Raksts

Kādēļ dzīvot Latvijā? Ideja par globālu Latviju


Datums:
04. janvāris, 2013


Autori

Iveta Kažoka


Foto: Renato Ganoza

Svētku laiks ir jauks ne tikai ar ziemas brīvdienām - tā ir arī iespēja varbūt tikai reizi gadā klātienē parunāties ar cilvēkiem, kas mācās vai jau ir pabeiguši mācības labākajās pasaules augstskolās, šobrīd dzīvo citās valstīs, bet brīvdienās viesojas Latvijā.

Tie ir Latvijas talanti, leģendārās “aizplūdušās smadzenes”, kas varbūt šurp atgriezīsies, varbūt – nē, bet kuru, vismaz man šeit, dzīvojot Latvijā, gada laikā ļoti pietrūkst!

Bijām norunājuši šaurākā pulciņā padiskutēt par tēmu ‘Kas jādara, lai talantīgi cilvēki izvēlētos dzīvot Latvijā?’ Vienojāmies sarunu fokusēt ap jūlija Rīgas Laika rakstu “Sarunas mainoties gadalaikiem” par ārzemju augstskolu beidzējiem (un uz ko viņi var cerēt Latvijā), kā arī divus raidījuma Viss Notiek sižetus (lūk viens, lūk otrs) par latviešiem, kas jau izvēlējušies atgriezties.

Kādēļ dzīvot Latvijā?

Taču diskusija negaidīti izvērtās plašāka un iekļaujošāka. Kā jau daudzas labas lietas 21.gadsimta otrajā dekādē, arī šī sākās tviterī. Jautājums, ko gandrīz nejauši tur uzdevu (vairāk stāstot par tās dienas situāciju, nekā cerot uz tviterotāju atbildēm): vai un kādēļ dzīvot Latvijā?

Uzdevu jautājumu un pazudu, jo atbildes negaidīju. Bet atbildes bija. Daudz. Vērtīgas. Publiski apņēmos tās apkopot, lai nepazūd internetā! Pašas atbildes var apskatīt šeit.

ĻOTI atšķirīgas.

Daļa manu “respondentu” uzskatīja, ka Latvijā dzīvot nav vērts – dažādu iemeslu dēļ, piemēram, materiālais nodrošinājums, defekti sabiedrībā, pārvaldē. Vēl daži, – ka ir vērts, bet iemesli nav racionāli izskaidrojami: tie ir līdzīgi vecāku un bērnu attiecībām. Vai – tie ir sajūtami, tikai ilgu laiku esot prom no Latvijas. Sak, esi Latvijā? Cik žēl, tātad nesaproti un nesapratīsi ar’…

Bet lielākā daļa tviterotāju tomēr izvēlējās kaut pamēģināt man iemeslus izskaidrot. Atļāvos šos iemeslus sagrupēt sešās kategorijās – tās iekļauj arī iemeslus, ko man gan pirms tam, gan vēlāk stāstīja citi bijušie un šobrīdējie “ārzemnieki”:

1) Īpašā un citur neesošā mājas sajūta. Šis ir bez konkurences pats populārākais iemesls vismaz manu “respondentu” lokā! Vieni to tā arī sauca – mājas sajūta, ” в гостях хорошо, а дома лучше”. Citi piesauca katrs savus šīs pašas sajūtas atribūtus – iespēju veikalā iegādāties 10 dažādas sieriņu šķirnes, īpaši rakstainos cimdus, bērzu sulu, rupjmaizes smaržu. Katram kaut kas savs, diez vai vispārināms, diez vai rīcībpolitikas kategorijās izsakāms…

2) Latvijā esot labs augstvērtīgai dzīvei nepieciešamo faktoru komplekts. Daba, kultūra, pietiekams labklājības līmenis, vismaz 300 putnu sugas. Un no tvitera tagad zinu, ka vismaz trim cilvēkiem ar to pietiek!

3) Iespējas. It sevišķi jauni cilvēki, kas ir bijuši arī citās valstīs, novērtē to, cik daudz iespēju ir mazā sabiedrībā, kur talantīgam cilvēkam vieglāk “izsisties” un mazāka sociālā statusa noteiktā distance.

4) Pašu iedzīvotāju piedalīšanās Latvijas veidošanā – lai līdzdarbojoties sabiedriskos, politiskos jautājumos izveidotu tādu valsti, kādā paši vēlamies dzīvot!

5) Ticība Latvijas nākotnei. Viens tviterotājs minēja šādu iemeslu, par kuru pati nebūtu iedomājusies – viņaprāt, pēc 10-20 gadiem Latvija būs starp pasaules attīstītākajām valstīm. Un – nudien, kādēļ lai viņam nebūtu taisnība?

6) Visbeidzot, tika pieminētas arī grūtības integrēties citās sabiedrībās – svešuma sajūta, kultūras barjeras, sevis kā imigranta apzināšanās.

Gudriem cilvēkiem pievilcīgāka Latvija

Atbilde, ar kuru tikai reizi sastapos tviterī, bet toties vairākas reizes klātienē, runājot ar cilvēkiem, kas ārzemēs dzīvojuši ilgāku laiku: dzīve Latvijā ir sākumpunkts, savdabīga liktens nejaušība. Bet tālāk cilvēkam pašam jālemj, kur labāk dzīvot. Palikt tur, kur pavadīta bērnība, vai doties tālāk. Un nevienam nav tiesības ko pārmest par viņa izvēli.

Manuprāt, šī ir doma pie kuras, neskatoties uz milzīgo aizbraukušo skaitu, joprojām neesam pieraduši! Domājot par aizbraucējiem, pēc noklusējuma pieņemam, ka viņi ir devušies prom apstākļu spiesti. Bet ne vienmēr tā ir taisnība. It sevišķi talantīgiem cilvēkiem.

Tas ir absolūti normāli, neizbēgami un pat pareizi, ka mūsdienu pasaulē cilvēka dzīvesvieta var būt fluīda. Mainīsies. Visā pasaulē esmu sastapusi britus, frančus, dāņus, kas brīvprātīgi pārcēlušies uz dzīvi citur – dažkārt savas dzīves laikā apmetoties pat 5 dažādās valstīs.

Atzīsim sev godīgi! Atsevišķās jomās cilvēka izaugsmei nepieciešamā intelektuālā vide un iespējas Latvijā ir vienkārši par šauru: Latvijā nekad nebūs tik specializētas un niansētas intelektuālās, akadēmiskās, zinātniskās, biznesa vides, lai šeit savus “griestus” varētu atrast talantīgi cilvēki pilnīgi VISĀS jomās. Pat Dānija un Lielbritānija to nespēj piedāvāt!

Protams, ka tas nenozīmē, ka, saskaroties ar šo atziņu, varam vienkārši nolaist rokas un neko nedarīt. Mums ir jādomā par to, lai šī vide šeit būtu pievilcīgāka – tas taču ir vajadzīgs visiem, arī tiem, kas no Latvijas prom braukt nemaz netaisās!

Sarunās apmēram apjautām faktorus, kas Latviju padarītu (un zināmā mērā jau padara!) par pievilcīgāku dzīvesvietu gudriem cilvēkiem nekā daudzas sabiedrības, kuras ekonomiskās labklājības ziņā mums ir tālu priekšā:

1) šobrīd plaukstošās un aizvien kvalitatīvākās mūsdienīgas kultūras/intelektuālās norises Rīgā, kad teju katru dienu “ir ko darīt” un ar ko sarunāties, no kā mācīties. Ļoti retās pilsētās, valstīs, kur mūsējie šobrīd dzīvo, ir Rīgai līdzvērtīgas iespējas;

2) iespēja paveikt ko mūsu nelielajai sabiedrībai īpaši nozīmīgu vai to transformēt tā, kā lielākās sabiedrībās nemaz nebūtu iespējams;

3) priekšrocības, ko talantīgiem cilvēkiem rada tieši pats fakts, ka viņi pieder mazai valstij (lielākas “izsišanās” iespējas pasaulē kā Latvijas pārstāvjiem);

4) maza sabiedrība nozīmē arī to, ka nevaram atļauties pārliekus specializēties un pazaudēt ” lielo bildi”- cilvēkiem ir jāprot vairāk lietu, jāiegūst plašāka profila zināšanas nekā lielākās sabiedrībās, kur darba dalīšana var būt niansētāka. Tas var nozīmēt lielāku elastīgumu, interesantākus darbus, plašākas saskarsmes un sinerģijas iespējas ar citu nozaru zinātājiem (katram nav jātup savas šaurās specializācijas “alā”).

Ideja par globālu Latviju

Kā redzams, jau šobrīd talantīgiem cilvēkiem ir iemesli dzīvot tieši Latvijā. Bet noteikti ir arī kur “augt”, šīs iespējas paplašināt. Tik ārkārtīgi svarīga ir pareiza attieksme!

Ko ar to domāju? To, ka, strādājot pie šī iespēju klāsta paplašināšanas, vienmēr ir jātur prātā, ka pat tad, ja Latvija būtu dzīvei visdraudzīgākā valsts, vienmēr būs cilvēki, kas šeit būs pavadījuši bērnību, aizbraukuši un atgriezties nevēlēsies.

Normāli. TAS IR NORMĀLI!

Taču tas nenozīmē, ka drīkstam izšķērdīgi attiekties pret šiem talantiem… Cilvēks, kurš fiziski nedzīvo Latvijā, tādēļ vien mūsu kopienai nav “zudis”!

Lai to “no iekšām” saprastu, būtu jāpārdomā mūsu līdzšinējā izpratne par Latviju.

Piedāvāju beigt domāt par mūsu valsti tā, kā to darījām tajos aizvēsturiskajos laikos, kad pasaulē nebija brīvi pieejams internets! Jau iepriekš esmu rakstījusi – Latvija kā kopiena ir globāla, nevis ģeogrāfiski ierobežota; atrašanās faktam konkrētā teritorijā ne obligāti būtu jābūt vienīgajai (vai pat galvenajai) piesaistei Latvijai!

Savās sarunās noskaidrojām, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši (šeit ar “latviešiem” es domāju visus bijušos Latvijas iedzīvotājus!) dažādu motivāciju vadīti labprāt dalītos ar savām zināšanām un citādi palīdzētu labākas Latvijas veidošanai, bet … viņiem tam netiek piedāvātas JĒGPILNAS iespējas! Nereti radot sajūtu, ka nevienam šeit, fiziskajā Latvijā, viņu (dažkārt pat Latvijas valsts apmaksātās!) pasaules labākajās augstskolās iegūtās zināšanas nav vajadzīgas.

Kā lai to savādāk nosauc, kā izšķērdība pret talantiem, pret Latviju?

Ja cilvēks ir beidzis pasaules labākās augstskolas, strādā labi apmaksātu darbu, bet pateicības vārdā ir gatavs ko bez atlīdzības vai uz labiem nosacījumiem darīt Latvijas labā – kādēļ to neizmantot?

Jā, šāda motivācija ir, turklāt (kā par pārsteigumu sev atklāju) nav reta! Niansēs gan tā, protams, atšķiras. Vieni vēlētos Latvijai kaut vai no tālienes palīdzēt, jo jūtas parādā par šeit iegūto/apmaksāto izglītību. Citi – ar domu par savu atgriešanos reiz tālākā nākotnē. Citi – vēloties uzlabot dzīves apstākļus šeit palikušajiem draugiem/radiem. Vēl kāds vienkārši pārmaiņas pēc vēlas nevis vienkārši strādāt garlaicīgu, lai arī labi apmaksātu darbu, bet gan savā brīvajā laikā izdarīt ko labu! Un kādēļ ne Latvijai?

Un, ja tā padomā, daudz ko taču var darīt arī tāpat, bez kāda īpaša plāna, valstiskas koncepcijas vai stratēģijas. Pietiktu ar akciju, pēc kuras varētu sākties vilnis. Ideju par to, ko mēs katrs kā globālais latvietis varam darīt mūsu kopējās kopienas veidošanai, ir taču bezgalīgi daudz, teiksim:
1)nolasīt lekciju kursu (kaut online) par jautājumiem, kuri LV svarīgi, bet neviens cits tajos pagaidām neorientējas;
2)taisot biznesu konkrētā valstī, youtube vai blogā ielikt latviski pamācību, kā tur nodibināt uzņēmumu,
3)dzīvojot kādā no eksotiskajām valstīm, iedot savus kontaktus Latvijas medijiem lai gadījumā, ja tajā valstī notiek kas svarīgs, Latvijas sabiedrībai ir priekšstats no “savējiem”.

Ļoti daudz ko var izdomāt, ja vien ir griba un entuziasms!

Kā būtu, ja mēs pamēģinātu vienu eksperimentu: “inventerizēt” Latvijas globālo cilvēku prasmes un zināšanas – kaut vai uztaisot vienkāršu Excel sarakstu, kur katrs (vienalga, vai fiziski Latvijā vai jebkur citur) var ierakstīt, kas ir tas, ko viņš pats jūtas spējīgs izdarīt mūsu sabiedrības, Latvijas labad? Sākot no visniecīgākās lietas, līdz pat grandioziem plāniem.

Vai kas tāds varētu izdoties?

[Papildinājums 06.01.2013]: mēģinām šeit!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!