Foto: Rona Proudfoot
Mums jāmeklē attīstības virzieni, kas maksimāli palielina mūsu potenciālu un to, ko līdz šim esam uzskatījuši par draudiem, jāpadara par jaunu attīstības iespēju.
Kāda būs Latvija 2030.gadā? Krietni novecojusi, jo iedzīvotāju vecumā virs 80 gadiem būs vairāk nekā pirmskolas bērnu, taču konkurētspējīga, ja būsim ar mieru mācīties un nezaudēsim interesi pret politiku.
Šādu vīziju iezīmē „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) 2030“ pirmā redakcija jeb „Latvija 2030” ekspertu un sabiedrības kopīgi veidotais dokuments par Latvijas ilgtspējīgas attīstības virzieniem. Šī stratēģijas redakcija ir gadu ilga ekspertu darba un sabiedriskās līdzdalības procesa rezultāts. Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība. Tā organizē attīstību tā, lai apmierinātu iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošinātu vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Kāds var jautāt, kāpēc valstīm un nācijām ir vajadzīgas stratēģijas? Atbilde ir vienkārša — pasaule kļūst arvien sarežģītāka. Globālo pārmaiņu ātrums nemitīgi pieaug, un daudzas no šīm pārmaiņām būtiski ietekmēs mūsu dzīvi.Vienas paaudzes nomaiņas laikā līdz 2030.gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas pārmaiņas, ko izraisa globālās attīstības tendences. Mums katram nāksies reaģēt uz vairākiem nosacījumiem un, visticamāk, pārkārtot arī savu dzīvi. Kādi ir šie nosacījumi?
Sabiedrība noveco
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un sabiedrība arvien straujāk noveco. Šobrīd mēs katru mēnesi zaudējam 700—1000 cilvēku. Prognozes liecina, ka 2030. gadā iedzīvotāju vecumā virs 80 gadiem būs vairāk nekā pirmsskolas vecuma bērnu. Turklāt puse iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem. Ilgtspējīgas attīstības izaicinājums ir rast veidu, kā palielināt darbaspēka produktivitāti un nodrošināt dzīves kvalitāti apstākļos, kad pieaug iedzīvotāju novecošanās, emigrācija, demogrāfiskā slodze, kā arī samazinās skolēnu un studentu skaits mācību iestādēs. Pašlaik izvirzītie nacionāli stratēģiskie uzstādījumi sabiedrības attīstību saista tieši ar cilvēkresursu attīstību. Ja neko nedarīsim, šie procesi neizbēgami mazinās Latvijas galvenā resursa — cilvēkkapitāla — vērtību.
Ātri mainās zināšanas
Globālā, inovatīvā ekonomika no iedzīvotājiem pieprasa jaunas iemaņas un kompetences. Pielāgošanās nemitīgām darba tirgus prasību izmaiņām rada vajadzību regulāri atgriezties skolas solā. Īpaši aktuāli kļūst jautājumi par to, cik izglītības sistēma ir pieejama un piemērota darba tirgum. Mūsdienās tas ietekmē gan cilvēku iespējas iekļauties darba tirgū, gan veidot veiksmīgu karjeru apstākļos, kad tehnoloģijas ātri mainās.
Vajadzīgs masu radošums
Ekonomikas globalizācijas apstākļos kapitāls un darbaspēks kļuvuši par standartizētām ”precēm”. Latvija arvien vairāk zaudēs savas vēl deviņdesmitajos gados eksistējušās lētā darbaspēka priekšrocības, bet par galveno ekonomikas izaugsmes veicinātāju ir kļuvusi inovācija un radošā jaunrade. Tāpēc starptautiskajā konkurencē izšķirošas kļūst valstu spējas attīstīt un piesaistīt radošus cilvēkus, kā arī radīt vidi, kura veicinātu gan jaunu ideju veidošanos, gan šo ideju īstenošanu un komercializēšanu. Valsts konkurētspējai arvien svarīgāk ir ne tikai nodrošināt labu izglītību, bet arī jaunrades procesā iesaistīt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu. Un galvenais — nepieciešamība pēc plaša radošuma nozīmē, ka mūsdienu sabiedrība nevar atļauties sociālās atstumtības rezultātā zaudēt daļu sava potenciālā cilvēkkapitāla.
Jāražo vietējā enerģija
Pasaulē strauji aug gan pieprasījums pēc enerģijas, gan arī naftas un gāzes cenas. Tas radīs apdraudējumu arī Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Mūsu valsts ir bagāta ar atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm, ar auglīgu zemi un visnotaļ vējainu klimatu. Šie apstākļi ir labs priekšnoteikums vietējās enerģijas ražošanai ar atjaunojamiem enerģijas resursiem. To apliecina arī Latvijas līderība ES valstu vidū atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas ziņā.
Nevienmērīga telpiskā attīstība
Latvijā pastāv augsta nevienlīdzība attīstības un izaugsmes ziņā. Apdzīvotās vietas ir savstarpēji vāji savienotas, kas ierobežo pilsētu sadarbības tīklu, urbanizētu teritoriju un lauku partnerības attiecību izveidi. Lai sekmētu vienmērīgāku valsts teritorijas attīstību, nepieciešams paaugstināt nozīmīgāko valsts attīstības centru kritisko resursu masu, sekmēt pilsētu ciešāku sadarbību un dabas daudzveidības kapitāla izmantošanu.
Samazinās dabas daudzveidība
Pausaule un Eiropa piedzīvo salīdzinoši straujas klimata pārmaiņas. Arvien mazāk pieejami kļūst dabas sniegtie „ekosistēmu pakalpojumi”, pie kuriem pieder ūdens, gaisa un klimata regulēšana, augsnes auglības saglabāšana, barības vielu cikls. Tīrā vide un plašā dabas daudzveidība ir Latvijas dabas kapitāls, kas pienācīgi augstu jānovērtē, ilgtspējīgi jāapsaimnieko un jāsaglabā nākošo paaudžu vajadzību apmierināšanai.
Neuzticas pārvaldībai
Latvijā sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un sabiedriskā līdzdalība ir visai zema. Cilvēki arvien mazāk iet uz vēlēšanām, nelabprāt iesaistās politiskajās partijās un mazāk uzticas pārvaldības institūcijām, uzskatot, ka tās nepārstāv viņu intereses. Tajā pašā laikā pieaug iedzīvotāju prasīgums pret publiskās pārvaldes darbību un interese par budžeta racionālu izmantošanu. Tāpēc var apgalvot, ka cilvēki nav kļuvuši politiski apātiskāki, bet mainījušās sociālās līdzdalības formas.
Stratēģija ne tikai politiķiem
Stratēģija 2030. gadam piedāvā principu kopumu rīcībai šajā posmā — tā, lai indivīdu un sabiedrības pieņemtie lēmumi būtu taktiski pārdomātāki. Ilgtermiņa stratēģija sniedz vērtējumu, kādā stāvoklī pašlaik ir mūsu kapitāls, un redzējumu, kā to likt lietā, atbildot uz globalizācijas izaicinājumiem. Stratēģija sastāv no vairākiem vienkāršiem soļiem. Pirmkārt, mums jāapzinās nenovēršamās globālās tendences. Otrkārt, mums jāsaprot, kā šīs tendences ietekmē Latviju — kas ir mūsu draudi un kādas iespējas mums paveras. Treškārt, mums jāmeklē attīstības virzieni, kas samazina izaicinājumus, maksimāli palielina mūsu potenciālu un nereti to, ko līdz šim esam uzskatījuši par draudiem, padara par jaunu attīstības iespēju.
Stratēģija nav tikai valsts pārvaldes dokuments. Stratēģija ir domāta Latvijas mājsaimniecībām, kas būs galvenās labuma guvējas stratēģijas izdošanās gadījumā vai arī galvenās cietējas, ja turpināsim domāt un darboties īstermiņā. Šis dokuments ir tapis plašās sabiedriskās diskusijās un apspriešanās dažādos Latvijas reģionos, internetā un medijos, jo valsts pārvalde ir tikai tā daļa, kas pilda sociālo pasūtījumu. Stratēģijas īpašnieks ir Latvijas sabiedrība.