Foto: Foto - Romāns
Reiz runāju ar analītiķi, kurš pētīja Latgales sociālekonomisko attīstību. Viņš plaši stāstīja par smago stāvokli un daudzajām problēmām šajā novadā, bet mani interesēja tikai viens jautājums – kā mums panākt Latgales izaugsmi. Viņš raustīja plecus. Neesmu dzirdējis pārliecinošu atbildi uz šo jautājumu ne no viņa, ne mūsu politiķiem, ne valsts vadītājiem. Bet mums šī atbilde un skaidra attīstības vīzija ir nepieciešama gan par Latgali, gan valsti kopumā.
Pasaules valstu līderi, nevalstisko organizāciju un korporatīvā sektora pārstāvji šā gada decembrī pulcēsies Ženēvā, lai atbildētu uz jautājumiem – kas ir informācijas sabiedrība, kādu to vēlamies redzēt, kas darāms tās izveidē. Apvienoto Nāciju rīkotajā pasaules galotņu konferencē informācijas sabiedrības jautājumos paredzēts pieņemt kopēju deklarāciju un rīcības plānu. Pirmajai konferences fāzei 2005. gadā sekos otrā, kurā tiks novērtēti pirmie rezultāti un tālāk precizēti mērķi un uzdevumi.
Par pāreju no industriālās sabiedrības uz informācijas sabiedrību dažādās variācijās pēdējās desmitgadēs ir runāts ļoti daudz. Tagad, kad internets daudziem ļāvis pārliecināties, ka pieeja milzu informācijas apjomiem pati par sevi vēl nenozīmē zināšanas un sapratni, tiek runāts arī par zināšanu sabiedrību. Tā ir sabiedrība, kurā dominējošās vērtības ir informācija un zināšanas – prasme informāciju iegūt, apjēgt, izmantot un radīt. Tā ir sabiedrība, kurā zināšanas kļūst par nozīmīgāko ražošanas faktoru un konkurētspējas nodrošinātāju. Tā ir sabiedrība, kuru raksturo radītās informācijas lavīnveidīgs pieaugums, momentāna globāla aprite un arī ātra zināšanu novecošana.
Pāreja uz informācijas sabiedrību rada nebijušas iespējas, taču vienlaicīgi palielina atšķirības sociālo slāņu un valstu starpā, rada tā saucamo digitālo plaisu gan pasaulē, gan arī Latvijā. Šīs plaisas mazināšana, vienlīdzīgu pamatiespēju radīšana visiem, informācijas sabiedrības priekšrocību izmantošana indivīdu un nāciju attīstībai ir svarīgākie pasaules galotņu konferences uzdevumi. Šie uzdevumi ir ne mazāk svarīgi arī mums Latvijā.
Kā nodrošināsim Latvijas uzplaukumu? Kā panāksim mūsu preču un pakalpojumu konkurētspēju Eiropas Savienībā un pasaules tirgū? Kā panāksim, ka arī attālākajā Latvijas nostūrī katram ir iespēja celt savu un līdz ar to arī visas valsts labklājību nevis slīgt bezcerībā un gaidīt uz Eiropas pabalstiem?
Somijas un Īrijas piemēri, kaut arī ļoti atšķirīgi no Latvijas situācijas, rāda, cik strauju izaugsmi var nodrošināt pārorientācija uz augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem – pāreja uz zināšanās balstītu ekonomiku. Arī Latvijai jāveic šāda izaugsme. Bet vai mūsu īstermiņa valdības ir spējīgas piedāvāt pārliecinošu Latvijas attīstības modeli? Vai tās prot pārliecināt sabiedrību un uzņemties līdera lomu pārmaiņu procesā? Vai tās spēj radīt pienācīgas iespējas, kas ļauj katram iegūt un likt lietā zināšanas savā un valsts labā?
Dīvainā kārtā uz šiem jautājumiem var būt arī pozitīva atbilde. Tas iespējams pie nosacījuma, ka sabiedriskās domas veidotāji, nevalstiskās organizācijas, plašsaziņas līdzekļi neļauj valdībai to nedarīt. Ja sabiedrība aptver attīstības iespējas un liek valdībai tās izmantot. Pasaules galotņu konferences dokumenti var kļūt par spēcīgu argumentu sabiedrības rokās. Galotņu konference informācijas sabiedrības veidošanu, kas katram sniedz iespējas brīvi un bez ierobežojumiem saņemt un radīt informāciju un iegūt zināšanas, no abstraktas idejas pārvērtīs par vispārēju prasību.
Lai gan valdībā, gan plašā sabiedrībā veicinātu izpratni par informācijas sabiedrības izveides nozīmību, Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (LITTA) kopā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju 23. aprīlī rīkoja politiķu un sabiedriskās domas veidotāju apaļā galda diskusiju “Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību”. Tajā pasaules galotņu konferences kontekstā tika izskatīti Latvijai aktuālie jautājumi un sagatavota rezolūcija.
Apaļā galda rīkotāji uzskata, ka informācijas sabiedrības izveide Latvijā izvirzāma par valsts attīstības prioritāti. Lai gan dažādās programmās un koncepcijās (sociāli-ekonomiskā programma e-Latvija, nacionālā inovāciju koncepcija, e-pārvaldes koncepcija, e-komercijas koncepcija u.c.) nosprausti atsevišķi informācijas sabiedrības izveidei svarīgi mērķi, tie bieži palikuši tikai uz papīra. Ar bažām jāatzīmē, ka pēdējā laikā samazināta vai pilnībā apstādināta valstī nozīmīgu informācijas sistēmu ieviešana, tas notiek bez kvalitatīvas analīzes un atklātas sabiedriskas izvērtēšanas. Apstājusies Latvijas izglītības informatizācijas projekta realizācija, kam ir ļoti svarīga loma izglītības modernizācijā un valsts reģionālajā attīstībā. Nav vērojams progress pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešanā, ievilkusies e-komercijas koncepcijas iedzīvināšana, nav sagatavota elektroniskajiem dokumentiem nepieciešamā infrastruktūra. Vēl joprojām nav notikusi būtiska valsts pārvaldes darbības uzlabošana, reāli ieviešot e-pārvaldes principus.
Apaļā galda rezolūcija nosauc virkni Latvijai svarīgāko jomu – pāreju uz zināšanās balstītu ekonomiku, izglītības kvalitātes celšanu, nacionālās valodas un kultūras attīstību, IT infrastruktūras attīstību u.c. Pārmaiņas nevienā no tām nav iespējamas bez aktīvas sabiedrības līdzdalības. Ceram, ka apaļais galds veicinās plašāku sabiedrības diskusiju par šiem jautājumiem.