Foto: N. Mežiņš © AFI
Viskrāšņākos solījumus partijas deva Jūrmalai tradicionāli aktuālā sfērā — tūrisma industrijas attīstīšanā, apņemoties izveidot pilsētu par pasaulē labi zināmu kūrortu. Taču Jūrmalas kūrorta un informācijas centram piešķirtā nauda šogad sarukusi vairāk kā uz pusi.
Jūrmalas domei gada laikā izdevies izveidot sistēmu, kas pilsētas maznodrošinātajiem ļauj saņemt zemes nodokļa atlaides, savukārt solījumi rūpēties par pilsētā esošajām izglītības iestādēm vēl gaida savu izpildi. Arī par tūristiem draudzīgu kūrorta pilsētu Jūrmalai vēl nav izdevies kļūt.
Pēc pērnā gada pašvaldību vēlēšanām Jūrmalas dome kļuva par vienu no politiski raibākajām Latvijas pašvaldībām. Nosacītu uzvaru vēlēšanās guva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, iegūstot 3 deputātu vietas. Pa diviem mandātiem ieguva apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā un TB/LNNK. Savukārt pārējās partijas — Latvijas Ceļš, Tautas partija, Latvijas Zemnieku savienība, Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Demokrātiskā partija, Mūsu zeme, Latvijas zaļā partija un Labklājības partija — ieguva pa vienai deputāta vietai. Pēc vēlēšanām domē strikta koalīcija netika izveidota un sekojot līdzi balsojumiem par dažādiem domes lēmumiem var secināt, ka deputāti strādā vienotā koalīcijā, kur viedokļu atšķirība nav pamatojama ar politisko piederību. Par jauno pilsētas mēru Daini Urbanoviču (LSDSP) nobalsoja 11 no 15 domes deputātiem, un arī vietnieka amatā ievēlēts viņa partijas biedrs Juris Hlevickis.
Pirms vēlēšanām partiju dotie solījumi jūrmalniekiem bija visai līdzīgi — apņemšanās rūpēties par kāpu sakopšanu un zaļās zonas saglabāšanu, solījums attīstīt tūrisma industriju, kā arī rūpēties par sociāli maznodrošinātajiem pilsētniekiem, piešķirot dažādas atlaides. Tāpat visas partijas par aktuālu un ātri risināmu problēmu atzina zemes nodokļa samērošanu ar pilsētas iedzīvotāju maksātspēju.
Birokrātijas un slinkuma groži
Salīdzinot Jūrmalas pilsētas 2001. un 2002.gada pamatbudžeta izdevumu daļu, iespējams secināt, ka Jūrmala ir viena no retajām pilsētām, kurā šogad budžetā plānotie izdevumi ir krietni mazāki nekā iepriekšējā gadā. Proti, budžeta izdevumu daļa samazinājusies par 1,6 miljoniem latu, jeb 18%.
Proporcionāli ievērojami pieaudzis ir Jūrmalas pilsētas domes jeb birokrātiskā aparāta budžets. Pirms vēlēšanām gan partijas minēja, ka budžeta palielinājums gaidāms sociālajā vai izglītības sfērā. Tāpat pirms vēlēšanām tika solīts Jūrmalas domē ieviest tā saucamo vienas pieturas aģentūru. Tas nozīmē, ka iedzīvotājam atliek piezvanīt vai aiziet uz domes informācijas daļu, kura tad arī pati sameklē atbildes uz cilvēku interesējošiem jautājumiem un neliek staigāt pa daudziem kabinetiem. Šis solījums Jūrmalas domē nav izpildīts. Turklāt portāls politika.lv pārliecinājās, ka arī informācijas daļas darbinieču izpratne gan par vienas pieturas aģentūras pamatprincipiem, gan likuma prasību sniegt atbildes uz iedzīvotāju, arī žurnālistu jautājumiem, ir visai dīvaina. Tā, portāls pēc pusotra mēneša gaidīšanas (likums liek atbildēt 2 nedēļu laikā) saņēma Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru nodaļas vadītājas vietas izpildītājas Ritas Leices skaidrojumu, ka atbildes par domes padarīto gada laikā sniegt neesot viņas pienākums. Šādu atskaiti sagatavot varot tikai reizi četros gados. Iebilde, ka likums liek atbildēt uz visiem, arī pēc domes darbinieka domām, muļķīgiem jautājumiem, netika ņemta vērā.
Jūrmalnieki, jautāti par atklātību pilsētas domē, norāda, ka domes darbu pozitīvi atspoguļojošās ziņas varot izlasīt domes laikrakstā, bet alternatīvu informāciju varot iegūt tikai no lielajām avīzēm (Diena, Rīgas Balss), kurās mēdz būt arī kritiski raksti.
To, kā tiek uzklausīts jūrmalnieku viedoklis, rāda arī pagājušajā vasarā piedzīvotās problēmas ar Tauvas joslas likuma ievērošanu, kad Jūrmalas domes atbildīgās amatpersonas tā arī nespēja panākt likuma ievērošanu un nelikumīgo žogu nojaukšanu, lai iedzīvotāji brīvi varētu staigāt gar Lielupes krastiem.
Tāpat pirms vēlēšanām politiķi solīja publiski apspriest pilsētas budžeta veidošanu. Jūrmalnieki atminējās, ka savulaik Jūrmalas domes avīzē bijis publicēts 2001.gada budžets, bet 2002.gada budžetu gan neatceras redzējuši.
Uz veselības rēķina netaupa
Proporcionāli vislielākais budžeta pieaugums Jūrmalā ir dzīvokļu un komunālās saimniecības vajadzībām, kaut arī šajā sfērā pirms vēlēšanām netika doti būtiski solījumi, partijas vienīgi apņēmās nepieļaut maznodrošināto izlikšanu no dzīvokļiem. To, kā patiesi tērēti domes rīcībā nodotā nauda, kas atvēlēta dzīvokļu un komunālajai saimniecībai, no budžeta atreferējuma spriest nav iespējams. Domes informācijas daļa sīkākus paskaidrojumus nesniedz, savukārt jūrmalnieki saka, ka neviena jauna sociālā māja pilsētā uzcelta neesot.
Otra sfēra, kur vērojams krietns budžeta palielinājums, ir veselības aprūpe. Pirms vēlēšanām politiķi solīja dotēt bezmaksas medicīnisko palīdzību maznodrošinātajiem, kā arī rūpēties, lai katrs jūrmalnieks varētu saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Vērtējot šo budžeta sadaļu, redzams, ka budžeta palielinājums panākts, piešķirot papildus līdzekļus Bulduru slimnīcai (par 3000 Ls), Nacionālajam rehabilitācijas centram Vaivari (5800 Ls), kā arī palielinot domes veselības budžeta sadaļu (1277Ls). Savukārt pilsētas labklājības pārvaldes budžets ir samazinājies.
Mazāk naudas tūrisma informācijas centram
Viskrāšņākos solījumus partijas deva Jūrmalai tradicionāli aktuālā sfērā — tūrisma industrijas attīstīšanā. Piemēram, izveidot Jūrmalu par pasaulē labi zināmu kūrortu. To varētu nodrošināt, piešķirot papildus naudu tūrisma mārketingam. Taču vecās un jaunās domes pieņemto budžetu salīdzinājums rāda, ka Jūrmalas kūrorta un informācijas centram piešķirtā nauda 2002.gadā ir sarukusi par Ls 4 650 jeb 77%.
Tāpat pirms vēlēšanām tika solīts sakārtot zaļo zonu, novērst atkritumu nelikumīgu izgāšanu mežos, novākt graustus un nepaplašināt apbūves zonu. Jūrmalnieki stāsta, ka zaļās jeb kāpu zonas sakopšana sākusies tikai pavasarī, bet ziemā neviens neesot rūpējies par to, vai kāpās ir izgāzti atkritumi vai ne. Arī par apbūves zonas nepaplašināšanu jūrmalnieki izsakās visai skeptiski, norādot, ka vienas mazas koka mājiņas vietā Jūrmalas kāpās nereti slejas pamatīga betona būve. Paplašināts teorētiski it kā nekas neesot — būvēts uz vecajiem pamatiem, bet praksē kāpas pamazām tiek aizbūvētas. Kā spilgtāko piemēru visi jūrmalnieki min “uz vecajiem” pamatiem būvēto Pareksa bankas prezidenta Valērija Kargina divarpusstāvu augsto mūra māju pašās priedēs. Savukārt vaicāta par graustu nojaukšanu, kāda Jūrmalā dzīvojoša arhitekte saka, ka viņai esot žēl skatīties, kā tiekot pieļauta daudzu koka ēku nodedzināšana, lai to vietā varētu uzcelt jaunas mūra mājas. Viņa gan atzīst, ka arī iepriekšējā dome, līdzīgi kā šī, neko problēmas risināšanai nevarēja padarīt.
Rūpējoties par Jūrmalas kā kūrorta attīstību, politiķi pirms vēlēšanām solīja izbūvēt veloceliņu cauri visai pilsētai, taču pagaidām tas nav izdarīts.
Savukārt, lai Jūrmalu varētu uzskatīt par modernu un atvērtu pilsētu, pirms vēlēšanām tika solīts nodrošināt katram jūrmalniekam brīvu pieeju Internetam, lai viņš varētu sazināties ar domi. Šobrīd elektroniskās vēstules domei var sūtīt tikai tie jūrmalnieki, kuriem pašiem mājās ir Internets, bet citiem tas nav pieejams. Turklāt, kā teica kāds jūrmalnieks, viņš labprātāk pats aizejot uz domi nokārtot vajadzīgos jautājumus, jo uz savu elektronisko vēstuli ar jautājumiem, kuri sūtīti domes informācijas daļai, atbildi neesot saņēmis vēl līdz šim.
Tāpat pilsētas labiekārtošanai tika solīts sakārtot visas Jūrmalas ielas un nodrošināt tajās apgaismojumu. Jūrmalnieki saka, ka ziemā apgaismotas esot bijušas tikai dažas centrālās ielas. Tomēr pilnīgā tumsā Jūrmala negrimstot, jo vismaz privātmāju rajonā katrs pie sava mājokļa pats ir ierīkojis pa apgaismes ķermenim, jo uz pilsētu vairs necerot.
Savukārt ielu seguma sakārtošana norit pakāpeniski, vispirms sakārtojot centrālās gājēju ielas. Taču tādu kārtību jau aizsākusi iepriekšējā dome. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pilsētas budžets transportam un sakariem proporcionāli ir palielinājies.
Palīdz ar nodokļu atlaidēm
Viens no aktuālākajiem politiķu solījumiem bija apņemšanās panākt, lai nekustamā īpašuma nodoklis atbilstu īpašnieka maksātspējai. Šajā sakarā Jūrmalas pilsētas mērs D.Urbanovičs bija sagatavojis grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli. Lai gan šie grozījumi netika pieņemti, jūrmalnieki pozitīvi vērtē pilsētas domē izveidoto īpašuma nodokļa atlaižu sistēmu. Dome patiesi izvērtējot iedzīvotāju maksātspēju un piešķirot nodokļu atlaides.
Rūk izglītības budžets
Būtiskāko budžeta naudas kritumu 2002.gadā Jūrmalā ir piedzīvojusi izglītības sfēra. Jāpiebilst, ka pirms vēlēšanām partijas solīja gan panākt atlaidi skolniekiem dzelzceļa transportā, skolotājiem piešķirt papildus piemaksu par darbu ar grūti audzināmiem bērniem. Šie solījumi nav izpildīti. Tāpat kā solījums atvērt mūzikas skolas filiāli Kauguros.