Foto: AFI
Pārejas ekonomikas valstīs skolēni vislabāk zina faktus, tos izmantot māk jau sliktāk, bet visvājāk - nestandarta situācijās. Tagad šī problēma ir apzināta, un Latvijā izstrādāts principiāli jauns Valsts pamatizglītības standarts.
Mūsdienu globalizācijas laikmetā salīdzinājumi starp valstīm un pasaules reģioniem notiek praktiski visās dzīves jomās, politikas veidošana nav iedomājama bez starptautiskas salīdzinošas informācijas, un arī izglītība nav izņēmums.
Attīstītākās valstis intensīvi iesaistījās kopīgos izglītības kvalitātes novērtēšanas un pilnveides projektos jau 60-tajos gados, tad arī Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for Evaluation of Educational Achievement) ietvaros tika uzsākti liela mēroga starptautiski salīdzinoši skolēnu sasniegumu pētījumi ļoti plašā kontekstā.
Pašreiz starptautiski salīdzināmu izglītības rādītāju izveides un mērīšanas jomā strādā arī tādas starptautiskas organizācijas kā OECD (Organisation for Economic Cooperation and Development), Eiropas Savienība un UNESCO. Izglītības indikatori tiek izmantoti situācijas analīzei un valstu izglītības politikas noteikšanai.
Kopš 1991.gada Latvija ir piedalījusies 9 liela mēroga pētījumos, iegūstot mūsu skolēnu sasniegumu un ar tiem saistīto citu izglītības rādītāju starptautisku salīdzinošu raksturojumu lasīšanas, matemātikas, dabaszinātņu, pilsoniskās izglītības un informācijas tehnoloģijas jomās. Latviju šajos pētījumos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā pārstāv LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.
Pētījums Zināšanas un prasmes dzīvei no citiem atšķiras ar to, ka
- tas ir pirmais cikls jaunajā OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā – SSNP (Programme for International Student Assessment), kurai OECD valstis ir izvirzījušas ļoti nozīmīgu un vienlaikus grūti īstenojamu mērķi – izmērīt, kādā mērā pamatskolas beigu vecuma skolēni ir sagatavoti turpmākajai dzīvei;
- atbilstoši izvirzītajam mērķim pētījuma konceptuālā pieeja un instrumenti (testi un aptaujas) tiek veidoti tā, lai novērtētu skolēnu prasmes izmantot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās, nevis pārbaudītu, ko skolēni ir apguvuši konkrētos mācību priekšmetos.
OECD valstu organizācijas uzaicinājums arī Latvijai, kas nav OECD dalībvalsts, piedalīties šajā programmā, bija patīkams pārsteigums, jo šī organizācija kopumā pārstāv visas pasaules attīstītākās valstis, un pētījuma veikšanai izvirzītās prasības ir ļoti augstas.
Ievērojot minēto OECD konceptuālās pieejas novitāti, darbā sniegts gan tās izklāsts, gan Latvijas pirmie rezultāti programmas 1998. – 2001.gada ciklā, kas parāda mūsu valsts pamatizglītības salīdzinājumu ar 31 pasaules valsti, tai skaitā ar 28 OECD valstīm.
Latvijas 15 gadus veco skolēnu relatīvi zemie vidējie sasniegumi lasīšanā, dabaszinātnēs un matemātikā starpvalstu salīdzinājumā liecina, ka Latvijas izglītības sistēmā nepieciešams vairāk attīstīt skolēnu spējas izmantot skolā iegūtās zināšanas reālās dzīves situācijās. Šajā sakarā varētu minēt arī Pasaules bankas speciālistu secinājumus (Soubbotina T.,P., K. Sheran (2000) “Beyond Economic Growth. Meeting the Challenges of Global Development”), kuri balstās uz 1991.g. starptautiskā salīdzinošā izglītības pētījuma datiem. Tā sauktajās pārejas ekonomikas valstīs – Ungārijā, Slovēnijā un bijušajā PSRS – skolēni vislabāk zina faktus, tos izmantot māk jau sliktāk, un visvājākie rezultāti skolēniem ir zināšanu izmantošanā nestandarta situācijās. Turpretī Anglijā, Kanādā, Francijā un Izraēlā rezultāti ir pilnīgi pretēji – zināšanu izmantošanā nestandarta situācijās rezultāti ir vislabākie, faktu zināšanā – vissliktākie. No Latvijas kā bijušās PSRS republikas šajā pētījumā piedalījās atsevišķas skolas ar krievu mācību valodu.
Taču tagad šī situācija Latvijas izglītības sistēmā ir apzināta, izmantojot tai skaitā arī citu iepriekšējo starptautisko salīdzinošo pētījumu rezultātus, un IZM ir izstrādājusi principiāli jaunu Valsts pamatizglītības standartu (1998), kura ieviešana varētu būtiski uzlabot situāciju. Standartā izmantota OECD programmai līdzīga pieeja par skolēnu izglītošanu dzīvei, kas tikai straujāk jāievieš Latvijas izglītības sistēmā.
Pētījuma rezultātos noteikti jāpievērš uzmanība faktam, ka jebkuras pētījuma dalībvalsts ietvaros atšķirības skolēnu sasniegumos ir lielākas nekā atšķirības starp dažādu dalībvalstu skolēnu sasniegumu vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka vidējo sasniegumu tabulas nevajag uztvert kā vienīgos pētījumu rezultātus un ka galvenā vērība pētījuma datu starptautiskajā un nacionālajā analīzē būtībā jāpievērš skolēnu sasniegumu atšķirībām valsts ietvaros.
Latvijā skolēnu sasniegumu atšķirības, piemēram, nosaka gan ar skolu saistītie faktori (sasniegumi ir zemāki lauku un mazo pilsētu skolās, sasniegumi vienu un to pašu klašu skolēniem ir augstāki vidusskolās, salīdzinot ar pamatskolām u.c.), gan ar individuālu skolēnu saistītie faktori (dzimums, ģimenes sociāli ekonomiskie rādītāji, attieksme pret mācībām u.c.).
Pētījuma rezultāti rāda, ka valstu izglītības kvalitāte ir atkarīga no to ekonomiskajiem rādītājiem. Latvijas skolēnu sasniegumi OECD pētījumā atbilst mūsu valsts ekonomiskās attīstības pakāpei saskaņā ar OECD valstu uzdotajiem kritērijiem.
Piedaloties OECD programmā, mēs izvirzām šobrīd pasaulē visaugstākos standartus gan savas valsts izglītības sistēmai un tās pilnveidei, gan pētnieciskā darba līmenim un pētniecības metodēm, ar kurām starptautiski salīdzinoši novērtējam Latvijas izglītības kvalitāti.