Foto: Foto - © AFI
Vai nevalstisko organizāciju darbība ir izdevīga? Es uzskatu - jā, ja ņem vērā mūsu attieksmi pret darbu. Bet diezin vai, ja raugās uz spēkā esošo likumdošanu. Piemēram, ja gribam zeķu pāri dāvināt trūkumā nonākušajam, tad atbilstoši likuma burtam ¼ daļa no zeķes mums jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpēc mēs atbalstām jaunos NVO likumprojektus un nodokļu likumu grozījumus.
“Mūsu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem neatkarīgi no viņu politiskās, rasu, nacionālās, reliģiskās piederības.” Tāds ir viens no Rīgas Samāriešu apvienības darbības pamatprincipiem. Gandrīz 10 gadus ar lielākām vai mazākām sekmēm, ar panākumiem un vilšanos mēs strādājam Latvijas un tās iedzīvotāju labā. Rīgas Samāriešu apvienībā šobrīd ir 160 darbinieku, par sava darba panākumiem mēs varam pateikties pamatā savai neatlaidībai un cilvēku godaprātam.
Vai mums nepieciešams Jauns NVO likums?
Tāds šodien ir jautājums. Viss atkarīgs no tā, ko tas nes sev līdzi. Ja tā ir tikai instrukcija statūtu sastādīšanai, vai arī tas pasliktina organizāciju jau tā grūto dzīvi un sašaurina pašreiz spēkā esošo nodokļu atbrīvojumu sistēmu, tad nē. Mani interesē, vai ar šo likumu iespējams mainīt valsts attieksmi pret Nevalstiskajām organizācijām. Mēs nevaram piespiest valsti un pašvaldības slēgt sadarbības līgumus ar mums, bet mēs varam pierādīt, ka šāda sadarbība būs mums visiem izdevīga.
Vai esam izdevīgi šodien?
Es uzskatu – jā, ja ņem vērā mūsu attieksmi pret darbu. Bet, ja raugās uz šodien spēkā esošo likumdošanu, tad diezin vai.
Lai saņemtu iespēju piesaistīt ziedotājus vai saņemt humāno palīdzību, mums katru gadu jāiegulda liels darbs, jāgatavo un jāpublicē dokumenti, jālūdz atļaujas un jācer, ka kāds konkrēts ierēdnis, vadoties no savas kompetences (vai tikai?), šīs atļaujas mums izsniegs.
Ja mēs neesam iekļauti kādā īpašā sarakstā, ko atkal sastāda kāds konkrēts ierēdnis, mums ir grūti cīnīties par nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumiem pašvaldībās.
Ja mēs gribam atbalstīt savus brīvprātīgos, vai vēlamies zeķu pāri dāvināt kādam trūkumā nonākušajam – tad atbilstoši likuma burtam ¼ daļa no zeķes mums jānosūta Valsts ieņēmumu dienestam.
Jā kāds mūsu labvēlis grib personīgi ziedot mūsu darbam vai, nedod Dievs, vēl novēlēt savu īpašumu, tad tam atkal ceļā stāv vesela virkne likumdošanas barjeru.
Ja savā laikā mēs bijām spiesti kādas saimnieciskās darbības veikšanai dibināt Bezpeļņas organizāciju SIA, tad ko mēs iesāksim pēc Komerclikuma spēkā stāšanās, kas šādu formu vispār neparedz? Kas notiks ar šo BO SIA mantu, līdzekļiem un rezerves fondu, jo atbilstoši spēkā esošajiem likumiem BO likvidācijas gadījumā šie resursi nonāk valsts rīcībā.
Šo “Ja” uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet svarīgāk ir atbildēt:
Ko darīt?
Lai izbeigtu šos nebeidzamos “Ja”, lai mēs varētu vairāk laika veltīt savam tiešajam darbam, lai par organizācijas likteni nelemtu labs vai slikts ierēdnis, lai Sabiedriskas organizācijas nosaukuma aizsegā neslēptos un ziedojuma iespējas neizmantotu negodīgi cilvēki savtīgās interesēs, Rīgas Samariešu apvienība ir deleģējusi savu pārstāvi NVO centra organizētajās “Biedrību un nodibinājumu” likuma izstrādes apspriedēs. Sagatavotie likumprojekti un ar tiem kompleksi izstrādātie grozījumi nodokļu likumdošanā teorētiski paver mums šādas iespējas. Tomēr mēs aicinām visus nepalikt nomaļus. Likumam vēl ir daudz pretinieku, un tādēļ, lai piepildītos mūsu kopīgās ieceres tieši šobrīd tām ir nepieciešama mūsu kopīgs atbalsts.
Ko nozīmē būt sabiedriskai organizācijai Latvijā?
Ko nozīmē iegūt līdzekļus savam darbam?
Ko nozīmē pārliecināt valsts un pašvaldību struktūras un ierēdņus, uzņēmējus un fondus par sava darba nozīmīgumu un nepieciešamību sadarboties?
Cik ilgi mums pietiks spēka cīnīties ar neizpratni un brīžiem nievājošu attieksmi?
Kam, ja neskaita mūsu palīdzības saņēmējus, šajā valstī mūsu darbs vispār ir vajadzīgs?
Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes laikam var sniegt tikai pašas nevalstiskās organizācijas. Paldies visiem, kas ziedo savu darbu un laiku Latvijai, kas strādā nevalstiskajās organizācijās un kas atbalsta tās ar saviem ziedojumiem. Jo tikai kopīgā darbā mēs varam sasniegt mūsu mērķus – drošu un pārticīgu dzīvi Latvijas iedzīvotājiem, skaistu un sakoptu vidi mums apkārt, veselīgu un inteliģentu Latvijas nākošo paaudzi.