Raksts

Kā iekarot Eiropas kapus?


Datums:
21. augusts, 2003


Autori

Krista Vāvere


Stabilitāte ir Eiropas īpašība. Turklāt, ja ierodos Lietuvā, kur meklēju sabiedrotos, "Eirogrupa 2000" viņu ausīm skan labāk nekā, piemēram, "Jānis & Co".

Kādu uzņēmumu jūs iedomājaties, dzirdot nosaukumu “Eirogrupa 2000”? Vai tā ir vērienīga finansu norēķinu grupa, milzīga ražotne vai kāds starptautisks datorindustrijas gigants? Ja izvēlējāties kādu no šiem variantiem, tad testa izpildē esat kļūdījušies. Aiz lingvistiski bravūrīgās izkārtnes slēpjas maza kapu pieminekļu darbnīca Jēkabpilī.

Pašķirstot tālruņu grāmatu, varam secināt, ka mēnesi pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, virkne uzņēmumu ar savu nosaukumu jau pietuvojušies Eiropai. Skaidrojot, kādēļ vidējie un mazie uzņēmumi Latvijas pilsētās un laukos savos nosaukumos identificējas ar Eiropas vērtībām, devāmies uz Aizkraukli, kur atrodas “Eirogrupas 2000” kapu pieminekļu pasūtījumu pieņemšanas birojs.

Pirms trīs gadiem, dibinot savu firmu, uzņēmējs Sergejs Slišs kala lielus nākotnes plānus par starptautisku darbību: tirdzniecību ar Krieviju un sadarbību ar Poliju kapu pieminekļu izgatavošanā. Tas pamudināja uzņēmumam dot nosaukumu, kuru būtu viegli uztvert un izrunāt arī ārzemniekiem. Pēc ilgām pārdomām tika reģistrēts nosaukums “Eirogrupa 2000”. Tomēr vērienīgi iecerētā sadarbība ar poļu partneriem pajuka, un šobrīd klientu intereses pilnībā spēj apmierināt trīs uzņēmuma darbinieki.

Kapu pieminekļu pasūtījumu pieņēmēja Aija Kļaviņa stāsta, ka uzņēmuma nosaukums izvēlēts vairāk domājot par sadarbības partneriem, nevis klientiem. “Direktors uzskatīja, ka drīz vien mēs iestāsimies Eiropas Savienībā, un tas pavērs mums plašākas iespējas. Mūsu meistari strādā pietiekami kvalitatīvi, lai mēs ar saviem kapu pieminekļiem un apmalēm varētu konkurēt Eiropas tirgū. Pētot jaunāko kapakmeņu katalogu no Vācijas, secinājām, ka mūsu produkcija ne ar ko nav sliktāka. Eiropas vārds man saistās ar kvalitāti, stabilitāti, daudzveidību un spēju pielāgoties. Šīs īpašības caur Eiropas vārdu nosaukumā gribam iedzīvināt arī mūsu uzņēmuma tēlā. Tomēr domāju, ka mūsu klientiem uzņēmuma nosaukums ir vienaldzīgs. Ne jau tā dēļ viņi nāk pie mums. Viņus interesē mūsu produkcijas kvalitāte un precizitāte, un līdz šim sūdzības par mūsu darbu nav bijušas.“

Viņai piekrīt arī uzņēmuma darbības pārraugs, kurš vēlējās palikt anonīms, tomēr dalījās domās par uzņēmuma nosaukumu. “Tas vairāk stimulē sadarbības partneru meklējumus. Ar sadarbības piedāvājumu uzrunājot partneri ārzemēs, ir svarīgi norādīt biznesa izcelsmes vietu. Ir pierādījies, ka sadarbība ar Ukrainu un Krieviju ir nestabila un šaubīga. Stabilitāte ir Eiropas īpašība. Turklāt, ja ierodos Lietuvā, kur meklēju sabiedrotos, “Eirogrupa 2000” viņu ausīm skan labāk nekā, piemēram, “Jānis & Co”. Jau šobrīd sadarbojamies ar Lietuvu sarežģītāku pasūtījumu izpildē. Latvijā tas prasītu lielus ieguldījumus, kuri tuvākajā laikā neatmaksāsies. Lietuvā ir citādi. Tur katoļticīgie pasūtītāji ir daudz aktīvāki nekā mūsu luterāņi.”

To, ka uzņēmuma nosaukums uzrunā partnerus, nevis klientus, apliecina arī firmas izkārtne. Pasūtījumu pieņemšanas punktu rotā nevis neona gaismās un spozmē kliedzoša reklāma “Eirogrupa 2000”, bet gan atturīgs uzraksts “ Pieminekļi”.

Uzņēmuma darbības pārraugs, iepazīstinot ar meistaru, pačukst, ka tas ir augsti kvalificēts akmeņkalis. Labāka par viņu neesot visā Aizkraukles rajonā. Smalki slīpējot portretu uz kāda pieminekļa, akmeņkalis Uldis Gabaliņš stāsta, ka pieminekļu izveidei tiek lietoti tikai kvalitatīvi akmeņi: gan vietējais un šobrīd ļoti populārais Latvijas laukamens, gan no Ukrainas ievestie akmeņi. Precīzs roku darbs ļauj radīt aizgājēju fotogrāfijām ļoti līdzīgus portretus. Tas ir galvenais, kas interesē klientus. “Viss atkarīgs no mūsu darba, nevis uzņēmuma nosaukuma. Nosaukumu vairāk novērtē tie, kas paši strādā ar akmeņiem un pieminekļiem. Ar ko man saistās vārds ”Eiropa”? Ar Eiropu!”, meistars nosmejas un ķeras pie darba.

Lai gan visi uzņēmuma darbinieki ir vienisprātis, ka Eiropas vārds firmas nosaukumā ļaužu apziņā raisa pozitīvas asociācijas, viņu viedokļi par to, vai Latvijai jāstājas Eiropas Savienībā, ir krasi atšķirīgi. No bezcerīga skepticisma līdz rozā optimismam. Aija Kalniņa uzskata, ka tālredzīgi domājošie referendumā teiks “jā”. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijas pievienošanās Savienībai radīs jaunas iespējas gan visai valstij, gan “Eirogrupai 2000”. “Šogad divi uzņēmuma pieminekļi aizceļojuši uz Baltkrieviju. Ja iestāšanās Savienībā atvērs robežas brīvai dzīvei, studijām un darbam Eiropā, tad kāpēc, lai ar laiku Eiropas kapos neparādītos arī mūsu kapa pieminekļi?” prāto Aija. Jau tagad uzņēmums caur internetu saņēmis vairākus pasūtījumus no ārzemēm. Trimdas latvieši vēlas labiekārtot savu tuvinieku kapus dzimtenē, un šeit cenas ir daudz lētākas nekā citviet Eiropā. Savukārt bērni, kuru vecāki atdusas svešās zemēs ar mūsu laukakmeni vēlas saglabāt viņu piemiņu svešatnē, un arī kļūst par Latvijas uzņēmuma klientiem.

Citādās domās ir akmeņkalis Uldis Gabaliņš. “Mūsu galvenais klients ir lauku cilvēks. Ko viņam sola dzīve Eiropas Savienībā? Ja laucinieks būs izputināts nabags, viņš pie mums nenāks.” Pats meistars gan vēl nav izlēmis, kā balsos referendumā, bet viens gan esot skaidrs – uz mūžīgiem Ziemassvētkiem un drīzu labklājību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nav ko cerēt. Arī uzņēmuma pārraugs uzskata, pat ja viņa uzņēmumam Latvijas dalība ES nāktu par labu, kopumā valstij ieguvums lauksaimniecībā un tautsaimniecībā būšot pārāk niecīgs. “Mums noteikti uzspiedīs Savienības standartu ieviešanu. Tas sadārdzinās produkciju, un tie uzņēmumi, kas šodien eksportē preces uz Austrumvāciju, pēc izmaksu kāpuma to vairs nevarēs darīt. Viņu produkciju tur neviens nepirks.”

Tomēr pamata bailēm no rītdienas “Eirogrupas 2000” darbiniekiem nav. Cilvēki, kas kapu pieminekļu biznesā strādā ilgi, atceras tikai pāris gadus ilgu krīzi 80-to gadu beigās un 90-to sākumā, kad ļaudis bijuši tik ekonomiski un sociālpolitiski apjukuši, ka nav spējuši rūpēties par savu aizgājušo tuvinieku piemiņas saglabāšanu. Latvietis vienmēr ir domājis par nāvi, un arī pie mums šad tad cilvēks pasūtina kapa pieminekli pats sev… teic kapu pieminekļu pasūtījumu pieņēmēja. Un pat ja Eiropa pret mūsu kapakmeņiem paliks vienaldzīga, šeit pēc tiem vienmēr būs pieprasījums.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!