Raksts

Kā pasteidzināt taisnību administratīvajās tiesās?


Datums:
27. jūlijs, 2004


Autori

Aldis Laviņš


Foto: B.Koļesņikovs

Juristiem labi zināms teiciens, ka nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība. Administratīvajās tiesās pusgada laikā jau uzkrājies neizskatīto lietu atlikums, ko varētu mazināt, ja sabiedrība labprātāk pieņemtu rakstveida procesu un ja veiksmīgi papildinātos tiesas sastāvs.

Atskatoties uz pusgadu, kopš Latvijā strādā administratīvās tiesas, jāsaka, ka visumā sabiedrība ir sapratusi, kas ir šīs tiesas un statistika liecina, ka privātpersonas labprāt vēršas tajās pēc tiesiskās aizsardzības. Par lielo sabiedrības atsaucību liecina ievērojamais saņemto lietu skaits.[1]. Ir gandarījums, ka sabiedrība uzticas administratīvajai tiesai un paļaujas uz to kā neatkarīgu un objektīvu institūciju, kas izšķirs nesaskaņas starp privātpersonu un valsti vai pašvaldību. Taču lielais ienākušo lietu skaits dara arī raizes attiecībā uz administratīvā procesa pamatjautājumu – tiesām ir jānodrošina administratīvās lietas izskatīšana saprātīgā termiņā. Lietas izskatīšanas ilgums ir ļoti būtisks, ņemot vērā visiem juristiem labi zināmo teicienu, ka nokavēta taisnība ir noraidīta taisnība.

Administratīvajā apgabaltiesā lieta, kas ienākusi blakus sūdzības kārtībā, tiek izskatīta vidēji no viena līdz diviem mēnešiem, bet ar apelācijas sūdzību – vidēji sešu līdz astoņu mēnešu laikā. Man ir jāatzīst, ka pēdējā gadījumā lietu izskatīšanas termiņi varētu būt uz pusi īsāki, un šādu termiņu nodrošināšanu es uzskatu par vienu no saviem uzdevumiem. Šajā sakarā gribu akcentēt divus būtiskus jautājumus – rakstveida procesa izmantošanu un tiesu nepilno sastāvu.

Rakstveida process nozīmē, ka lieta netiek izskatīta, kā tas ir ierasts, tiesas sēdē, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus par lietas būtību. Lieta atbilstoši pieteikumā norādītajam saturam un tam pievienotajiem dokumentiem noteiktajā tiesnešu sastāvā tiek izskatīta tiesneša kabinetā. Tiesai šādā gadījumā laikus ir jāpaziņo procesa dalībniekiem, kad viņi tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu. Tiesas norādītais datums tiek uzskatīts par sprieduma pasludināšanas datumu.

Rakstveida procesā lietas ir iespējams izskatīt īsākā termiņā, jo, pirmkārt, nav jāpatērē laiks, kas ir nepieciešams tiesas sēdes organizēšanai, uzaicinot uz tiesas sēdi procesa dalībniekus un noklausoties viņu paskaidrojumus. Turklāt nevar rasties pamats šo tiesas sēdi nepieciešamības gadījumā atlikt, kas pagarinātu tās izskatīšanas termiņu. Populārākie iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai parasti ir saistīti tieši ar lietas dalībnieku neierašanos uz tiesas sēdēm slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Izskatot lietu rakstveida procesā, šādas problēmas nerastos. Otrkārt, rakstveida procesā izskatāmajām lietām nav jāgaida rindā uz tiesas sēdes nozīmēšanu. Tiesnesis, kam lieta ir nozīmēta, saskaņojot ar pārējiem diviem tiesnešiem (apelācijas instancē lietu izskata trīs tiesnešu sastāvā), pats var noteikt lietas izskatīšanas laiku.

Tiesiskais pamats rakstveida procesa piemērošanai ir paredzēts Administratīvā procesa likuma 114.pantā, kurā noteikts, ka tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekrituši administratīvā procesa dalībnieki. Tiesa jau lietas sagatavošanas stadijā informē procesa dalībniekus par iespēju lietu izskatīt rakstveida procesā un lūdz izteikt savu viedokli par tā piemērošanu. Diemžēl prakse rāda, ka to gadījumu skaits, kad visi lietas dalībnieki piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā, ir neliels – Administratīvajā apgabaltiesā no 506 apelācijas kārtībā ienākušajām lietām tā ir bijis tikai četrās lietās. Aptaujājot Administratīvās rajona tiesas tiesnešus, jāsecina, ka arī pirmās instances līmenī rakstveida process nav guvis lielu atsaucību – dalībnieki tam piekrituši tikai nepilnos 10% gadījumos.

Manuprāt, skeptiskā attieksme izskaidrojama ar to, ka rakstveida process ir jauns procesuālais institūts tiesvedībā un sabiedrība kā parasti uzmanīgi attiecas pret visām “jaunajām lietām”, jo īpaši tik konservatīvā jomā kā juridisku strīdu izšķiršana tiesā. Domāju, ka, nostiprinot vēl vairāk uzticību tiesām un izskaidrojot sabiedrībai rakstveida procesa būtību un nozīmi, lietu izskatīšana rakstveida procesā ar laiku kļūs par ierastu lietu administratīvajā procesā, un tas dos iespēju lietas izskatīt ātrākā termiņā.

Lietu izskatīšanas termiņu šobrīd būtiski ietekmē arī apstāklis, ka pilnībā nav nokomplektētas administratīvās tiesas. Administratīvajā rajona tiesā pašlaik strādā 12 tiesneši, bet 8 tiesnešu vietas vēl ir neaizpildītas, savukārt Administratīvajā apgabaltiesā strādā 9 tiesneši un neaizpildītas ir vēl 4 vietas.

Ņemot vērā statistikas datus par pirmajiem pieciem Administratīvās apgabaltiesas darbības mēnešiem, vidēji uz vienu tiesnesi Administratīvajā apgabaltiesā ir 136 lietas, mēneša laikā viens tiesnesis izskata vidēji 13 lietas, neņemot vērā atlikto un apturēto lietu skaitu. Šobrīd Administratīvajā apgabaltiesā ir izveidojies 470 neizskatīto lietu liels atlikums. Ja tiesa darbotos pilnā trīspadsmit tiesnešu sastāvā, lietu atlikums veidotos ļoti minimāls un lietas būtu iespējams izskatīt ievērojami ātrāk: apelācijas sūdzības – trīs līdz četru mēnešu laikā, bet blakus sūdzības – viena līdz divu mēnešu laikā.

Runājot par nenokomplektēto tiesu sastāvu, gribu vērst uzmanību, ka ir izsludināts jauns konkurss uz vakantajām administratīvo tiesu tiesnešu vietām. Gribu aicināt pieteikties konkursā Latvijas juristus, kas jūt sevī drosmi pieņemt izaicinājumu nokārtot tiesneša amata pretendentam paredzētos pārbaudījumus, kas jūt sevī aicinājumu būt par šī prestižā amata pārstāvi. Varu teikt, ka darbs administratīvajā tiesā ikvienam dos nenovērtējamu iespēju arvien paaugstināt savu kā jurista profesionālo līmeni, tāpat tiesneša amats sniegs stabilitātes sajūtu un pastāvīgus ienākumus, kā arī iespēju strādāt atvērtā, aktīvā un pozitīvi domājošā kolektīvā.

_________________

[1] 2003.gadā visās Latvijas tiesās kopā tika saņemtas 2120 administratīvās lietas, bet no 2004.gada 2.februāra līdz 21.jūlijam Administratīvajā rajona tiesā saņemtas 1336 lietas un Administratīvajā apgabaltiesā saņemtas 805 apelācijas kārtībā izskatāmās administratīvās lietas.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!