi, kādi Lembergam netiek uzdoti. Tādi, ko decembrī LTV1 100.panta Preses klubā[2] pēkšņi sāka uzdot Madara Fridrihsone, Eva Lūse un Māris Zanders. Ir taču vēl tik daudz tēmu, ko pārrunāt ar Lembergu! Tomēr — nē. Tas nebija žurnālu interviju iemesls. Ja tā nebija autoru ilūzija, ka, uzdodot tos pašus jautājumus, tiks saņemtas atšķirīgas atbildes, tad nav skaidrs, kāpēc abi žurnāli bija tieši pēdējie, kas atreferēja Lemberga jaunāko versiju par sevi.

Ja intervija ir slikta, ne vienmēr vainīgs intervētais cilvēks. Atbildes var iegūt, ja ir jautājumi. Bet šo žurnālu mugurkauls ir tās visu laiku labākās intervijas. Vismaz intervija ar Jāni Urbanoviču Klubā ir ļoti laba. Priecīgu lasīšanu!
______________________________

[1] http://diena.lv/lat/multimediji/dienatv/politika/video-lembergs-sievietes-mani-nekad-nav-nodevusas

[2] http://www.aivarslembergs.lv/al/2010/12/03/intervija-ltv1-raidijuma-100-panta-preses-klubs-03-12-2010/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!