Foto: A. Jansons © AFI
Vai iemesls sieviešu nelielajam īpatsvaram politikā ir atšķirīgais abu dzimumu attēlojums publiskajā telpā, piemēram, sabiedrībā pieņemto dzimumu lomu un pienākumu izmantošana reklāmas vēstījumos? Atbildes meklē projekts “Masu mediju loma varas pārdalē”.
Bērnībā bija tāda spēle, kad divos līdzīgos attēlos bija jāatrod noteikts skaits atšķirību. Mēs varētu veikt līdzīgu eksperimentu, aplūkojot divas pirmsvēlēšanu reklāmas, kuras pauž politisko spēku vēlmi tikt ievēlētiem Saeimā un kurās attēlota kāda no konkrētās partijas „lokomotīvēm”.
Redzams, ka pirmajā gadījumā attēls ir formāls un bezpersonisks, bet atbilstošs priekšstatam par “lielo” un “īsto” politiku. Otrajā gadījumā vide ir ikdienišķa, prieka un aktivitātes piesātināta, līdzīga atpūtai brīvā dabā. Pirmais attēls pauž nopietnu attieksmi pret darbu, sevišķi skaidri tiek uzsvērta attēlotā cilvēka piederība publiskajai sfērai un politikai. Būtisks ir tumšais uzvalks, kas kopā ar saukli par drošību, labklājību un pašapziņu lieliski iekļaujas sabiedrībā pastāvošajā priekšstatā par “īstu” politiķi. Otrajā attēlā redzamā lauku vide ar bērniem un zirgu rosina pozitīvas emocijas, taču, skatot šo attēlu politikas kontekstā, tas neiekļaujas tipiskajā priekšstatā par politisko vidi. Tādējādi vizuālais vēstījums konfliktē ar priekšstatu par politiku kā “nopietnu nodarbošanos”, šo attieksmi automātiski pārnesot uz attēlā redzamo politiķi – reklāmā radītais Ingrīdas Ūdres tēls drīzāk raisa asociācijas ar kādas plaša patēriņa preces, nevis politiskas partijas reklāmu.
Arī citu partiju vēlēšanu reklāmās Latvijā lielākoties redzami vīrieši, kuru vizuālais tēls ir līdzīgs Andra Bērziņa attēlojumam, kurā uzsvērta vīriešu piederība publiskajai sfērai un politikai. Vizuālie vēstījumi neuzkrītoši norāda, ka politika ir vīriešu “lauciņš”.
To apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati: vīrieši ir 79 % no 8. Saeimas deputātiem, 63 % no vecākajām amatpersonām un vadītājiem valsts pārvaldē, kā arī 85 % no pilsētu mēriem. Protams, nevar ignorēt faktu, ka Valsts prezidente un Saeimas priekšsēdētāja ir sievietes, tomēr šie ir izņēmumi uz kopējās tendences fona – jo augstāks pārvaldības līmenis, jo vairāk vīriešu. Uzreiz jānorāda, ka kvantitatīvs skatījums atklāj tikai “aisberga” virsotni, sniedzot situācijas momentuzņēmumu, bet liedzot iespēju ko vairāk uzzināt par pastāvošās nelīdztiesības cēloņiem un faktoriem, kas ietekmē abu dzimumu līdzdalību politikā.
Te rodas vairāki jautājumi. Piemēram, vai iemesls sieviešu nelielajam īpatsvaram politikā un lēmumu pieņemšanā varētu būt atšķirīgais abu dzimumu attēlojums publiskajā telpā? Vai viena un otra dzimuma īpatsvaru varas pozīcijās ietekmē tas, ka komunikācijas profesionāļi reklāmas vēstījumos izmanto sabiedrībā pieņemtās dzimumu lomas un pienākumus? Kādi ir ieguvumi un zaudējumi, lūkojoties no sievietes un vīrieša perspektīvas, ja cilvēks iesaistās politikā vai izvēlas palikt ārpus tās?
Atbildi uz šiem un līdzīgiem jautājumiem meklē un pastāvošo situāciju mēģina mainīt Eiropas Komisijas atbalstītais Labklājības ministrijas projekts “Masu mediju loma varas pārdalē”. Projekts ir starptautisks, piedaloties trīs ārvalstu partneriem no Dānijas, Igaunijas un Itālijas.[1] Atbilstoši Eiropas Komisijas iecerei, sadarbība vairāku valstu partneru starpā veicina informācijas un labas prakses apmaiņu, kā arī dažādu institūciju tīklspēju, turklāt starptautiskas sadarbības rezultātā rodas neierastas idejas, piemēram, apskatot Latvijas situāciju no Itālijas skatu punkta.
Projekta mērķis ir veicināt abu dzimumu iesaistīšanu sabiedrībai svarīgu politisku lēmumu pieņemšanā. To plānots sasniegt, noskaidrojot pastāvošos dzimumstereotipus, kuri ietekmē abu dzimumu iespējas iesaistīties politikā un politiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, informēt par šiem stereotipiem sabiedrību un mērķgrupas, lai veicinātu līdzsvarotu un no negatīviem stereotipiem (piemēram, ka sieviete nevar būt “īsta” politiķe, bet vīrietis – uzticama aukle) brīvu abu dzimumu personu darbības attēlojumu medijos. Protams, Labklājības ministrija apzinās, ka projektā risināmā problēma nav vienkārša un viegli novēršama, jo tieša dzimumdiskriminācija Latvijā ir reta parādība. Projekts netiecas noteiktu skaitu izglītības un veselības nozarē nodarbināto sieviešu par katru cenu aizvietot ar vīriešiem, vai pretējo procesu veikt politikā. Tomēr projekta īstenotāji ir pārliecināti, ka pastāvošie dzimumstereotipi, kas lielai daļai sabiedrības liedz piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā, neatbilst mūsdienīgai izpratnei par demokrātisku sabiedrību un kavē sabiedrības optimālu attīstību. Lai situāciju uzlabotu, uzmanība projektā tiks pievērsta divām galvenajām mērķa grupām:
- politiķiem, jo sevišķi, politisku lēmumu pieņēmējiem, lai noskaidrotu, kā politiķu darbībā atklājas dzimuma aspekts – vai dzimums ietekmē šo politiķu pieņemtos lēmumus? Vai dzimums veicina/kavē darbību politikā? Vai politiķi ar savu darbību veido sabiedrības uzskatus un nostiprina stereotipus par to, ko politikā pieklājas darīt sievietei vai vīrietim?
- komunikācijas profesionāļiem – žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, reklāmas jomā nodarbinātajiem, lai noskaidrotu, kā masu medijos tiek atspoguļota politiķu – gan sieviešu, gan vīriešu – darbība. Būtiskākais ir noteikt, vai šis atspoguļojums ir atkarīgs no dzimuma un vai izveidotais politiķu tēls varētu veicināt vai kavēt arī pārējos sabiedrības locekļus – kā sievietes, tā vīriešus – iesaistīties politikā.
Projekta ietvaros katrā no partnervalstīm tiek veikti divi pētījumi – par dzimumu stereotipiem masu mediju saturā un par abu dzimumu iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pārvaldē. Balstoties uz šo pētījumu secinājumiem, plānots rīkot seminārus un diskusijas par dzimumu līdztiesības jautājumiem ar komunikācijas profesionāļu un politiķu piedalīšanos, kā arī organizēt informēšanas kampaņu, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz pastāvošajiem stereotipiem un to ietekmi. Projekts noslēgsies Rīgā ar starptautisku konferenci par dzimumstereotipu ietekmi uz sieviešu un vīriešu iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
Projekts “Masu mediju loma varas pārdalē” ir viens no mērķtiecīgiem soļiem, lai pievērstu uzmanību sabiedrībā arvien vēl svešajai jomai “dzimumu līdztiesība”. Tas iekļaujas plašākā dzimumu līdztiesības politikā, kas valsts līmenī tiek koordinēta relatīvi nesen – kopš 1999.gadā, kad Labklājības ministrija kļuva par galveno atbildīgo institūciju šajā politikas jomā. Atbilstoši “Koncepcijai dzimumu līdztiesības īstenošanai”, kas ir svarīgākais politikas dokuments dzimumu līdztiesības jomā, šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta: sabiedrības informēšanai par dzimumu līdztiesības jautājumiem, darba un ģimenes dzīves apvienošanas veicināšanai, izpratnes līmeņa paaugstināšanai valsts pārvaldē par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī visu veidu vardarbības novēršanai.
Pastāvošo dzimumstereotipu maiņa ir būtisks priekšnosacījums, lai ne tikai veicinātu projekta mērķa sasniegšanu, bet arī pavirzītos par soli tuvāk reālas dzimumu līdztiesības īstenošanai Latvijā.[2]
_________________
[1] Projektā iesaistītie partneri ir Dzimumu līdztiesības centrs (Dānija), Sociālo lietu ministrija (Igaunija), Dž.Brodolini fonds (Itālija), Neatkarīgo producentu grupa “Divi putni”, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība un Sabiedriskās politikas portāls “politika.lv” (Latvija).
[2] Lai iegūtu plašāku informāciju par projekta aktivitātēm, lūdzu sazināties ar raksta autoru Kristaps.Petermanis@lm.gov.lv, 7021616.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.