Līdz ar šīm Saeimas vēlēšanām Latvija ir beidzot tiešām pievienojusies Eiropas valstu saimei. Vistiešākajā veidā. Līdz ar krīzi nacionālradikāļu pozīcijas Eiropā ir kļuvušas krietni stiprākas. Francija izraida romu tautības cilvēkus, Šveicē aizliedz minaretus. Itālijā Berluskoni iebraucējus bez dokumentiem sauc par “ļaunuma armiju”. Vācijā viens no Centrālās bankas vadītājiem publicē grāmatu ar aicinājumu vāciešu tautai paplašināt savu lebensraum, jo citādi musulmaņi imigranti nomākšot pamatnāciju. Vairākās Eiropas valstīs vietas parlamentos ieņēmuši labējie ekstrēmisti, svaigākais piemērs ir Zviedrija. Tagad tas noticis arī pie mums. Septiņus krēslus jaunajā Saeimā deldēs partijas “Visu Latvijai!” cilvēki.

Raivis Dzintars un viņa komanda vismaz līdz šim aizrautīgi godināja Kārļa Ulmaņa režīmu, un maz ticams, ka šajā ziņā kaut kas ir mainījies. 15. maijs viņu kalendārā ir svinamā diena. Tāds nu ir demokrātijas paradokss – tauta var nobalsot arī par autoritārisma atbalstītājiem. Arī par Hitleru, kā to pierāda vēsture. Vispār jau, kā klīst runas, geji šoreiz esot balsojuši par “Vienotību”. Taču tagad viņiem, iespējams, būs jāsamierinās ar to, ka ministru prezidents Valdis Dombrovskis strādās kopā ar homofobiem. “Visu Latvijai!” puiši nekad nav īpaši slēpuši savu attieksmi pret mazāk tradicionālām seksuālajām orientācijām. Protams, izņēmums ir poligāmija, jo to piekopj viens no pašu pulka. Bet, kad runa ir par seksuālajām minoritātēm, tad valodiņa pēkšņi kļūst skarba jo skarba. Viens no vislatviešu flagmaņiem Jānis Iesalnieks tikai pirms trim gadiem gejus dēvēja par deģenerātiem, bet Pride pasākumu – par „dzīvnieku (es drīzāk teiktu – lopu) pastaigu krātiņā”. Autors gan laikam vēlāk apdomājies un bloga ierakstu dzēsis, taču google cache nemelo. Kādā citā, nedzēstā ierakstā, Iesalnieks pauž prieku par Krievijas režīma vēršanos pret gejiem: „Pateicoties krievu konservatīvo spēku aktīvajai pretestībai un Maskavas milicijas stingrajai rīcībai, šodien Maskavas centrā Tveras laukumā paredzētā, bet varas iestāžu aizliegtā geju parāde ir izdzenāta.” Interesanti gan. „Visu Latvijai!” pārmet Saskaņas centram sadarbību ar Putina varas partiju. Taču paši priecājas par to, ka Krievijas varasiestādes apspiež demokrātiju. No otras puse, nav jau nekāds brīnums. Iesalnieks dažādos interneta forumos ir sen pazīstams ar savām runām par „totalitāro liberālismu, kas izliekas par demokrātiju, bet patiesībā vajā un dažādi ierobežo cilvēkus, kuri nepiekrīt valdošās elites liberāli kosmopolītiskajam kursam”.

Vai “Visu Latvijai!” var uzskatīt par rasistiem? Par to, protams, var strīdēties. Viņi paši noteikti apgalvos, ka nav. Taču Raivis Dzintars vismaz līdz šim ir pieturējies pie uzskata, ka ādas krāsa “ir viena no nacionālās identitātes iezīmēm, līdzīgi kā tradīcijas, raksturs un valoda”. Citāts ir no Raivja raksta 2004. gadā, iespējams, viņš tagad teiks, ka savas domas ir mainījis. Ja tā, tad es teikšu – lūdzu, sniedz šo atbildi ar melu detektoru. Un arī Iesalnieku lūdzu pieslēgt melu detektoram, un tad lai pastāsta, kāda ir viņa šībrīža nostāja . Man ir aizdomas, ka “Visu Latvijai!” puiši savu naidu pret cittautībniekiem, savu homofobiju, savu nepatiku pret demokrātiju nekur nav pazaudējuši. Šie uzskati dus viņu sirdīs, gaidot piemērotu brīdi, lai tos īstenotu. Vai mēs sniegsim viņiem šādu brīdi?

Tā vai citādi, vismaz nacionālradikāļu popularitātes un ietekmes ziņā mēs esam kļuvuši tuvāki Eiropai. Bravo! Šajā ziņā Eiropa, vismaz tās nacionālradikāļi, mūs sapratīs. Tikai atšķirībā no citām Eiropas valstīm pie mums nav pietiekami spēcīgu kreiso kustību, kuras nepieļauj pārāk klajas nacionālradikāļu izpausmes. Nav tādu cilvēku, kuri tad, kad būs vajadzīgs, nostāsies un pateiks – no pasaran! Diemžēl 50 gadi Padomju Savienībā ir mūs imunizējuši šajā aspektā.

Naivi būtu cerēt, ka Dombrovskis izvēlēsies neiekļaut VL-TB/LNNK koalīcijā tikai šīs „nelielās” detaļas pēc – teju visi šī grupējuma Saeimā ievēlētie deputāti ir nacionālradikālie vislatvieši. Taču premjers varētu apdomāties, pirms ielaist valdībā elementus, kuru nostāja demokrātijai svarīgos jautājumos ir visnotaļ apšaubāma. Protams, daļa vēlētāju ir atdevuši savas balsis par viņiem. Taču tas nenozīmē, ka lielākiem ievēlētajiem spēkiem jāļauj mazajai radikālajai grupiņai izmantot valdību, lai cīnītos pret pašpasludināto „totalitāro liberālismu”. Ja nu vislatviešus tiešām ir jāiekļauj valdībā, ir jānorobežojas no viņu radikālajiem uzskatiem. Nemaz nerunājot par to ieviešanu dzīvē. Ceru, ka premjers nav pilnīgi imunizējies pret demokrātiju un nepieļaus oficiālu 15. maija svinēšanu, naidīgas izpausmes pret gejiem, nepamatotu mazākumtautību tiesību ierobežošanu. Tuvosimies Eiropai, taču pa demokrātijas ceļiem!