[i](mani pieraksti no Jurista Vārda konferences - vienkārši "vēsturei", ja nu kādam noder/ir interesanti)[/i]

1.runa
Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Runa: “Jurista īpašais pienākums pret valsti”

Runas pamattēma: ko darīt valsts iestādes juristam, kad saduras lojalitāte pret darba devēju un tiesiskie/morālie ierobežojumi kādai rīcībai (ko darba devējs liek darīt)?

Saeimas juristi mēdzot iebilst – skaidri pateikt, ka kādas normas neatbilst Satversmei. Ar izpildvaras juristiem sliktāk. Kūtris jautā: ” vai tiešām var sagatavot tādus likumprojektus tikai tādēļ, lai iztaptu darba devējiem”?

Pārsteigts, ka ministru prezidents atļāvās ar rezolūciju kaut ko uzdot Augstākās Tiesas priekšsēdētājam (precizēt kādu informāciju par AT budžetu, lai gan pēc likuma AT iesniedz budžetu Saeimai). Cer, ka “aiz” šīs rezolūcijas nebija juristu, jo tad par viņiem būtu kauns.

Juristam ir lielāks pienākums nekā parastam pilsonim sargāt tiesību principus, stiprināt demokrātiju un tiesiskumu!

Juristiem par sevi jādomā kā par profesiju nevis kā par biznesu/industriju. Profesiju, kas darbojas sabiedrības interesēs.

Juristam ir morāls pienākums iesaistīties publiskās diskusijās, it sevišķi, ja jāsargā cilvēktiesības, bet ne tikai tad.

Šodienas problēmas: netiek respektēta varas dalīšana + daži uzskata, ka demokrātija ir tikai vairākuma vara, lai gan demokrātijai jāsargā mazākums arī.

Uzskata, ka jācenšas padarīt institūcijas efektīvas, kā arī jāveicina pilsoņu aktivitāte, iesaistīšanās, pretestība nedemokrātiskajiem uzskatiem.

2. runa
Gunārs Kusiņš, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs
Runa: Satversmes aizsardzība krīzes apstākļos

Iebilst M.Segliņa paustajam pirms kāda laika, ka šis ir ekonomistu nevis juristu laiks.

Pēdējā laikā jaunas tendences: savairojušies ” Satversmes patērētāji” – personas, kas uzskata, ka “viss ir vienkārši” . Grib Satversmes tekstos atrast vienkāršas receptes – pat atbildi, vai Satversme jāievēro. Nevēlas iedziļināties konstitucionālos principos, lasa gramatiski. Pēc tam (vai kā alternatīvu) -” zvans draugam”, bet arī
tur atbilžu nav. Nu tad zvana uz ārzemēm un uzskata, ka jārealizē viss, ko starptautiskie donori saka, – pat ja problēmas ar Satversmi.

Uzskata, ka sabiedrība jāizglīto par Satversmē iekļautajiem principiem – īpaši par tiesisku un demokrātisku valsti. 2.Pasaules Kara vēsturei jābeidzas nevis ar lielo līderu sanāksmēm, bet ar Nirnbergas tribunāla noteiktajiem principiem.

Samazinās tiesību aktu projektu kvalitāte. iemesls: steiga. Piemin vakardienas Satversmes Tiesas spriedumu, kur tiesa netieši atzinusi, ka Saeimai ir tiesības noteikt 15 minūšu termiņu priekšlikumu iesniegšanai starp likumprojektu lasījumiem

Anotācijas rāda, ka nav apspriedes ar tiem, kurus likumprojekts ietekmēs un elementārs izvērtēšanas process – baidās, ka tas neatbilst labiem likumdošanas standartiem un var kalpot par pamatu attiecīgo likumu apstrīdēšanai Satversmes tiesā.

Aicina politiķus neizdarīt spiedienu uz ierēdņiem. Un izbeigt ” gāzi grīdā!” pieeju likumdošanā.

Vēl par Satversmi. Vācijas Pamatlikums dzīvojot laikam līdzi – kopš pieņemšanas grozīts 54 reizes. Uzskata, ka nevajag ieslīgt pašapmierinātībā par Satversmi. Satversmei nepieciešami papildinājumi. Bet vajadzīgs rūpīgi izstrādāts mehānisms, kur analizēt un izstrādāt nepieciešamos uzlabojumus – bet tā, lai tie ir pārdomāti.

Edvards Kušners, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks

Runa: Ekonomikas regulēšana: tiesisko instrumentu loma mūsdienu ekonomikā

Sākumā apskata globālās ekonomikas tendences un to, ka ekonomika aizvien vairāk balstās uz inovācijām.

Būtu labi, ja parādītos Latvijā kāds ” sociālais pakts” – piemēram, darba devēji, ņēmēji vienotos par noteiktu vērtību pārmaiņu paketi [???]

Galvenā ziņa: modernas ekonomikas elementu attīstībai traucē pārvaldības kultūra (pārāk garš process) un juridiskā kultūra (pārāk daudz prasības likumprojektu izstrādei?] Būtu labāk, ja vairāk paļautos uz vispārējiem tiesību principiem vai uz likumiem vairāk skatītos pēc to jēgas (to, teiksim, ierakstot preambulā) nevis saglabātu esošo likumdošanas izstrādes procesu, kas nav savienojams ar ātrajām pārmaiņām, kas ir vajadzīgas Latvijas konkurētspējai virzībā uz inovatīvu ekonomiku.

Anita Kovaļevska, LU Juridiskās fakultātes doktorante
Runa: Cilvēktiesības ekonomiskās krīzes apstākļos

Viņas fokuss: ko nozīmē tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni? Atzīst, ka sarežģīts jautājums. Satversmes Tiesa kādā savā spriedumā jau norādījuši, ka minimālajam atalgojumam jābūt tādam, lai tas būtu pietiekams personas pamatvajadzību apmierināšanai.

Stāsta par to, ka Latvijas krīzes laika sociālā politika var neatbilst konstitūcijai un starptautiskajām cilvēktiesību saistībām. Tie paredz: tiesības uz sociālo nodrošainājumu; sociāli atbildīgas valsts principu; cilvēka cieņu, ģimenes tiesības

Vācijas tiesas [?]: ar nodokli nevar aplikt ienākumus iztikas minimuma apmērā. Domā par to, kas Latvijā ir iztikas minimums. Statistikas pārvaldei vieni dati (pie 170? ), Eurostat – ap 160, bet GMI pilngadīgai personai 40LVL, neapliekamais minimums 35LVL – uzskata, ka tik zems neapliekamais minimums jau ir cilvēktiesību problēma, jo var nenodrošināt pamatvajadzību apmierināšanu.

Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātnes katedras vadītāja
Runa: Vadonisma idejas atdzimšana Latvijā

Sākumā eleganti ironizē par vadonismu un to, cik populārs Latvijā bija un ir Ulmanis (arī starp juristiem). Dišlers 1937.gadā pat izteicies, ka autoritārisms ir tautvaldības forma. Bet Ulmanis ir vienīgais cilvēks Latvijas vēsturē, kas pacēlis roku pret Satversmi! Tad, kad ienāca Krievijas karaspēks, Satversme jau nedarbojās.

Tas ir jautājums par to, cik augstu mēs vērtējam mūsu kolektīvo gribu; vadonisms ir tautas piekāpšanās.

“Kāpēc Latvijas tauta, kas nav gatava ticēt nevienam un nekam, ir gatava gaidīt vadoni?”

Cilvēkam grūti novērtēt iegūtās brīvības apjomu un sekas. Domā: ka kādam citam, nevis man pašam jāuzņemas atbildība – lai tad arī atbild par mūsu pieļautajām kļūdām. Vēlme pēc vadoņa ir vēlme pēc Baltā Tēva (Kurbada, Lāčplēša un citiem arhetipiskajiem varoņiem). Taču tas nozīmē atteikties no Satversmes un tautvaldības.

Tas balstās uz ideju, ka tauta ir nesaprātīga. Jo saprātīgam cilvēkam nevajag AIZBILDNI! vai mēs esam gatavi atbildēt par savu rīcību?

Ierosina nomainīt Ulmani kā nacionālo varoni pret cēsu un valmieras skolniekiem, kas piedalījās cīņās – bērnu arhetips ir ļoti spēcīgs tēls. Tas varētu iedvesmot gan tagadnes skolēnus (ka viņu vienaudži cīnījās par valsti), gan viņu vecākus

[runas beigās milzu aplausi no auditorijas]

Māris Lejnieks, LU Juridiskās fakultātes lektors
Runa: Latvijas ārējie aizņēmumi krīzes laikā: juridiskie aspekti

Tehniska runa, bet tās pamatdoma: var būt visai interesantas juridiskas sekas, ja izrādītos, ka saprašanās memorands ar SVF ir nevis politisks bla-vbla-bla, bet saistošs juridisks dokuments. Uzskata, ka tajos tekstos ir daudz kas tiesiski aplams un potenciāli kaitīgs. Nav skaidrs: uz kāda tiesiska pamata valdība varēja akceptēt? Kādas ir tiesiskās sekas tad, ja Latvija nepilda savas saistības? Vai tas, ka premjers jau publiski apņēmies pildīt saistības, ir radījis juridiski izpildāmu spēku politiskam dokumentam?

Kalvis Torgāns, Augstākās tiesas senators
Civiltiesības ekonomiskās krīzes apstākļos

Ar kādām lietām šobrīd vairāk saskaras AT civilisti? Daudz parādu lietas, cilvēki pēkšņi atceras vecas saistības un nu cenšas tās atgūt; ” treknie publiskie iepirkumi”. Tāpat ir parādījušies ” izsitēji tiesiskā ceļā” (kas draud, ja neatdod parādu). Pēkšņi daudz cedēšanas ” speciālistu”…

Ironiski brīnās, ka AT Senātā maz redz advokātus. Vecajiem cilvēkiem ir ar saviem vārdiem jāmēģina izstāstīt, kā viss noticis un viņiem, protams, nesanāk tā, lai būtu saprotams, kādas juridiskās saistības uzņēmušies. Dod mājienu advokātiem, ka šāda situācija (kad Latvijā ir vairāk nekā 1000 advokātu) nav normāla.

Premjers ir teicis, ka Latvijas iedzīvotājiem būs vien parādi jāatmaksā, neskatoties uz krīzi. Torgāns tam piekrīt, bet tomēr uzskata, ka no parāda atmaksas ir nodalāms jautājums par milzīgajiem un nepamatotajiem procentiem un līgumsodiem (kas 2-5 reizes lielāki par parāda summu). Šādos gadījumos tiesnešiem būtu jāparāda veselais saprāts un dažreiz atjautība. Dažreiz 2 reiz 2 var būt 4,2 (0,2 nāk kā jaunas atziņas, kuras ” vecajā likuma izpratnē” nebija – nāk no jaunas likuma interpretācijas). Iesaka apskatīt šādus spriedumus: SC -160/2009; SC-784/2009

Problēma ar tiem, kas vieglprātīgi piekrituši šķīrējtiesai, nelabvēlīgiem nsoacījumiem. Piemērs: sākumā parāds 50 000, pēc tam ar procentiem un juristu izdevumiem no viņa atprasa 300 000. Un [ironiski] ” šķīrējtiesas lēmumi ir taisnīgi un nepārsūdzami”! Turklāt šādos cilvēkos tiek pat tiešā tekstā rakstīts, ka līgumslēdzēji rīkojas ” bez viltus, spaidiem un maldības” , – acīmredzot tiešām nesaprotot, ka viltus vai maldības esamību vai neesamību nosaka pēc apstākļiem nevis pēc ieraksta līgumā (parastā tiesa, protams, tādus tekstus neņem vērā).

Ja domā par samērību, tad nevar būt, ka kapitāls nopelna 150% mēnesī šādos darījumos. Bet Satversmes Tiesa jau ir teikusi, ka nevar parastās tiesas jaukties iekšā šķīrējtiesas dzīvē. Torgāns, redzot šos gadījumus, sācis domāt, ka varbūt Latvijai tiešām jābūt izņēmumam un tomēr jāļauj pārsūdzēt šķīrējtiesas lēmumi parastajās tiesās. Lai gan apzinās, ka tas pretrunā UNICITRAL un citiem starptautisko tiesību principiem. Turklāt daži tiešām uzņemas ŠĀDUS nosacījumus (piemēram, par parādu 1% par katru dienu, sākot ar 10.dienu 5% par dienu) brīvprātīgi.

Edgars Pastars, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks
Runa: ” Krīzes laika likumi”

Pievērš uzmanību jaunajam Satversmes grozījumu projektam. Tur esot būtiski mainīti izņēmuma stāvokļa izsludināšanas un kara nosacījumi, tie izskatās bīstami.

Krīzes laikā likumi sākuši mainīties ļoti bieži. ” Lielie” likumi 4 – divi materializējās, divi nē

1) Likums par amatpersonas atlidzibu 2009
2) pensiju samazināšana 2009
3) pašvaldību krīzes risināšanai (dodot iespējas atteikties no funkcijām) – nematerializējās
4) Kredītņēmēju tiesību aizsardzības likums (nav, bet sākta parakstu vākšana – teorētiski tas varētu būt likums, kura liktenis tiks izlemts referendumā; izņēmuma kārtā nevis valdība par savām kļūdām sodīs tautu, bet tauta par savām kļūdām – valdību )

Problēma ar šiem krīzes laika likumiem: jauns likuma teksts jau pats par sevi rada kārdinājumus ierakstīt skarbākas normas, kuras normālos likumos neliktu.

Tiek pieminēta galējā nepieciešamība kā arguments, lai pieņemtu

Problemātiska doma par visaptverošu krīzes likumu, jo šādu likumu būtu katru nedēļu jāgroza.

Daži ir iedomājušies, ka krīzes laikā nav tiesiskās paļāvības.

Šie ir izņēmuma likumi – no tiem jāmācās un jāizveido sistēma, nevis visu laiku jāpagarina to darbības laiks.

Problēma: negrib domāt elastīgus mehānismus, visu grib ātri un vienkārši.

Vienā likumā nevar noteikt visu valsts atalgojuma sistēmu, jo katras grupas (piemēram, tiesnešu) piemaksas un kompensācijas objektīvi ļoti atšķiras.

Domā, ka no krīzes likumiem (kā atsevišķiem likumiem nevis grozījumiem esošajos) vairāk mīnusu nekā plusu; tādēļ tādiem nevajadzētu būt.

Arvīds Dravnieks, Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs
Runa: Laba pārvaldība knapbudžeta apstākļos

[Runas sākumā Apsītis, kas moderē, publiski uzbrauc Dravniekam, ka Arvīds ilgi slimojot, bet nu uz konferenci tomēr saņēmies; Dravnieks atbildi parādā nepaliek]

Nesaprot, kādēl tik grūti formulēt valsts mērķus: latviskā identitāte + demokrātijas spēcināšana

Šobrīd notiekot nesaprotama valsts demontāža

[Kaudze slaidu]

Jāuzklausa arī ekspertu (juristu) viedoklis, pieņemot risinājumus

[smieklīgi piemēri par gramatisko interpretāciju]

Kristīne Strada-Rozenberga, LU Juridiskās fakultātes dekāne;
Runa: Krīze un augstākā juridiskā izglītība Latvijā

Teiks savu personīgo nevis fakultātes viedokli. Valsts LU JF iemaksas samazinājusi par 46%, līdz ar to valsts finansējuma īpatsvars fakultātes budžetā samazinājies no 25% uz 18%.

Problēma: nav saprotams, cik juristu vajag. Aptaujāja juridiskās profesijas. Visi saka, ka juristu vairs nevajag – tikai notāri diplomātiskāki (ja valsts dos jaunas funkcijas, tad vajadzēs vairāk notāru). Advokātu Latvijā: 1200, prokuratūrā 2008/2009 neviens jauns prokurors nav uzņemts. Esošie juristi uzskata, ka niša piepildīta. Viņa uzskata, ka tā nav – taču studentiem jādod pilnvērtīgs skats par nodarbinātības iespējām.

Gara runa par Policijas akadēmijas likvidāciju. LU zināmā mērā no tā ieguvēja, jo saņem tos studentus. BET situācijā, kad pieaug noziedzība, tiek likvidēta augstākā mācību iestāde policijas kadru gatavošanai. Tādēļ viņa vērtē to negatīvi. Prokuratūra vispār uzskatot, ka tas, ko dara Iekšlietu ministrija, ir nelikumīgi.

Policijas akadēmija tika rūpīgi veidota, ieņēma specifisku vietu. Sasteigta likvidācija. LU ir iespēja ļaut esošajiem studentiem pabeigt mācību procesu, bet zinātnei šajās jomās būs pateikts ” stop” . Cer, ka tā bijusi paviršības kļūda nevis ļaunprātība [gan vairākas reizes atkārtojot, ka varbūt kādam šodien izdevīgi, lai noziedzības pieauguma laikā tādu profesionāļu nebūtu].

Mārtiņš Lazdovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs
Runa: Tieslietu iespējas krīzes pārvarēšanā

Šobrīd aktuāls jautājums: civillikuma modernizācija (darba grupas, izstrādes ģimenes un mantojuma tiesību jomā)

Tieslietu sistēmai budžets par 40% mazāks nekā uz 2009.gadu plānotais.

Ir veiktas reformas: TM ar BĢLM funkcijām darbojas 8 cilvēki 56 vietā. Centralizētas atbalsta funkcijas padotības iestādēs (VZD pat dabūjis balvu). Iestāžu reorganizācijas.

Jebkurš turpmākais funkciju samazinājums radīs tieslietu sistēmai negatīvas sekas, neļaus aizsargāt cilvēku tiesības, koordinēti izstrādāt politiku.

Jau atteicās no dažām ar probāciju saistītām funkcijām (par ko tika pamatoti kritizēti), slēdza Olaines cietuma slimnīcu, juridiskās palīdzības funkcijas samazināja…

No strukturālām reformām: pabeiguši darbu pie oficiālās elektroniskās publikācijas, pie atsevišķu tiesu funkciju nodošanas notāriem, bet ne no tiesas pamatfunkcijām!

Piekrīt Kušneram par normatīvo aktu veidošanas procesu – pēc likuma prasītas nebeidzamas saskaņošanas, bet risinājumi tiek prasīti uzreiz … TM aicinās dažādu viedokļu paudējus uz diskusijām par šo tēmu