Raksts

Kad visvairāk vajadzīgs – nekā


Datums:
23. februāris, 2011


Autori

Bezdarbnieces blogs


Sen neesmu rakstījusi, un tam ir vienkāršs izskaidrojums - ir ko darīt! Tas, protams, priecē! Mani.Bet šodien gribu uzrakstīt par pašas iegūtu atziņu - kas zina, varbūt kāds par to reiz aizdomāsies arī valsts institūcijās un kaut ko mainīs. Proti, lieta ir tāda, ka bezdarbniekam vislielākais atbalsts ir nepieciešams tieši darba zaudēšanas sākumā. Tad cilvēks ir gan fiziski, gan emocionāli kā no laivas izsviests. Faktiski vārdi "kā no laivas izsviests" ir jāsaprot burtiskā nozīmē. Viņš tiek mētāts savos emociju viļņos, tuvinieku un draugu līdzjušanā vai vienaldzībā, paša motoriskajā vēlmē katru rītu celties un aut kājas, lai dotos... Jā, kurp?

Un te nu sākas – neatkārtošu visu to ņemšanos ap pārsvarā maznozīmīgiem semināriem, ko piedāvā NVA. Jā, arī tā ir nodarbība. Tomēr cilvēks šajā pirmsākumā ir gatavs mesties ar pilnu krūti iekšā nopietnās mācībās, uz kurām NVA viņu diemžēl pieraksta … kaut kad uz tālāku nākotni. Turklāt – nezināmu.

Tas pamatos ir nepareizi. Kas notiek tālāk – pēc četriem, pieciem mēnešiem? Kāpēc tad cilvēki atsakās vai ir pārvērtējuši NVA piedāvājuma nozīmi savā dzīvē?

Atbilde nav tālu jāmeklē, un to, domāju, zina arī NVA aģenti – katrs ar kaut ko jau ir aizņemts, kaut kā sakārtojis vai iekārtojis savu dzīvi. Un tā nebūt nav tikai nelegālā nodarbinātība, kā ierasts domāt. Kāds varbūt auklē mazbērnus un bērni vecvecākam nodrošina komfortu, kāds cits varbūt sācis jau mācīties citos kursos, kas nav NVA, vēl kāds sācis sabiedrisku nodarbošanos un pārdomā savus nākotnes plānus… Un tā vēl un vēl.

Paejot laikam, sāku saprast to, kāpēc mana paziņa sūdzējās, ka nevar savākt mācību grupu. Ko tie bezdarbnieki īsti domā un dara, viņa bija pikta. Nu es varu teikt, ka patiesībā vara, liekot cilvēkiem arī šajā mācību piedāvājuma situācijā justies kā bezvērtīgām un nejūtīgām skrūvītēm tās rokās, cerot, ka tad, kad aģents piezvanīs, bezdarbnieks laimē trauksies pretī zinībām, savā augstprātībā nicina cilvēku. To cilvēku, kurš savu dzīvi patiešām plāno un grib padarīt labāku.

Faktiski ir jāmaina pati pieeja šīm mācībām, nodrošinot tās bezdarba pašā sākumā – pirmajos divos mēnešos. Tad tas ir visvairāk nepieciešams. Tas arī palīdzētu cilvēkam atgūties un sakārtot savas domas, vēlmes. Un varbūt tas labāk noderētu pašreizējai varas iecerei – ātrāk atgriezt cilvēku darba apritē, nevis tikai, samazinot pabalstu izmaksas ilgumu.

Gribētos, ka šīs programmas vai projektus sastādītu cilvēki, kuri patiešām saprot, ko dara, kas paši uz savas ādas ir izjutuši bezdarbību. Tad viņi zinātu, kas cilvēkiem ir nepieciešams, nevis tikai “atstrādātu” valsts un Eiropas naudu.

Šis iepriekš teiktais attiecas arī uz Centrālās statistikas pārvaldes nule kā publiskotajiem skaitļiem – Latvijā 55 600 cilvēku esot zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Nezinu, kādus jautājumus CSP uzdevusi, bet viens ir skaidrs – neba visi no šiem gaida pensiju pēc pāris gadiem. Pārējie vienkārši noraida valsts interesi par sevi, nestāstot patiesību, jo – tikai katrs pats Latvijā ir par sevi atbildīgs. Un, ja valsti nesatrauc tas, ka šie cilvēki nav nodarbināti jeb patiesībā lielai daļai nav, kur strādāt, tad kāpēc lai viņi atklātu, ar ko aizpilda savas dienas.

Nevienu tas taču pa īstam Latvijā neinteresē. Galvenais, ka nauda saņemta un atprečota


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!