Pagājušajā ceturtdienā biju klāt Jūrmalas Aizsardzības biedrības organizētajā diskusijā ar vēlēšanu kandidātiem.
Jūrmalā startē 14 saraksti, uz pasākumu bija ieradušies 12 (LSDSP un Dzimtenes pārstāvji acīmredzot neuzskatīja par vajadzīgu).
Diskusija bija ļoti interesanta un tiešām ceru, ka jūrmalniekiem vēl būs iespēja tās fragmentus apskatīt Internetā. Vismaz man tā noteikti palīdzēja sašaurināt iespējamās vēlēšanu izvēles – 4 “pieņemami” varianti tika noīsināti uz 2 ar pusi.
Vēsturei un citiem jūrmalniekiem vēlos pārstāstīt visu kandidātu atbildes uz jautājumu par to, kā palielināt sabiedrības līdzdalības iespējas pašvaldības lēmumu pieņemšanā.Atbildes uz šo jautājumu man šķiet ļoti svarīgs- ja ne pats svarīgākais – kritērijs izvēlei vēlēšanās: tās ļoti daudz ko parāda par kandidāta kompetenci un attieksmi pret varu&vēlētājiem. Turklāt ja solīts ir kas konkrēts (un Aidis Tomsons, kurš lieliski moderēja diskusiju, uzstāja uz konkrētību), tad ievēlēšanas gadījumā solījums ļauj “saukt deputātu pie vārda”.
Pārstāstā ievērošu hronoloģisku secību. Tā kā dažiem kandidātiem nepaspēju pierakstīt vārdus, tad visus identificēšu pēc partijām.
SCP pārstāve. Ievadā stāstīja par līdzšinējām konsultācijām un to, kā palielināt sabiedrisko apspriežu skaitu. Piedāvāja tās rīkot arī sestdienās un cilvēkiem ērtā laikā. Tā, lai sabiedriskās apspriedes vairs nebūtu “ķeksīša pasākums”. Uzsvēra, ka domei jāmācās cilvēkus ieinteresēt. Nepieciešamas tikšanās ar iedzīvotājiem vismaz reizi ceturksnī. Uzskatīja, ka Internetā būtu jādod iespēja cilvēkiem uzdot jautājumus, uz kuriem deputātiem tad būtu jāatbild.
SC pārstāvis. Ar sašutumu pauda, ka likums neļaiuj deputātam balsot “pret” detālplānojumiem. Uzskatīja, ka ar sabiedrības līdzdalību viss ir kārtībā, jo tiek rīkotas iedzīvotāju pieņemšanas.
TP pārstāvis. Atzina, ka Domes rīcība ar bēdīgi slavenajiem Attīstības plāna grozījumiem bija kļūdaina, jo Dome toreiz bija slēpusi informāciju. Uzskatīja, ka risinājums būtu piesaistīt pie plānošanas speciāli tam nolīgtus cilvēkus (nevis norīkot ietekmējamus Domes darbiniekus). Tāpat esot vajadzīgs dialogs, konsultēšanās ar iedzīvotājiem vēl pirms plānu izstrādes. Minēja, ka varētu domāt par Domei saistošiem vietējo iedzīvotāju referendumiem. Pats regulāri tiekoties ar iedzīvotājiem.
Tev, Jūrmalai pārstāve. Arī atgriezās pie epopejas ar Attīstības plāna grozījumiem – uzskata, ka lielākā problēma bija tāda, ka iedzīvotāju viedoklis netika ņemts vērā. Uzskata, ka būtu vajadzīgi pašvaldību līmeņa referendumi. Vēl vajadzētu mēģināt caur projektiem iesaistīt vecāko klašu skolēnus. Problematisku jautājumu gadījumā būtu jārīko Domes izbraukuma sēdes.
TB/LNNK pārstāvis. Atbalsts ideju par vietējo iedzīvotāju referendumiem – tikai jāatrunājot, kad tos drīkst rīkot. Tad instruments ir formālās pieņemšanas. Kur viņu var sameklēt? Pats tiekoties, piemēram, ar sportistiem, treneriem, kur uzzina, kas cilvēkiem vajadzīgs.
PCTVL pārstāvis. Katru pirmdienu pieņemot iedzīvotājus. Uzskata, ka sabiedriskās apspriedes vajag ne tikai par detālplānojumiem, bet arī par citiem jautājumiem. Jāliek atskaitīties “Jūrmalas Namsaimniekam”. Vietējiem iedzīvotājiem jālemj, kuru ielu remontēt.
LPP/LC; LZS pārstāvis. Lemjot par plānojumiem, svarīgs deputāta godaprāts nevis parakstu skaits. Reizi ceturksnī atskaitīšoties iedzīvotājiem. Atbalsta domu par vietējiem referendumiem. Jābūt iespējai atsaukt deputātus.
Jūrmala – mūsu mājas pārstāvis. Svarīga cieša sadarbība ar NVO. Jāņem vērā tikai vietējo cilvēku viedoklis – ja parakstījušies no citām pilsētām, tas nav jāņem vērā. Jārīko izbraukuma sēdes uz Jūrmalas rajoniem. Piedāvā ar vēlētājiem noslēgt Godaprāta līgumu: ja pēc vēlēšanām vēlētājs būs neapmierināts, var lūgt deputātu atkāpties. Ja šādu neapmierināto būs vairāk nekā puse, kandidāts atkāpšoties. Ko darīt, ja līgumus nemaz tik daudz vēlētāji nav noslēguši? Kandidāts nav padomājis. Iedošot savu telefona Nr.vēlētājiem.
Mūsu Zeme pārstāvis. Stāstīja par Domes pieņemtajiem nelikumīgajiem lēmumiem. Uzsver, ka sabiedriskās apspriedes ārzemēs notiek savādāk, cilvēkiem ērtāk un pieejamāk.
JL pārstāve. Svarīgi esot, kā panākt, lai vairāk cilvēki nākot uz vēlēšanām? Deputātiem jāatbild tiesā par nelikumīgiem lēmumiem, tas palīdzēšot atgūt uzticēšanos. Atbalsta pašvaldību referendumus, bet vajagot skaidrus kritērijus. Iedzīvotāji pamatīgāk jāinformē caur sabiedrisko attiecību nodaļu, Internetu, avīzēm, tikšanām.
Zaļās partijas pārstāve. Atzina, ka sabiedriskās apspriedes šobrīd ne īpaši labi strādā.Taču vecais sasaukums vienu no apspriešanām gan bija labi noorganizējis. Jūrmalā labi esot tas, ka detālplāna izstrādes gadījumā tiek sūtītas informatīvas vēstules kaimiņiem. Mēdzot būt “organizētas” sabiedriskās apspriedes. Lēmums jāpieņem politiķiem, taču balstoties uz kompromisu un diskusiju. Laikā, kad bija pilsētas mērs, viņa sākusi rīkot SKYPE konferences ar iedzīvotājiem, bet nākamajam mēram tas vairs nav interesējis.
PS pārstāvis. Uzskata, ka jāmaina Domes attieksme. Vislabāk, ja problēmas tiktu risinātas trīspusējā padomē: iedzīvotāji – uzņēmēji – Dome. Ja neizdotos, tad būtu jārīko vietējās sapulces un apspriedes.
Tas arī viss. Kā redzams: Jūrmalas Domes kandidāti (ar retiem izņēmumiem), domājot par iedzīvotāju iesaistīšanu, ir iestrēguši 20.gadsimtā (sabiedriskās apspriedes, klātienes tikšanās ar vēlētājiem). Ļoti reti kurš kaut vai iedomājās par inovatīviem un interaktīviem iedzīvotāju iesaistes veidiem. Un skumjākais tas, ka daži “eksemplāri” vispār pēc vēlēšanām iedzīvotāju redzēt negrib.