Kad privātais sektors pārņem iniciatīvu

Foto: Thomas

Likumdošanas iniciatīvu izskatīšanas un Saeimas ieceļamo valsts amatpersonu iecelšanas monitoringa ziņojums par 2015.gada novembri-decembri.

PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību „Delna” 2015.gada novembrī uzsāka Saeimas monitoringu, vērtējot likumdošanas iniciatīvas un amatpersonu iecelšanas procesus Saeimā. Uzraudzības pamatā ir jautājums, vai Latvijas parlaments ir brīvs no lēmumu pieņemšanas šauru privātu interešu labā – vai likumdošanas procesā netiek virzīti likumprojekti, kuri liecina par iespējamu korupciju vai valsts sagrābšanu.

Saeimas monitoringa pirmo mēnešu rezultāti rāda, ka lielākajā daļā gadījumu likumdošanas iniciatīvu izskatīšanu Saeimā nepavada valsts sagrābšanas pazīmes. Turklāt amatpersonu iecelšanas gaitā šādas pazīmes nav konstatētas vispār.

Tomēr satraucoši, ka monitoringa pirmajā posmā jāatzīmē atsevišķi gadījumi, kad deputāti iesniedz priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, taču nespēj vai nevēlās tos pamatot.

Grozījumu Enerģētikas likumā, likumā „Par akcīzes nodokli” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā izskatīšanā komisiju sēdēs deputātu vietā konkrētu priekšlikumu pamatošanu uzņēmās privātā sektora pārstāvji.

Lobētāju un citu privātā sektora pārstāvju iespējas paust viedokli nav nekas slikts, taču uz valsts sagrābšanas varbūtību norāda process, kurā deputāts šķiet izmantots kā biznesa interešu īstenošanas kanāls, kuram pašam nav viedokļa un argumentācijas.

Monitorings 2015.gada novembrī un decembrī aptvēra 31 likumprojektu izskatīšanu un 5 amatpersonu iecelšanu. Tas veidots, izmantojot metodoloģiju par valsts sagrābšanas pazīmēm amatpersonu iecelšanā un likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā. Ziņojums pieejams (šeitpdf).

Uzraudzība notiek projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze” ietvaros. To daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund.