Raksts

Kā izskaust neizprotamus tiesu spriedumus?


Datums:
18. jūnijs, 2002


Autori

Anrijs Kavalieris


Foto: A. Jansons

ASV tiesas spriedumi balstās uz vadlīnijām, kas paredz nelielu iespējamā soda diapazonu atkarībā no nozieguma smaguma un vainīgā iepriekšējās sodāmības. Sarūk korupcijas risks, jo iespējas samazināt sodu ir niecīgas, bet atkāpe no vadlīnijām nozīmē lietas pārbaudi.

Valsts prezidentes pilnīgi pamatoti izteiktie pārmetumi par to, ka daudzās krimināllietās, tai skaitā plaši zināmās, tiesas ir taisījušas viņai un sabiedrībai neizprotamus spriedumus, kas varētu tikt skaidrots ar korumpētību, izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un neapmierinātību tiesnešos.

Neiesaistoties aizsāktajā diskusijā par reālo stāvokli šajā jomā Latvijā, vēlētos īsumā iepazīstināt lasītājus ar ASV nu jau vairāk kā 10 gadu praksē aprobēto un sevi pilnībā attaisnojušo ceļu, kas ļauj šādus neizprotamus spriedumus samazināt līdz minimumam, ja ne pilnīgi izskaust.

ASV oficiāla deviņu vispieredzējušāko tiesnešu komisija vairāku gadu laikā izstrādāja Sprieduma taisīšanas vadlīnijas (Federal Sentencing Guidelines), kas tiesu praksē tika ieviestas ar likumu. To ievērošana tiesnešiem nav obligāta, tādēļ tās nevar tikt uzskatītas par tiesnešu neatkarības ierobežojumu. Tomēr, ja tiesnesis, ievērojot kādu lietas iztiesāšanā konstatētu īpašu apstākli, kurš nav minēts vadlīnijās, piespriež sodu, kas atšķiras no vadlīnijās ieteiktā, tas ir īpaši jāargumentē spriedumā.

Lietas, kurās ir izdarītas šādas atkāpes no vadlīniju rekomendācijām, automātiski tiek pārbaudītas nākamajā tiesu instancē un kļūst par plašu masu mediju intereses objektu. Ja šādi gadījumi atkārtojas, Tieslietu ministrija un citas tiesībsargājošās institūcijas pievērš tiem uzmanību un rūpīgi pēta cēloņus. Tāpēc šādas atkāpes ir relatīvi retas un notiek tikai, ja to nepieciešamība neapšaubāmi izriet no konkrētās lietas materiāliem.

Vadlīnijas, kuras aptver 1375 lappuses, satur ārkārtīgi detalizētu uzskaitījumu un skaidrojumu biežāk sastopamajiem apstākļiem, kas var ietekmēt piespriežamā soda lielumu visos krimināllikumā paredzētajos noziegumu veidos no slepkavībām, laupīšanām, zādzībām līdz narkotiku tirdzniecībai, kukuļņemšanai un amatnoziegumiem.

Atkarībā no šo apstākļu esamības vai neesamības, katram likumā paredzētajam noziegumam tiek noteikti viens vai vairāki “nozieguma līmeņi” (Offense level), un pavisam to ir četrdesmit trīs. Par pirmā līmeņa noziegumiem paredzēti visvieglākie sodi līdz sešiem mēnešiem cietumsoda, par 43. līmeņa – mūža ieslodzījums. Piemēram, zādzība līdz 100 ASV dolāriem ir pirmā līmeņa noziegums, vairāk kā 10 tūkstošu ASV Dolāru nozagšana – piektā līmeņa, bet vairāk kā 80 miljonu ASV Dolāru zādzība – divdesmitā līmeņa noziegums. Ja zādzība tiek iepriekš plānota, tad minētais “bāzes līmenis” paaugstinās par divām pakāpēm, piemēram, 100 ASV Dolāru zādzība kļūst par trešā līmeņa noziegumu utml.

Savukārt katra līmeņa noziegumiem paredzēti seši sodu apjomu varianti, atkarībā no tā vai un cik reizes tā izdarītājs agrāk bijis tiesāts (Criminal History Category). Tādējādi katra līmeņa noziegumam, atkarībā no tiesājamā kategorijas tiek ieteikti seši sodu apjomu varianti, katrā no kuriem rekomendēts minimālais un maksimālais sods. Tā, ja iepriekš minēto divdesmitā līmeņa zādzību izdarījusi agrāk netiesāta persona, rekomendētais sods ir no 33 līdz 41 mēnesim, bet ja septiņreiz tiesātais – 51 līdz 63 mēnešiem utml.

Kā redzams, iespējamā soda lieluma diapazons katrai kategorijai ir relatīvi neliels. To amerikāņu kolēģi skaidro ar mērķi mazināt korupciju – par tik niecīgu soda samazinājumu kukuļa piedāvājums ir mazāk iespējams, bet atkāpe no vadlīnijām radīs nepatīkamas sekas.

Katram noziegumu veidam rekomendētie zemākā un augstākā līmeņa sodu apmēri, protams, ietilpst attiecīgā krimināllikuma pantā paredzētajās robežās.

Kā aprakstīts vadlīnijās un stāstījuši amerikāņu kolēģi, tiesnesis, taisot notiesājošu spriedumu, pirms soda mēra noteikšanas atšķir attiecīgo vadlīniju nodaļu, salīdzina tur norādītos apstākļus ar lietā konstatētajiem, nosaka kādam līmenim atbilst konkrētais noziegums un kādai kategorijai atbilst konkrētais tiesājamais, tad vadlīnijās ietvertajā tabulā (Sentencing Table) atrod rekomendējamā soda robežas konstatētā nozieguma līmenim un tiesājamā kategorijai, apsver vai konkrētajā lietā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kuri radītu nepieciešamību atkāpties no šīm robežām, un nosaka pēc viņa pārliecības optimālo soda lielumu.

Interesanti atzīmēt, ka sākotnēji, kā stāsta amerikāņu juristi, vadlīniju ideja bija radusies, lai cīnītos pret tolaik izplatīto daudzu tiesnešu rasismu un novērstu melnādaino tiesājamo diskrimināciju. Šis mērķis arī tika sasniegts un diskriminējošu spriedumu nav, bet vienlaikus izrādījies, ka vadlīnijas ir labs preventīvs līdzeklis arī korupcijai.

Vēl jāpiebilst, ka iepriekš minētā tiesnešu komisija periodiski koriģē vadlīnijas, ievērojot tiesu praksi un krimināllikuma izmaiņas.

Iepriekšējos gados rosinot arī Latvijā sākt analogu vadlīniju izstrādi, vienmēr nācies saskarties ar ortodoksālo juristu kategoriskiem iebildumiem, ka šī pieredze varbūt derot angļu – amerikāņu tiesu sistēmai un procesam, bet nekādā ziņā ne Eiropas kontinentālajai. Tomēr šāds arguments šķiet nepamatots, jo abās minētajās tiesu sistēmās un procesos būtiski atšķiras tikai pirmstiesas un tiesas izmeklēšana. Tiesas sprieduma taisīšana un soda apmēra noteikšana abās notiek pilnīgi vienādi.

Gribētos cerēt, ka tagad, pateicoties prezidentes aizsāktajai sarunai, aplūkoto jautājumu varētu sākt risināt, kaut vai sākumā dziļi un pamatīgi izpētot ASV vadlīnijas, to pielietošanas praksi un rezultātus, un tad konceptuāli izlemjot Saeimā par šādu spriedumu taisīšanas vadlīniju izstrādes un ieviešanas iespēju Latvijā.


“Lai viens slikts ābols nesabojā visu grozu”

Lai tiesu Latvijā spriestu neatkarīgi un taisnīgi

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!