Raksts

Kā mainīsies cenas pēc pievienošanās ES un eiro?


Datums:
02. septembris, 2003


Autori

Helmūts Ancāns


Foto: Foto - E. Rudzītis © AFI

Bailes no strauja cenu lēciena ir viens no svarīgākajiem eiroskeptiķu argumentiem pret dalību Eiropas Savienībā. Šajā rakstā centrālās bankas pārstāvis skaidro, kādas cenu izmaiņas un kāpēc ir gaidāmas.

Cenu stabilitātes saglabāšana ir galvenais mērķis Eiropas Centrālai bankai (ECB), kas izstrādā un ievieš monetāro politiku eiro zonā – kopējai gada inflācijai eiro zonā vidējā termiņā jābūt līdz 2%. Pievienojoties eiro zonai, arī Latvijā tiks īstenota šī ECB politika, kuras pamatmērķis ir zema un stabila inflācija.

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un Ekonomiskajai un monetārajai savienībai (EMS) nenozīmē, ka līdz ar to cenas Latvijā tūlīt būs tādas pašas kā citviet eiro zonā. Turklāt arī eiro zonā cenu līmenis dažādām precēm un pakalpojumiem valstu starpā nav vienāds. Šīs atšķirības galvenokārt nosaka iedzīvotāju ienākumu līmenis, ražošanas izmaksu lielums, nodokļu atšķirības, ekonomikas lielums un citi faktori. Piemēram, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā, kas jau salīdzinoši sen ir ES dalībvalstis, cenu līmenis ir ievērojami zemāks nekā pārējās ES valstīs – 2001. gadā šī atšķirība bija 12 līdz 26% no ES vidējā līmeņa. Tomēr ES kopumā vērojama cenu līmeņa pakāpeniska izlīdzināšanās, jo valstīs ar zemāku cenu līmeni ir augstāka inflācija.

Līdz ar pievienošanos ES un EMS Latvijā netiek gaidīts nozīmīgs cenu pieaugums. Saskaņā ar Eurostat aprēķiniem pašlaik vidējais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā veido aptuveni pusi no ES vidējā līmeņa. Dažādām precēm un pakalpojumiem Latvijā ir atšķirīga cenu starpība ar cenām ES. Piemēram, cenu līmenis starptautiski tirgojamām precēm ir tuvs vidējam cenu līmenim ES, tādēļ tam nav iemesla strauji pieaugt.

Izmaiņas tirdzniecības režīmā pēc pievienošanās ES varētu radīt gan cenas paaugstinošu, gan cenas pazeminošu efektu, jo muitas tarifi ar trešajām valstīm (kas nav ES dalībvalstis) atsevišķos gadījumos samazināsies, bet citos pieaugs. Atvieglojoties tirdzniecībai ar ES, rūpniecības preču cenas varētu pat sarukt sakarā ar lielāku preču konkurenci un netarifu barjeru[1] likvidāciju (tarifu barjeras rūpniecības precēm tirdzniecībā ar ES nepastāv jau kopš 2000. gada). Saglabājoties zemai inflācijai ES, zems būs arī importa cenu pieaugums un līdz ar to zems būs arī cenu pieaugums importa patēriņa precēm Latvijā.

Līdz ar Latvijas pievienošanos ES kopējai lauksaimniecības politikai izmaiņas varētu skart pārtikas preču cenas. Šeit darbosies gan cenas paaugstinoši, gan cenas pazeminoši faktori. Pārtikas produktu cenas varētu pieaugt vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, Latvijā ienāks ES lauksaimniecības produkcija, ko vairs nebūs mākslīgi palētinājušas ES eksporta subsīdijas. Otrkārt, varētu pieaugt Latvijas ražotāju aizsardzība lauksaimniecības jomā attiecībā pret trešajām valstīm, kas ražo lētāku pārtiku. Lai gan šie faktori labvēlīgi ietekmēs vietējos zemniekus un pārtikas pārstrādātājus, tomēr to ietekmē varētu pieaugt vietējās pārtikas produkcijas cenas. Tajā pašā laikā efektivitātes un konkurences pieaugums pārtikas pārstrādes un lauksaimniecības nozarēs ierobežos cenu celšanos.

Nodokļu likmju saskaņošanai nebūs liela ietekme uz inflāciju, jo šī harmonizācija ir faktiski jau pabeigta. Lielāka ietekme būs tabakas akcīzes nodokļa pieaugumam, taču tā palielināšana notiks pakāpeniski, septiņu gadu laikā. Pakāpeniski tiks palielināta arī degvielas akcīze un degvielas cenu nedaudz (apmēram par 1%) var paaugstināt arī ES muitas tarifu piemērošana tirdzniecībā ar NVS valstīm, jo no šīm valstīm tiek importēts ievērojams daudzums enerģijas resursu.

Savukārt pakalpojumu cenas Latvijā ir krietni zemākas nekā eiro zonā, ko nosaka gan tas, ka Latvijā ir zemāks algu līmenis, gan tas, ka dažu pakalpojumu cenu pieaugums (piemēram, siltumam, gāzei, elektrībai) tiek ierobežots administratīvi. Administratīvi regulējamo cenu ietekme arī vairākus gadus pēc iestāšanās ES būs atkarīga no nacionālā sabiedrisko pakalpojumu regulētāja lēmumiem. Cenu liberalizācija notiks pakāpeniski – patlaban arī visas ES valstis vēl nav sasniegušas pilnīgu pakalpojumu liberalizāciju. Tāpēc krass administratīvo pakalpojumu cenu pieaugums nav sagaidāms un saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas prognozēm tarifi enerģijai, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa pakalpojumiem varētu izlīdzināties tikai 10–15 gadu laikā.

Pārējo pakalpojumu cenas var pieaugt tikai līdz ar Latvijas iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas līmeņa pieaugumu, kas ir pakāpenisks process. Gadījumā, ja ekonomika turpinās veiksmīgi attīstīties, tad algu, pirktspējas un līdz ar to arī cenu pieauguma process notiks neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies vai neiestāsies ES. Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai un ienākumiem, kā arī starptautiski netirgojamo preču (komunālo pakalpojumu, nekustamo īpašumu u.c.) īpatsvaram patēriņa grozā, kopējais cenu līmenis pakāpeniski pieaugs.

Bažas par iespējamo cenu lēcienu sakarā ar eiro ieviešanu var radīt atsevišķu pašreizējo ES dalībvalstu pieredze. Izmantojot situāciju, daļa tirgotāju eiro ieviešanas brīdī dažām precēm un pakalpojumiem noapaļoja un paaugstināja cenas. Saskaņā ar Eurostat aprēķiniem cenu noapaļošanas rezultātā kopējais cenu līmenis eiro zonā 2002. gada pirmajā pusgadā paaugstinājās par aptuveni 0.2% punktiem. Tātad kopējais cenu noapaļošanas efekts un cenu pieaugums nebija liels un plaši izplatīts. Nav pamata bažām, ka, eiro ieviešanas gaitā var notikt būtisks cenu līmeņa lēciens Latvijā, ja valdība veiks nepieciešamos priekšdarbus un stingri kontrolēs eiro ieviešanas procesu.

Galvenais ilgtermiņa efekts uz cenām Latvijā pēc pievienošanās eiro zonai sagaidāms saistībā ar iespēju salīdzināt cenas ar citām eiro zonas valstīm, kas veicinās vienotā tirgus labāku funkcionēšanu un pastiprinās konkurenci. Tas, savukārt, palielinās ekonomikas efektivitāti.
_______________

[1] Netarifu barjeras – veselības un drošības standarti, sertifikācijas prasības, ierobežojumi, arī kvotas un citas specifiskas prasības, kas var ierobežot importu (dažādas vietējo pašvaldību prasības, importa licences, papildu noteikumi, muitas administrācijas prasības, izcelsmes sertifikācijas prasības u. c.).

“Latvija Eiropā”
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!