Foto: Foto - A. Jansons © AFI
Satrauc kompānijas [i]PMP Consultancy[/i] iesāktā Mežaparka biznesa attīstības koncepcijas izstrāde pēc Rīgas domes pasūtījuma. Pēc kādiem principiem koncepciju jau veido, ja parka detālplānojumu sabiedriskās apspriešanas pirmais posms vēl tikai noslēgsies 3.jūlijā?
Nav citas vietas Rīgā, kas pusstundas tramvaja brauciena attālumā no centra piedāvā tik plašas iespējas pavadīt brīvo laiku. Rīgai ir veicies – joprojām lielpilsētas vidi bagātina Mežaparks. Daudzas pašlaik nepievilcīgās Eiropas pilsētas, kas “attīstības” vārdā ir zaudējušas savu zaļo rotu, var tikai apskaust Rīgu, ka tās lēmumu pieņēmēji līdz šim ir bijuši pietiekami tālredzīgi, lai novērtētu nepieciešamību pēc kvalitatīvas un veselīgas vides, tajā skaitā arī iespējas bez maksas atpūsties dabā pilsētas teritorijā.
Tomēr pēdējos gados Rīgas domes (RD) politiķu izteicieni un rīcība liecina, ka attieksme pret šo vērtību ir sašķobījusies. Bieži no RD izskanējis sauklis par nepieciešamību “sakārtot” Mežaparku, piesaistot ārvalstu investoru. No kā izriet šī šķietamā nepieciešamība pēc dārgiem teritorijas sakārtošanas (apbūves) projektiem? Līdz šim Mežaparka pārvaldītājs – pašvaldības bezpeļņas a/s “Mežaparks” nav bijusi spējīga izvirzīt mūsdienīga dabas parka prasībām atbilstošu attīstības plānu. Turklāt RD finansējums ir bijis pārāk ierobežots, lai padarītu parku patīkamāku un ērtāku. Rezultātā infrastruktūra ir noplukusi, jo netiek pienācīgi uzturēta un atjaunota saskaņā ar pieaugošo lietotāju skaitu.
Lai apkopotu iedzīvotāju viedokli par nepieciešamo Mežaparka dzīvojamā rajona un parka vides uzlabošanai, nevalstiskā organizācija Mežaparka Attīstības biedrība ar Eiropas Savienības, Rīgas un Helsinku pilsētas finansējumu 2002.gadā izstrādāja Mežaparka līdzsvarotas attīstības plānu. Tajā viena no astoņām sadaļām ir veltīta tieši parka attīstībai. Iedzīvotāju viedoklis ved uz šādu vērtību – klusuma, meža un Ķīšezera neapbūvētā krasta saglabāšanu, un piedāvā daudzveidīgus risinājumus kvalitātes uzlabošanai, piemēram, sākot ar parkam piemērotām atkritumu tvertnēm, līdz drošas, labiekārtotas peldvietas iekārtošanai Ķīšezera krastā, bērnu pilsētiņas un ģimenes, skolēnu dabas un vides izglītības centru izveidei, videi draudzīgas iekšējās transporta sistēmas izveidei, esošās naftas bāzes slēgšanai un tās teritorijas izmantošanai parkam piemērotākai funkcijai, utt.
Mežaparka iedzīvotāji uzskata, ka tāpat kā pašvaldībai ir pienākums uzturēt efektīvu pilsētas transporta sistēmu un piegādāt iedzīvotājiem tīru dzeramo ūdeni, tāpat tai jādod iespējas iedzīvotājiem atpūsties tīrā dabā pilsētā. Pilsētai jānodrošina nepieciešamais finansējums, lai uzturētu pašvaldības īpašumā esošās zaļās zonas, arī Mežaparku.
Oriģināls risinājums iedzīvotāju veidotajā plānā ir pamatnostādņu izveidošana parka attīstībai, saskaņā ar kurām vajadzētu attīstīt parku (piem., parkam jānodrošina Rīgas iedzīvotāji un viesi ar iespējām atpūsties brīvā dabā, Parkā var nodarboties ar nemotorizētiem sporta veidiem, u.c.), un kuru izmantošana lēmumu pieņemšanā šo procesu padarītu caurspīdīgāku.
Rīgas domes Pilsētplānošanas pārvalde ir uzsākusi Mežaparka detālplānojuma izstrādi, un līdz 3.jūlijam notiek sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Detālplānojuma darba uzdevumu var apskatīt un iesniegumus iesniegt Pilsētplānošanas pārvaldē Amatu ielā 4, katru darbu dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Ņemot vērā parka nozīmi Mežaparka iedzīvotājiem un neērtības, ko sagādā materiālu izvietojums tikai vienā vietā Rīgas centrā, Mežaparka Attīstības biedrība ir izstādījusi detālplānojuma materiālus arī Kokneses prospektā 15 un Mežaparka bibliotēkā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par teritorijas plānojumiem, sabiedriskās apspriešanas pirmajā posmā sabiedrībai tiek likta priekšā “balta lapa” – iedzīvotāji var izvirzīt savas domas par parka attīstību un par detāplānojuma darba uzdevumu. Diemžēl noteikumos nav precīzi norādīts, kā iedzīvotāju rakstiskie iesniegumi pēc izskatīšanas ir ņemami vērā. Pašlaik tam, kas atbild par detāplānojuma izstrādi, nav pienākums sniegt argumentētas rakstiskas atbildes, ja detālplānojuma izstrādē priekšlikumi netiek ņemti vērā. Šis trūkums būtiski mazina lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un sabiedrības iespēju ietekmēt plānošanas procesus un liecina par nepieciešamību pilnveidot plānošanas noteikumus.
Vēl daudz satraucošāka ir britu kompānijas PMP Consultancy iesāktā Mežaparka biznesa attīstības koncepcijas izstrāde saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Rīgas domes Attīstības departamentu. Tas liek apšaubīt parka attīstības plānošanas atvērtumu un caurspīdīgumu. Rodas jautājums, pēc kādiem principiem PMP Consultancy izstrādā attīstības koncepciju, ja pašlaik sabiedrībai apspriešanai tiek likta priekšā “balta lapa” un tās priekšlikumi tiks izvērtēti tikai pēc 3.jūlija. Nav dzirdēts, ka PMP Consultancy konsultētos ar plašāku sabiedrību, lai noskaidrotu parka lietotāju un vietējo iedzīvotāju vajadzības un vēlmes. Rodas aizdomas, ka RD Attīstības departamentam parka attīstības virziens ir jau zināms pirms detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmā posmā beigām. Citādi nav skaidrs, kā PMP Consultancy varētu izpildīt savu darba uzdevumu.
Lai izkliedētu jebkuras aizdomas par negodprātīgu rīcību no RD Attīstības departamenta puses, lai Mežaparka attīstības plānošana notiktu saskaņā ar Rīgas iedzīvotāju izteiktajām vajadzībām un vēlmēm un pēc būtības atbilstu MK noteikumiem par teritorijas plānojumiem, PMP Consultancy Mežaparka attīstības koncepciju vajadzētu izstrādāt tikai pēc parka detālplāna apstiprināšanas, kad ir precizēts zemes lietojums. Gadījumā, ja PMP Consultancy veidotā attīstības koncepcija tiek izstrādāta pirms vai paralēli detālplāna izstrādei, bez konsultācijām ar sabiedrību, rodas šaubas par RD Attīstības departamenta vadītā Mežaparka attīstības plānošanas godīgu norisi. Tādēļ ir jājautā, kā labā Mežaparka attīstība tiek veikta?