Ir kāda joma, kurā pat paši godīgākie ir spiesti rīkoties ne tik godīgi un izmantot vēl Padomju laikos iedibināto praksi - ieslēgt "paziņa paziņu zina" ķēdi. Tā ir medicīna. šajā valstī Tu negribi saslimt, jo īpaši tad, ja nevari iepriekš sagatavoties - uzzināt, kur labākie speciālisti, kurā slimnīcā labākie apstākļi, kam cik jāpiemaksā, bet kam nav jāpiemaksā. Tev ir ārkārtīgi veicies, ja ir darba devēja iegādāta apdrošināšanas polise, šādi tādi brīvi finanšu līdzekļi un plašs paziņu loks vai vismaz labi uzsista roka interneta meklētāja izmantošanā. Saprātīgā sabiedrības daļa apzinās, ka valstī sen nav tādas lietas kā bezmaksas medicīna - tā attiecas tikai uz bērniem un pat tad eksistē ierobežotā apmērā.
Bet labāk nesaslimt. Neviens pie labākās gribas nedodas pie ārsta, ja ir galvassāpes vai iesnas, turklāt, kamēr sagaidīsi pierakstu pie laba ģimenes ārsta, būsi paspējis izveseļoties un saslimt vēlreiz. Tomēr ir situācijas, kurās tev nav izvēles un ir jādodas pie ārsta, un tā ir grūtniecība un zīdaiņa apkope. 9 mēnešus grūtniece dodas ik mēnesi pie ārsta uz apskati, pēc tam reizi mēnesī zīdaini apskata ģimenes ārsts. šim ciklam ir jābūt bezmaksas, ja ārsts ir noslēdzis ligumu ar valsti. Labākie ārsti līgumu ar valsti parasti nav noslēguši. Tie, kas ir, pie tiem rinda velkas nedēļām ilgi, pieņemšanas telpā ir mūžīgā rinda un ir tipiska situācija, kad grūtnieces/zīdaiņa apskatei sanāk izbrīvēt vien 10-15 minūtes. Tieši tik, cik vajag, lai veiktu nepieciešamos papīra darbus. Kvalitatīvai apskatei vajag 30-40 minūtes. Lai savlaicīgi konstatētu novirzes no normas grūtniecībā, vai lai pie katras tikšanās izglītotu jauno māmiņu par zīdaiņa aprūpi un varbūt samazinātu skumjos zīdaiņu mirstības rādītājus valstī. Ja ārsts nav noslēdzis līgumu ar valsti, tā neapmaksā arī analīzes. Topošās māmiņas apzinās, ka, ja vēlas kvalitatīvu aprūpi pie arsta ar labu reputāciju, būs jārēķinās ar vidēji 50 latiem mēnesī.
Tas pats attiecas uz dzemdību pakalpojumiem – tā ir fantastiska naudas pelnīšanas mašīna. Teju katra Latvijas dzemdību iestāde pacentīsies noplēst naudu par vīra piedalīšanos dzemdibās (vidēji 50 latus), lai gan šo pakalpojumu jau apmaksā valsts. Rīgas Dzemdību Nama cenrādis parāda fantastiskas cenas, ja salīdzina ar reģionālajām slimnīcām. Piemēram, vannas izmantošana atsāpināšanai RDzN maksā 600 latus, kamēr Vidzemes slimnīcā 130 latus (t.sk. līgums ar vecmāti). Ja dzemdību dienā vienkārši dodies uz jebkuru slimnīcu, pakalpojums būs bezmaksas. Ja uz iepriekš izvēlētu, tad iepriekš jānoslēdz līgums, kas maksās 100-400 latus.
Es saprotu, ka par papildus servisu ir jāpiemaksā. Bet vai tādēļ, ka ir jaunie vecāki, kuri interesējas par to, kurš ir ārsts ar labāko reputāciju, kura ir ārstniecības iestāde ar plašāko speciālistu loku, kur ir kvalitatīvākā zīdaiņu aprūpe, viņi ir jāuzskata par tādiem, kuri ir izvēlējušies īpašu servisu, par ko jāpiemaksā? Kāpēc valstī nevar ieviest sistēmu, kad nauda seko pacientam? Tad valsts nauda nonāktu nevis pie tiem ārstiem un tajās slimnīcās, kuras noslēdz līgumu ar valsti un atstābst par pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, bet gan pie tiem, pie kuriem pacienti vēlas ārstēties no labas gribas.