Raksts

Kā atrast latviešu “komisāru Katāni”?


Datums:
23. aprīlis, 2002


Autori

Pēteris Vinķelis


Foto: N.Mežiņš

Ja sabiedrībā būs šaubas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības izvēles motīviem, tās godīgumu vai kompetenci, labi iecerētā lieta var kļūt par kārtējo izgāšanos un varas butaforiju.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veidošana ir svarīga tiesiskas valsts attīstībai Latvijā. Birojam nepieciešama Latvijas sabiedrībā respektēta un starptautiski sadarboties spējīga vadība. Lai nepieļautu aizdomas par starppartiju kārtējo darījumu, “privatizējot” ietekmi birojā, tā vadība jāizvēlas atklātā konkursā, uzklausot nevalstisko un starptautisko ekspertu viedokli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma pieņemšana ir, pirmkārt, Latvijas sabiedrības un mūsu Rietumu sabiedroto rīcības rezultāts. Tas sakrīt arī ar politiskajā sabiedrībā jūtamo cerību beidzot atgriezties “tīrākā” politikā, atbrīvoties no speciālo interešu grupu labi finansētiem iedarbības instrumentiem uz svarīgiem politiskiem un administratīviem lēmumiem.

KNAB darbības rezultātus noteiks tā reāla vai šķietama neatkarība no valsts varas atzariem, biroja vadības drosme, lietpratība un autoritāte un sabiedrības uzticība un atbalsts biroja darbībai. Pirmie darbi patiesi efektīva KNAB izveidošanā ir adekvāta finansējuma, drošības un sociālo garantiju noteikšana un biroja vadības iecelšana. Šie pirmie soļi būs pārbaude valdošās koalīcijas gribai un spējai piedalīties valsts pārvaldes procesa attīrīšanā un likuma varas nodrošināšanā.

Ja sabiedrībā būs šaubas par biroja vadības izvēles motīviem, tās godīgumu vai kompetenci, labi iecerētā lieta var kļūt par kārtējo izgāšanos un varas butaforiju.

Piedaloties sarunās par korupcijas apkarošanu, esmu bieži uzdevis kolēģiem Latvijā un ārvalstīs vienu jautājumu: kur un kā atrast Latvijas “komisāru Katāni”? Lietpratīgu, bezbailīgu un pašaizliedzīgu izmeklētāju, kurš būtu gatavs droši ķerties pie viskarstākajām lietām, nepakļaujoties šīs pasaules vareno spiedienam. Bet nevienam nekad nav bijusi īsti skaidra atbilde – ne par iespējamām kandidatūrām, ne par to, kā šo cilvēku atrast un izvēlēties. Tomēr daži principi sabiedrības uzticības veidošanai un kvalitatīvas biroja vadības nodrošināšanai ir iezīmējušies. Konkrēti:

KNAB vadītājs noteikti jāizvēlas atklātā konkursā. Pieņemtais likums to principā pieļauj. Līdzās likumā noteiktajiem kritērijiem – juridiskai izglītībai, pieredzei un svešvalodu zināšanām – šim cilvēkam ir jābūt nevainojamai reputācijai un jābauda sabiedrības atbalsts. Veids, kā nodrošināt noteiktu sabiedrības uzticības kredītu biroja vadībai, ir kandidātu atlases kritēriju atklātība, sabiedrības lielu uzticību baudošās Valsts prezidentes, nevalstisko un starptautisko ekspertu iesaiste šo kritēriju noteikšanā un atklātība konkursa norisē.
Pretendenti uz biroja vadību motivējami ne tikai ar godu kļūt par Latvijas “komisāriem Katāni”, bet arī ar pienācīgu atalgojumu. Vienīgā līdz šim publiskajā apspriešanā redzētā summa KNAB vadītāja mēnešalgai ir 600 latu. Būtu naivi – vai apzināti negodīgi – uzskatīt, ka par šādu atalgojumu tik atbildīgu darbu būtu gatavs darīt labs jurists, kurš privātpraksē līdzīgu honorāru var saņemt par vienas dienas darbu. It īpaši, ja šim cilvēkam būs jāizmeklē tādu valsts amatpersonu darbība, kuras par savām pūlēm valsts mantas pārvaldīšanā un sabiedrības interešu pārstāvēšanā sev izkārtojušas ar četrām nullēm rakstāmas mēnešalgas.

Pašreizējā pilsoniskās sabiedrības un politiskās varas savstarpējās neuzticības atmosfērā es neredzu citu iespēju, kā paļauties biroja vadības kritēriju noteikšanā uz uzkrāto starptautisko pieredzi un, iespējams, pat piešķirt mūsu sabiedrotajiem konsultatīvu lomu šo amatpersonu atlasē. Esmu pārliecināts, ka mūsu draugi ASV un/vai Rietumeiropā būtu gatavi aktīvi šādu lomu uzņemties. Par to liecina, piemērām, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija 2001.gadā iniciētā sadarbība KNAB izveides lietā, un Eiropas Savienības finansiālais un metodoloģiskais atbalsts tam.

Izsakoties tiešāk, birojs baudīs ārvalstu investoru un mūsu pašu sabiedrības uzticību tikai tādā gadījumā, ja tā vadītāji saņems zaļo gaismu ne tikai no SAB (Satversmes aizsardzības biroja), bet arī no mūsu sabiedroto valstu institūcijām, kuras tradicionāli pazīstamas ar saviem trīszīmju saīsinājumiem.

Tikai iesaistot “ārpussistēmas” ekspertus, pašreizējā vara var atteikties no kārdinājuma politikā ienākošajai paaudzei atstāt mantojumā kārtējo tiesiskas valsts butaforiju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!