"Latvijas vēstnesis", 04.06.2002.Rubrika: Jurista vārds
Turpinājums.
Sākums “LV” 23.04.2002., Nr.61;
Publiski pieejami abonentu saraksti
Latvijā šobrīd vienīgi fiksētā telekomunikāciju tīkla operators izplata abonentu numuru sarakstus, ievietojot tālruņu katalogos ziņas par fizisko personu vārdu un uzvārdu, juridisko personu nosaukumu, numuru un adresi. Informācija pieejama arī internetā.[35] Mobilo telekomunikāciju operatori šādus katalogus neizdod, atsaucoties uz abonentu konfidencialitāti, kaut gan to var darīt pēc tiem pašiem principiem, kā attiecībā uz fiksētā tīkla abonentiem, — saskaņā ar piekrišanu.
Jaunās ES un ES Padomes direktīvas par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (turpmāk — Universālo pakalpojumu direktīva) preambulas 11. punktā ir noteikts, ka viena no universālā pakalpojuma obligātām sastāvdaļām, kas nosaka pieejamību publiski pieejamiem telefona pakalpojumiem, ir publiski pieejamu abonentu sarakstu veidošana (gan fiksētās līnijas, gan mobilo komunikāciju jomā). Šādu sarakstu sastādīšanā un datu apstrādē jāievēro direktīva 97/66/EC.
Papildus Universālo pakalpojumu direktīvas 5. pantā ir noteikts: dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz vienreiz gadā tiek tipogrāfiski iespiests vai elektroniskā veidā izdots lietotājiem pieejams abonentu saraksts, kas regulāri tiek atjaunots. Tāpat jānodrošina vismaz viens uzziņu dienests, kas pieejams visiem gala lietotājiem, ieskaitot taksofonu lietotājus.
Kā zināms, pastāv tālruņu katalogi, ko izdod privātas sabiedrības, kurām informāciju par sevi sniedz vai nu paši uzņēmumi, vai arī šādu informāciju tās iegādājas no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja. Gadījums, kad uzņēmums vai fiziskā persona pati sniedz informāciju par sevi sabiedrībai, kura nodarbojas ar katalogu vai reklāmu veidošanu, neattiecas uz sadaļā “Publiski pieejami abonentu saraksti” apskatāmo problēmu.[36] Citādi ir, ja datus trešajām personām nodod telekomunikāciju operators vai apstrādā tos pats.
Ievērojot Direktīvas 97/66/EC preambulas 21. punktu (abonentu telefona numuru publicēšanas izvēli dalībvalstis drīkst ierobežot, attiecinot to tikai uz fiziskajām personām) un direktīvas 11. pantu, abonentam ir tiesības lemt, vai dot atļauju ievietot datus publiskos tālruņu katalogos. Direktīva nosaka: tipogrāfiski iespiestos vai elektroniskā veidā publiski pieejamos abonentu sarakstos (ieskaitot uzziņu dienestus) var ievietot tikai personas datus, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgo abonentu, ja vien abonents nav izteicis piekrišanu papildu datu publicēšanai. Papildus tiesībām pieprasīt izslēgt savus datus no abonentu sarakstiem abonentam ir tiesības arī pieprasīt, lai viņa dati netiek izmantoti tiešā mārketinga nolūkos, daļēji vai pilnīgi neatklāt adresi un dzimumu, ja tas ir lingvistiski iespējams.
Interesants ir direktīvas 95/46/EC darba grupas viedoklis[37], kurā no juridiskā viedokļa tiek analizēta tā sauktā abonentu sarakstu reversā izmantošanas iespēja — abonents tiek meklēts pēc numura vai adreses. Abonents nodod informāciju telekomunikāciju uzņēmumam, lai pēc viņa vārda atrastu viņa telefona numuru. Ja abonentu saraksts tiek izmantots arī pretējā (reversā) virzienā (abonents tiek meklēts pēc numura), personas ir jāinformē par citu personas datu apstrādes mērķi, kā tas paredzēts direktīvā 95/46/EC. Latvijā šādi darbojas uzziņu dienests “118”, kurā var sameklēt gan abonenta telefonu, ja zināms viņa vārds, gan arī abonenta vārdu, ja zināms telefona numurs.
Šeit minētās tiesības obligāti jānodrošina tikai abonentiem — fiziskām personām, taču dalībvalstīm jānodrošina, lai arī juridisko personu datu izvietošana atbilstu to likumīgajām interesēm.
Saskaņā ar likuma “Par telekomunikācijām” 23. panta ceturtās daļas 7. punktu telekomunikāciju pakalpojumu līgumā jāietver informācija par abonenta piekrišanu vai nepiekrišanu viņa personas datu publicēšanai abonentu sarakstos un izmantošanai komerciālos nolūkos. Likuma 25. panta otrā daļa nosaka, ka tipogrāfiski publicējamos vai datorizētā veidā uzglabājamos publiski pieejamos abonentu sarakstos drīkst uzglabāt tikai šādu informāciju: abonenta numurs, vārds un uzvārds, adrese, ja abonents ir tam piekritis, noslēdzot attiecīgu līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu. Jāpiezīmē, ka atbilstoši likuma “Par telekomunikācijām” prasībām gan telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam, gan arī publisko telekomunikāciju tīklu operatoram ir pienākums noslēgt rakstveida telekomunikāciju pakalpojumu līgumu ar katru abonentu (18. panta un 20. panta 3. punkts).
Tātad Latvijā, pirms ievietot fiziskās vai juridiskās personas numuru un citas ziņas tālruņu katalogā vai citādi padarīt publiski tās pieejamas, telekomunikāciju uzņēmumam ir jāsaņem rakstveida piekrišana gan no fiziskām, gan arī juridiskām personām par katru abonējamo līniju (numuru), noslēdzot līgumu. Šī prasība piemērojama arī e–pasta adrešu abonentiem.
Ja šāda piekrišana jau vienreiz dota, to var atsaukt saskaņā ar likuma “Par telekomunikācijām” 26.panta trešo daļu: abonentiem ir tiesības bez maksas pieprasīt savu personas datu izslēgšanu no publicējamiem vai datorizētiem publiski pieejamiem abonentu sarakstiem. Arī Latvijā šajā gadījumā ir jāpiemēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8. pants, kas nosaka, ka datu subjekts ir jāinformē par datu apstrādes mērķi, tādējādi nepietiek ar to, ka līgumā ar abonentu ir izteikta piekrišana, jo piekrišana tiek izteikta nevis vispār, bet konkrētam mērķim — abonentu saraksta sastādīšanai. Līdz ar to abonents ir jāinformē par to, kādiem citiem mērķiem vēl tiks apstrādāti dati. Tādējādi, neskatoties uz to, ka abonents ir piekritis savu datu ievietošanai tālruņu katalogā, īpaša piekrišana ir jāprasa, lai nodotu (pārdotu) šos datus trešajām personām (likuma “Par telekomunikācijām” 26. panta trešās daļas otrais teikums).
Likuma “Par telekomunikācijām” 26. panta trešā daļa attiecas tikai uz abonentiem. Gadījumos, kad abonents lauž līgumu, telekomunikāciju uzņēmumam attiecībā uz fiziskām personām ir jāpārtrauc (vai jāturpina) datu apstrāde saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tādējādi ziņas par datu subjektu ir arī jāizslēdz no datorizētā veidā uzglabājamo abonentu saraksta un tipogrāfiski publicējamā kataloga nākamā izdevuma.
Izsaucošās vai izsaucamās līnijas numura identifikācija[38] un attēlojums[39]
Telekomunikāciju pakalpojumu abonenti un citi lietotāji Latvijā par pašsaprotamu telekomunikāciju papildpakalpojumu uzskata izcaucošās līnijas numura attēlojumu savos telefona aparātos.
Izsaucošās līnijas attēlojums kā telekomunikāciju papildpakalpojums ir tehniski iespējams kopš brīža, kad telekomunikāciju pakalpojumus uzsāka sniegt, izmantojot integrētās ciparu (digitālās) nomātās līnijas (angļu val. — Integrated Services Digital Network, turpmāk tekstā — ISDN). ES Padome 1986.gada 22. decembrī pieņēma rekomendāciju Nr. 86/659/EEC par ISDN koordinētu ieviešanu Eiropas Kopienā[40], kuras 2. pielikumā uzskaitīti pakalpojumi, kas dalībvalstīs jādefinē līdz 1986. gada beigām, lai tie būtu pieejami visā Eiropas Kopienā no 1988. gada. Viens no šiem papildpakalpojumiem ISDN ietvaros ir izsaucošā numura identifikācija. Saskaņā ar minētās rekomendācijas pielikuma 3. punktu tiek noteikti pakalpojumi, kas jādefinē līdz 1987. gada beigām, lai tie varētu tikt ieviesti no 1988. līdz 1993. gadam. Šeit jāatzīmē papildpakalpojums: izsaucamā lietotāja identifikācija[41].
Attīstoties mobilo telekomunikāciju iespējām, ES Padome 1987. gada 25. jūnijā pieņēma rekomendāciju Nr. 87/371/EEC “Par koordinētu Eiropas publisko digitālo mobilo telekomunikāciju ieviešanu Kopienā”[42], saskaņā ar kuru tiek definēti papildpakalpojumi, kas obligāti jānodrošina mobilajā telekomunikāciju tīklā. Viens no šiem papildpakalpojumiem ir arī izsaucošā numura identifikācija.
Saskaņā ar 1995. gada 9. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr.2717/95/EC “Par vadlīnijām, attīstot EURO–ISDN kā transeiropas tīklu”[43] tika nolemts, ka ISDN būs par pamatu transeiropas telekomunikāciju tīkla veidošanā. Cita starpā minētais dokuments (1. piel. 2.p.) nosaka šādus papildpakalpojumus: izsaucošā numura attēlojums, izsaucošā numura attēlojuma ierobežojums.
Izsaucošā numura attēlojuma kā papildpakalpojuma definīcija ES likumdošanas aktos tika noteikta Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 1995. gada 13.decembra direktīvā Nr.95/62/EC “Par atvērtā tīkla nodrošinājuma piemērošanu balss telefonijai”[44]. Direktīva, kas attiecas uz fiksēto publisko telekomunikāciju tīklu lietošanu un fiksēto publisko tīklu starpsavienojumu gadījumā ar mobilo telekomunikāciju tīkliem (direktīva neattiecas uz mobilo telekomunikāciju tīkliem), nosaka, kādas papildu pakalpojumu iespējas jānodrošina nacionālajiem regulatoriem. Šie papildu pakalpojumi uzskaitīti direktīvas 95/62/EC III pielikumā;
d) izsaucošā numura identifikācija — izsaucēja numurs tiek uzrādīts izsaukuma saņēmējam pirms savienojuma (angļu val. — the calling party’s number is presented to the called party prior to the call being established). Šī iespēja tiek nodrošināta saskaņā ar attiecīgo likumdošanu par privātās dzīves un datu aizsardzību;
e) izsaucošā numura identifikācija Kopienas ietvaros — izsaucēja numurs tiek uzrādīts izsaukuma saņēmējam pirms savienojuma. Šī iespēja tiek nodrošināta saskaņā ar attiecīgo likumdošanu par privātās dzīves un datu aizsardzību.
Universālo pakalpojumu direktīvas 1. pielikuma (pielikumā definētas papildu iespējas, kas telekomunikāciju uzņēmumiem jānodrošina saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu) B sadaļas b) punktā noteikts, kas ir izsaucošā numura identifikācija.
ES tiesību normās tiek lietots termins “izsaucošās līnijas identifikācija”[45] (angļu val. — calling line identification), savukārt Starptautiskās telekomunikāciju savienības standartos un arī Eiropas Telekomunikāciju standartizācijas institūta standartos tiek lietots termins “izsaucošā numura attēlojums” (angļu val. — calling line identification presentation). Atšķirībai nav praktiskas nozīmes.
Tehniski izsaucošā numura attēlojums ir iespējams, jo paralēli sarunai pa telekomunikāciju tīklu tiek sūtīts numurs uz izsaucamo līniju. Izsaukuma saņēmējs[46] var saņemt šo pakalpojumu, ja pastāv trīs galvenie priekšnoteikumi: telekomunikāciju uzņēmums piedāvā šo pakalpojumu, tas tiek abonēts un telekomunikāciju galaierīce ir piemērota numura attēlošanai. Numura sūtīšana pa telekomunikāciju tīklu ir personas datu apstrāde, vēl jo vairāk — šīs tehniskās iespējas var izmantot, lai pārkāptu personas privāto dzīvi. Tādēļ šo pakalpojumu sniegšana un izmantošana ir cieši saistīta ar personas datu aizsardzību un pakļauta attiecīgo normu regulējumam.
Direktīva 95/46/EC visā Eiropā nosaka principu, ka datu subjekts pats nosaka, kam un kādā apjomā viņš izpauž savus datus (informacionālā pašnoteikšanās[47]). Tāpēc direktīvā 97/66/EC ir paredzētas personu tiesības tiesiski ierobežot pakalpojumu, kas saistās ar abonenta vai lietotāja tiešu vai netiešu identificēšanu, izmantošanu. Abonenta identificēšana šajā gadījumā ir iespējama, izmantojot uzziņu dienesta pakalpojumu — abonenta meklēšana pēc numura.
Kādā veidā tiek aizsargāta privātā dzīve, ierobežojot izsaucošā numura attēlojumu? Viens no apsvērumiem ir saistīts ar ikviena tiesībām noteikt, vai abonējamais numurs tiks publiskots, ievietots tālruņu katalogā vai ne. Par to izdara atzīmi līgumā ar telekomunikāciju operatoru. Piemēram, persona abonē trīs telefona līnijas, bet kā publiski pieejamu nosaka tikai vienu no tām. Izdarot zvanu no citas līnijas, kuras numurs nav publiskots, tas tiek attēlots izsaukuma saņēmēja galaiekārtā. Līdz ar to nav iespējas izvairīties no iespējamas atzvanīšanas vai, piemēram, situācijas, kad cita persona pāradresē zvanus uz svešas personas telefona numuru. ES noteikumi par numura attēlojuma pakalpojumiem attiecas tikai uz izsaukumiem (angļu val. — call) un nav piemērojami attiecībā uz IP adresēm un e–pasta adresēm.
Direktīvas 97/66/EC 8.panta pirmajā daļā reglamentēta abonenta un telekomunikāciju pakalpojumu lietotāja iespēja atteikties no izsaucošā numura attēlojuma izsaukuma adresātam. Minētā direktīva paredz, ka gadījumos, kur telekomunikāciju uzņēmumi piedāvā izsaucošā numura identifikācijas pakalpojumus, lietotājiem ir tiesības atteikties no izsaucošā numura identifikācijas (attēlojuma) izsaukuma saņēmēja gala iekārtā, veicot attiecīgo zvanu (angļu val. — per–call basis), bet abonentiem uz abonējamo līniju (angļu val. — per–line basis). Šāda iespēja atbilstoši direktīvai jānodrošina bez maksas (8.p. 1.p).
Šeit jāpaskaidro, ka saskaņā ar direktīvu 97/66/EC abonents ir persona, kas noslēgusi līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, savukārt lietotājs ir persona, kas izmanto pakalpojumus, neslēdzot līgumu (priekšapmaksas kartes izmantošana u.tml.). Daudzās ES valstīs šāda iespēja jebkuram lietotājam tiek nodrošināta pirms izsaucamā numura sastādīšanas, ievadot konkrētu kodu, un tas ir iespējams gan no taksofona, gan abonējamās līnijas. Daudzās valstīs[48] telekomunikāciju uzņēmumiem par maksu ir jānodrošina tiesības arī abonentiem atteikties no izsaucošā numura identifikācijas (attēlojuma) izsaukuma saņēmēja galaiekārtā tikai uz konkrēto zvanu.
Saskaņā ar ES prasībām, ja tiek sniegts izsaucamā numura identifikācijas pakalpojums (pirms savienojuma brīža izsaucošās līnijas abonenta galaiekārtā tiek attēlots izsaukuma saņēmēja numurs), izsaukuma saņēmējam ir tiesības bez maksas atteikties no savienojuma līnijas identifikācijas un uzrādīšanas izsaucošā lietotāja galaierīcē (direktīvas 97/66/EC 8. panta 4. daļa).
Direktīvā 97/66/EC paredzētās tiesības Latvijā nav iekļautas likumā, taču tiesības reglamentēt šo jautājumu deleģētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai[49] (turpmāk — regulators): “Regulators var noteikt citus ierobežojumus un prasības, kas jāievēro telekomunikāciju uzņēmumiem, lai nodrošinātu (..) izsaucamā vai izsaucēja abonenta līnijas numura identifikāciju vai identifikācijas aizliegumu” (“Par telekomunikācijām”, 26.p. 4. daļa). Atbilstoši direktīvas normām regulatoram būtu jāizvirza tādas prasības, kas iekļautas ES dokumenta 8.pantā. Taču, protams, šīm prasībām bija jābūt normatīvajā aktā, un tās ir jāattiecina ne tikai uz abonentiem, bet arī uz lietotājiem.
Direktīvas 97/66/EC 8.p. 1.p. minētās tiesības jānodrošina arī visiem izsaukumiem, kas tiek izdarīti abonentiem ārpus ES robežām.
Kā zināms, daudzi telekomunikāciju pakalpojumu abonenti Latvijā savos līgumos iekļāvuši atzīmi, kurā teikts, ka viņi nevēlas nodot informāciju par sevi trešajām personām. Tomēr citu telekomunikāciju uzņēmumu abonenti, izmantojot numuru attēlojuma pakalpojumus, pirms savienojuma saņem savos telefona aparātos attiecīgā telekomunikāciju tīkla abonenta izsaucošās līnijas numura attēlojumu. Katrā tādā gadījumā tiek pārkāpts līgums ar abonentu, ja viņš ir izdarījis atzīmi, ka nevēlas nodot datus trešajām personām vai arī ierobežojumu nav iespējams izdarīt ar galaiekārtas palīdzību.
Turpinājums — “LV” 18.06.2002., Nr.91
__________________
36 Fakts, ka abonents ir piekritis ievietot informāciju par sevi abonentu katalogā, nenozīmē, ka persona atteikusies no tiesībām uz privāto dzīvi — pastāv citi noteikumi, kas jāievēro, izmantojot tālruņu katalogā ievietoto informāciju saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu.
37 Article 29 Data protection working party/Opinion 5/2000 on the use of public directories for reverse or multi–criteria searching services. Adopted on 13th July 2000.
38 Angļu valodā lietojamā termina calling line identification latviskais ekvivalents
39 Angļu valodā lietojamā termina calling line identification presentation latviskais ekvivalents (Ilziņa Ilze, Ozola Maija “Viena IT&T pamattermina daudzveidīgās funkcijas//E–pasaule, 03.2002., 78.—81. lpp.). Likumā “Par telekomunikācijām” lietots termins — izsaucēja (izsaucamā) (abonenta) līnijas numura identifikācija. Atspoguļojot starptautisko dokumentu noteikumus, ciktāl netiks komentēts likums “Par telekomunikācijām”, šeit tiks izmantoti minētās publikācijas terminu latviskie ekvivalenti.
40 Council Recommendation of 22 December 1986 on the coordinated introduction of the integrated services digital network (ISDN) in the European Community
41 Angļu val. lietojamā termina connected line identification latviskais ekvivalents
42 Council recommendation of 25 June 1987 on the coordinated introduction of public pan–European cellular digital land–based mobile communications in the Community
43 Decision No 2717/95/EC of the European Parliament nad of the Council of 9 November 1995 on a set of guidelines for the development of the EURO –ISDN (Integrated Services Digital Network) as a trans—European network//Official Journal No. L 282, 24.11.1995.
44 Directive 95/62/EC of the European Parliament and of the Council of 13 December 1995 on the application of open network provision (ONP) to voice telephony
45 ES Padomes 1986.gada 22. decembra rekomendācijā Nr. 86/659/EEC pat lietots termins izsaucošā lietotāja identifikācija
46 Angļu valodā lietojamā termina called party vai call receiver latviskais ekvivalents
47 Ruķers M. Personas datu tiesiskā aizsardzība. Rīga: Turība, 2000, 15. lpp.
48 Piemēram, Zviedrijā
49 Skat. šīs publikācijas sadaļu “Personas datu aizsardzība telekomunikācijās un izpildes uzraudzība”