Foto: Christine Matheson

Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija. Tiesnesim piešķirts aizdomās turamā statuss, bet no likuma viedokļa viņš drīkst turpināt izskatīt lietas un pat tiesāt. Vai un kāda ir izeja no šī strupceļa?

Pēdējās dienās Latvijas sabiedrību atkal uzjundījusi diskusija ap tiesnešu ētikas jautājumiem. Šoreiz kontekstā ar publiskajā telpā izskanējušo ziņu, ka aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tiek turēti divi tiesneši. Pēdējā desmitgadē tik daudzus triecienus saņēmusī Latvijas tiesu sistēma atkal tiek kritizēta un vētīta.

Nav šaubu, ka šādi notikumi ir nepatīkami ne tikai aizdomās turēto tiesnešu kolēģiem, bet arī jebkuram cilvēkam mūsu valstī. Tomēr šoreiz, atstājot runas par vērtībām un šausmināšanos malā, vēlos aicināt padomāt, vai mūsu tiesību aktos ir pietiekami mehānismi, lai aizsargātu tiesu varas autoritāti šādos gadījumos. Gatavojot šo publikāciju, esmu konsultējusies ar četriem Latvijas sabiedrībā labi pazīstamiem un pieredzējušiem tiesnešiem, un kopīgi esam nonākuši pie turpmāk minētajiem secinājumiem.

Ne reizi vien sastopamies ar situāciju, ka, tiklīdz uzsākts kriminālprocess vai ierosināta disciplinārlieta par kādas personas rīcību vai faktiem, šis cilvēks uzreiz noformē darba nespējas lapu. Pieļauju, ka kriminālprocesa uzsākšana vai disciplinārlietas fakts rada cilvēkos paaugstinātu stresu, kas objektīvi var izraisīt vai saasināt saslimšanu, un katrs konkrētais gadījums ir jāvērtē atsevišķi.

Taču ārsta izsniegtai darba nespējas lapai nevajadzētu kalpot par instrumentu, lai aizstātu personas atstādināšanu no amata vai pienākumu veikšanas uz laiku, kamēr tā atrodas aizdomās turētā statusā konkrētā kriminālprocesā. Sevišķi svarīgs šis jautājums ir tad, ja šī persona ir tiesnesis. Tiesnešu un juristu forumos, jo sevišķi pēdējos gados, daudzkārt ir cilāts jautājums par ieilgušiem tiesas procesiem un tajos iesniegtām apšaubāmām pušu vai citu procesu dalībnieku slimības lapām.

Tajā pašā laikā sabiedrība redz, ka pie uzsākta kriminālprocesa, esot aizdomās turētā statusā, paši tiesneši ņem slimības lapas – un tiesu varas autoritāte grūst. Ir saprotams, ka nevienam cilvēkam nevar aizliegt iegūt darba nespējas lapu, ja viņš jūtas sasirdzis un ārsts viņam nosaka tādu ārstēšanās kārtību, kas nav savienojama ar darba apmeklējumu. Tāpat ir saprotams, ka, esot aizdomās turamā statusā, iet un tiesāt citus cilvēkus nav ētiski; visdrīzāk, ja tiesnesis pat to mēģinātu darīt, viņš tiesas sēžu zālē nekavējoties saņemtu noraidījumu vai arī tiesnesim būtu pašam jānoraida sevi katrā atsevišķā lietā. Tomēr šodien, kā rāda reālie piemēri, tiesnesis faktiski drīkst veikt tiesneša pienākumus.

Izveidojas situācija, ka no likuma viedokļa tiesnesim nav šķēršļu, esot aizdomās turamā statusā, turpināt izskatīt lietas un tiesāt, bet faktiski viņam to nevajadzētu darīt. Un, kā redzams, paši tiesneši to arī nevēlas, tāpēc dodas pie ārsta un noformē darba nespējas lapu. Bet sabiedrība klātienē un interneta komentāros apšauba šādā mirklī izsniegto darba nespējas lapu leģitimitāti un smīkņā par Temīdas godu un garu. Saprotams, ka izveidojusies situācija nav nedz normāla, nedz pieņemama.

Vai pastāv citas rīcības iespējas?
Analizējot spēkā esošos tiesību aktus, man neizdevās identificēt tādas normas vai likumā ietvertu kārtību, kas paredzētu, ka tiesnesis pats, pastāvot faktam, ka viņš ir atzīts kriminālprocesā par aizdomās turēto, varētu uzrakstīt iesniegumu augstākstāvošam tiesnesim vai institūcijai, kurā lūgtu uz laiku, kamēr tiek noskaidroti notikušā apstākļi kriminālprocesā un tas izbeigts vai uzrādīta apsūdzība, viņu atstatīt no tiesneša pienākumu veikšanas un lietu iztiesāšanas.

Taisnības labad jāpiebilst, ka neviens no manis aptaujātajiem tiesnešiem šodien gan nevarēja pateikt, ka viņu ilgstošajā praksē būtu bijis līdzīgs precedents, kad būtu bijusi vajadzība pēc šādas rīcības. Tomēr patlaban, ja tāda iespēja būtu paredzēta, tiesnešiem, lai izkļūtu no nelāgās situācijas, nebūtu šāda atstādināšanas fakta vietā jālieto darba nespējas lapa.

Pilnīgi iespējams, ka šādos gadījumos tiesnesis varētu rakstīt lūgumu par atstatīšanu pats un iesniegt to Tieslietu padomei, kura šo lūgumu varētu apstiprināt. Atstatīšanas laiks varētu būt līdz brīdim, kamēr aizdomās turētā statuss izbeidzas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 68.pantuu. Tomēr te būtu jāņem vērā arī tas, ka tad, ja aizdomās turamais ir tiesnesis, kriminālprocess jāvirza maksimāli ātri, lai ar aizdomās turamā statusu saistītā neskaidrā situācija iespējami drīzāk izbeigtos.

Protams, ka jautājums ir diskutabls, raugoties uz dažāda rakstura analoģijām. Iespējams, ka nav labākais salīdzinājums, bet, piemēram, likuma “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” 14.pantā ir paredzēta kārtība, kā amatpersonas atstādina no dienesta pienākumu veikšanas uz laiku. Taisnības labad ir jāteic, ka norādītajā likumā paredzēts, ka personu atstādina no amata tikai tad, ja pret to ir uzsākta kriminālvajāšana.

Likuma “Par tiesu varu” 84.pants paredz gadījumus, kuros tiesnesis atstādināms no amata: “Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.” Bet šā panta otrā daļa paredz rīcību ar Augstākās tiesas tiesnešiem līdzīgos gadījumos. Atstādinātajiem tiesnešiem saglabā minimālo mēneša amatalgu. Tātad saistībā ar disciplinārlietas ierosināšanu atstādināšana ir paredzēta, bet tad, ja tiesnesis ir aizdomās turamā statusā, šāda kārtība paredzēta nav.

Saprotams, ka aizdomās turamā statusu jaukt ar disciplinārlietas gadījumu nevajadzētu, tam nav pamata. Bet tomēr – tiesneša vispārīgajam tiesiskajam statusam ir izvirzīti tik ļoti stingri un augsti ētiskie kritēriji, gan kļūstot par tiesnesi, gan visa tiesneša darba mūža laikā – tiesneša statuss ir īpašs. Šā iemesla dēļ būtu pamats atrisināt situāciju ar aizdomās turamiem tiesnešiem vismaz līdzīgā veidā, kā tas ir likuma “Par tiesu varu” 84.pantā, vai izstrādāt jaunu kārtību, kā leģitīmi risināt jautājumu.

Ņemot vērā, ka aizdomās turamā statusu iegūst uzsāktā kriminālprocesā, par kuru pats tiesnesis ir labi informēts, no ētikas viedokļa vispareizāk būtu, ja šajā gadījumā ar iniciatīvu nāktu klajā pats tiesnesis; bet nav arī izslēgts, ka tā varētu nākt no Tieslietu padomes. Manuprāt, ir būtiski, ka par šo jautājumu lemtu Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā patlaban attiecībā uz tiesnešu atstādināšanu noteikts likuma “Par tiesu varu” 84.pantā. Tas liecinātu par uzticēšanos tiesu varai un kopumā mazinātu izpildvaras ietekmi tieslietu sistēmā. Protams, jebkura uzticēšanās prasa zināmu pašas tieslietu sistēmas brieduma pakāpi. Šie manis minētie jautājumi arī būtu diskutējami un izlemjami pirmām kārtām starp pašiem tiesnešiem.

Visa kopīgā kontekstā vēlos vērst uzmanību, ka kriminālprocesa uzsākšana saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atšķiras no iepriekš spēkā bijušā Kriminālprocesa kodeksā noteiktās krimināllietas ierosināšanas. Kriminālprocess tiek uzsākts, pastāvot reālai iespējai, ka konkrētā persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, bet personu par aizdomās turēto atzīst, ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 68.pantu persona pārstāj būt par aizdomās turēto, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu; tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tikusi atzīta par aizdomās turēto un tamlīdzīgi. Aizdomās turamā persona vēl nav saukta pie kriminālatbildības un nav uzsākta tās kriminālvajāšana, nedz izvirzītas jebkādas apsūdzības – šajā laikā tiek pārbaudīta informācija, kas attiecas uz kriminālprocesu. Ja lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, tiek atcelts, procesa virzītājam nav šķēršļu atkārtoti atzīt šo personu par aizdomās turēto, ja vien iegūti papildu pierādījumi.

Sarunājoties ar tiesnešiem, kļuva pilnīgi skaidrs, ka:
– tiesnesim, kas tiek turēts aizdomās kriminālprocesā, pilnvaras ir jānoliek malā, jo tas rada sabiedrībā tiesu kopīgai autoritātei kaitējošas sekas;
– lietā, kur aizdomās turētais ir tiesnesis, ir jānodrošina maksimāli ātrs izmeklēšanas process, lai aizdomu ēna nebūtu ilgstoša;
– iniciatīvai par pilnvaru nolikšanu ir jānāk no paša tiesneša, tāpēc to būtu labāk dēvēt par pilnvaru nolikšanu uz laiku, nevis par atstādināšanu.

______________________________________________
Raksta pirmpublicējums http://lvportals.lv/print.php?id=250410