Raksts

Kāda ir vārda brīvības cena Latvijā?


Datums:
06. jūlijs, 2004


Autori

Jānis Matulis


Foto: Foto - E.Rudzītis © AFI

Protams, nav patīkami lasīt vēstules ar virsrakstu “VAK pret Latviju”, bet varbūt šoreiz kāds tiesnesis vai ierēdnis sapratīs savu atbildību par valsts tēla bojāšanu. Man ir kauns šo tiesnešu vietā, ka vārda brīvība ir tikusi apspiesta atjaunotās Latvijas Republikas vārdā.

Pēc septiņus gadus ilgušiem tiesu procesiem, beidzot uzvara! Pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi uz vārda un izteikšanās brīvības pārkāpumu Latvijā, tāpēc 27.maijs ir iegājis Latvijas vēsturē kā vārda un izteikšanās brīvības uzvaras diena – tieši tad Strasbūras tiesa atzina par pamatotu Vides aizsardzības kluba (VAK) prasību pret Latvijas valsti.

Viss sākās 1997.gadā ar VAK 10.Saieta Paziņojumu un Rezolūciju par kāpu nelikumīgas apbūves faktiem un vietējo amatpersonu atbildību Talsu rajona Mērsraga pagastā. Šie dokumenti tika adresēti augstākajām valsts amatpersonām, to tekstus pilnībā nopublicēja laikraksts “Talsu Vēstis”. Pēc mēneša mūsu viedokli apstiprināja arī vairāku valsts iestāžu atzinumi par atklātajiem likumpārkāpumiem Mērsragā, īpašās kāpu aizsardzības joslā. Gandrīz vienlaicīgi ar saņemtajām atbildēm pienāca arī ziņa, ka Mērsraga pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Burlakova ir iesūdzējusi VAK tiesā par goda un cieņas aizskārumu. Sekoja trīs Latvijas tiesu sistēmas iepazīšanas gadi. Mēs bijām pārsteigti par visās trīs Latvijas tiesu instancēs lietotajiem argumentiem par labu prasītājai. Vispirms tikām vainoti, ka esam pauduši savu viedokli par amatpersonu, turklāt vēl pirms valsts iestāžu atzinumu saņemšanas (?!). Tad sekoja arguments, ka pagasta padome ir kolektīva institūcija un priekšsēdētaja viena pati nevar atbildēt par nelikumīgiem pašvaldības lēmumiem. Visbeidzot, piespriežot maksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu, mums, saskaņā ar tiesas spriedumu, bija jāsasauc VAK Saiets un visiem delegātiem jāatsauc šie mūsu iepriekšējie paziņojumi. Nebija gan pateikts, kas segs ārkārtas Saieta izdevumus un kādā veidā kongresa delegāti tiks piespiesti balsot tā, kā tiesa vēlas. Tas atgādināja totalitāra režīma varas kalpu nesaudzīgu izrēķināšanos ar citu viedokli un piespiešanu “domāt pareizi”. Pēc šo absurdo un it kā “tiesiski pamatoto” spriedumu saņemšanas, VAK Dome nolēma vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, savu sūdzību pamatojot ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. un 10. pantu pārkāpumiem, kas garantē „tiesības uz taisnīgu tiesu” un „vārda un izteikšanās brīvību”. Pēc četru gadu gaidīšanas, ECT pirmo reizi Latvijā konstatēja Konvencijas 10. panta “par vārda brīvības garantēšanu” pārkāpumu.

Kāda tad ir mācība no šī gadījuma? Vispirms – nepadoties ierēdņu patvaļai un pašiem ar savu piemēru cīnīties par tiesiskas valsts veidošanu. Nav viegli cīnīties ar absurdu, bet diemžēl mūsu ierēdņu armijas bruņojumu var uzveikt tikai ar neatlaidību un šajā gadījumā ar ārvalstu institūciju iesaistīšanu. Protams, nav patīkami lasīt vēstules ar virsrakstu “VAK pret Latviju”, bet varbūt šoreiz kāds tiesnesis vai ierēdnis sapratīs savu vainu un izjutīs savu atbildību par valsts tēla bojāšanu. Man ir kauns šo tiesnešu vietā, ka tāda demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība kā vārda brīvība, ir tikusi apspiesta atjaunotās Latvijas Republikas vārdā.

Tieši NVO sektors ir tas, kas var palīdzēt izskaidrot sabiedrībai nepieciešamību aizstāvēt savas tiesības un pat palīdzēt ar padomu un praktisku rīcību. Ne jau visi, kam drosme un enerģija, zina visas iespējas, kā sevi aizstāvēt. Ne jau visiem ir līdzekļi algot advokātus. Šobrīd, kad Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, mums ir jāprot izmantot arī šīs jaunās struktūras, kas aizstāv demokrātijas un tiesiskuma ideju. NVO kopā ar masu medijiem ir milzīgs spēks. Šoreiz mēs izcīnījām vārda brīvību ar Eiropas palīdzību. Nākošreiz varbūt mēs izcīnīsim jau tiesisku valsti.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!