Raksts

Kad citi brēc


Datums:
01. jūnijs, 2010


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Ja būsit sekojuši notikumiem, tad būsit pamanījuši, ka ap manu personu atsevišķi censoņi pēdējās dienās ir sacēluši lielumlielu traci. Pausta neapmierinātība gan par "Skatu no malas," gan arī par Eirovīziju.

Par pirmo it kā viss būtu skaidrs. Lielākie iebildumi, cik man zināms, ir nākuši no “Tautas” partijas jaunatnes organizācijas. Viņiem varu teikt tikai vienu. Varbūt viņi būs pamanījuši, ka no padsmit cilvēkiem, kuri piedalās “Skatā,” par “Tautas” partiju nekas īpaši labs nav sakāms nevienam. Manuprāt, racionāls cilvēks, it īpaši tāds, kurš savulaik par Sorosa fonda naudu ir mācījies Amerikā, izsecinātu, ka problēma varētu būt ar partiju, nevis ar žurnālistiem, kuri to vērtē, bet priekšvēlēšanu laikā tas varbūt ir mazliet par daudz prasīts. Bija arī skatītāji, kuriem bija iebildumi pret to, ka pirms pāris nedēļām man nācās uzbrēkt kolēģim Dimantam, kurš turpināja runāt arī tad, kad vairākas reizes bija lūgts ļaut parunāt kādam citam. Kolēģis Dimants par to nebija apvainojies nemaz. Tiem, kuri par to bija sašutuši, varu tikai teikt, lai pamēģina vadīt dzīvu diskusiju un tad parunāsim.

Saprotu, kas te notiek. Tuvojas 2. oktobris. Vairākām politiskajām partijām, tajā skaitā “Tautas” partijai, ir nopietns iemesls bažīties par jēdzienu “pieci procenti,” un tāpēc tās tagad centīsies sev piesaistīt uzmanību visdažādākajos veidos. Ārpus tā jāsaka, ka “Skatam” patlaban vidējais skatītāju skaits katru nedēļu ir ap 100 tūkstošiem, es ļoti labi zinu, kādi ir ierobežojumi tam, ko drīkstam un nedrīkstam runāt oficiālajā kampaņas laikā, bet citādi būtu jāsaprot, ka “Skats” ir komentējošs raidījums ar visu no tā izrietošo. Nacionālās Radio un televīzijas padomes šefs Kleckins šodien avīzē ir citēts sakām, ka “Streips ir it kā apstājies attīstībā. Laiks mainās, ir jāmainās arī žurnālistiem.” Cienījamais profesors nav atradis par vajadzīgu precizēt, kā īsti žurnālistiem būtu jāmainās, bet laiks gan nav mainījies. Kā politika Latvijā bija, tā politika joprojām ir ar milzīgi lielām un kritizējamām problēmām. Piedevām, droši vien Kleckinam nav paslīdējis garām fakts, ka pirms tikai dažām nedēļām “Skatu” un manu darbu vērtēja NRTP padome, un toreiz nekādi lielie pārmetumi arī neizskanēja.

Kas attiecas uz Eirovīziju, te ļembastu ir sacēlusi persona, kura sevi identificē ar jēdzienu “Arnis Andersons, mediju students.” Nezinu, kur Arnis Andersons studē medijus, bet viņam netīkot mans “vispārējais kultūras līmenis.” Es neprotot atšķirt grieķu un norvēģu valodu. To nu gan neatceros, ka ar to man būtu bijušas problēmas. Cilvēki, kas šādi bļaustās, nemēdz nākt ar konkrētiem paskaidrojumiem un piemēriem. Tas pats sakāms par lūk, šādu apgalvojumu no A. Andersona: “Vēl jo vairāk smieklīgi ir, ka šis LTV komentētājs kritizē citu cilvēku izrunu, pats latviešu valodā nespējot pateikt gandrīz vai ne vienu teikumu bez rupjām gramatikas un izrunas kļūdām.” Tas nu gan būs mazliet par šerpu teikts, vēl jo vairāk no cilvēka, kura bļaustīgajā rakstā arī šur tur ir pamanāma pa drukas, valodas, vai gramatikas kļūdiņai. Par izrunu nemaz nerunāsim. Es tomēr 20 gadus esmu darbojies Latvijas televīzijā un radio un, ja man būtu kādas ļoti lielas problēmas ar izrunu, tad kāds, piemēram — LR leģendārā runas mākslas skolotāja Antonija Apele, pilnīgi noteikti man to būtu pateicis. Vēl vairāk, tomēr uzskatu, ka tajos gadījumos, kad Eirovīzijā kāds dzied angļu valodā, ir pilnīgi pamatots jautājums par to, vai cilvēks dzied vai nedzied tā, ka var saprast. Šoreiz bija vairāki (Moldova, Baltkrievija), kuri tā nedarīja vis. Un, pēdīgi, ceru, ka Arnis Andersons kādreiz ir pavadījis trīs stundas dzīvajā ēterā un tāpēc zina, ko gvelž. Baidos, ka droši vien viņš tā nav darījis. Ja kas, es šorīt dzīvajā ēterā ar NATO Parlamentāro asambleju pavadīju vairāk nekā četras stundas. Pilnīgi labi apzinos, ka pa tiešo tulkojot to, ko citā valodā kāds runā, valodas kvalitāte nebūs pati gludākā. Ceru, ka Arnis Andersons kādreiz ir nodarbojies ar sinhrono tulkošanu (arī tā ir Eirovīzijas sastāvdaļa). Baidos, ka droši vien viņš tā nav darījis.

Esmu tāds, kāds esmu. Jā, man reizēm pasprūk pa šerpākam vārdam, it īpaši par mūsu “gudrajām galvām” un politisko “eliti”. Jā, es uzskatu, ka tas ir “garām,” ka Latvija (un ne tikai) katru reizi Krievijas priekšnesumam dod 12 punktus pilnīgi neatkarīgi no priekšnesuma kvalitātes vai tās trūkuma. Jā, es neuzskatu, ka “Skats no malas” būtu īpaši sakarīgs raidījums, ja mēs visi smaidītu kā maija mēnestiņš un teiktu, ka politikā viss ir lieliski un politiķi visi ir perfektākie radījumi, kādus vien Dievs jebkad uz pasaules ir radījis.

Un vēl pēdējā doma. LTV ģenerāldirektora un NRTP priekšnieka domas es šorīt izlasīju avīzē. Ar mani ne viens ne otrs nav runājis.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!