Foto: Svein Halvor Halvorsen
Virtuāls tusiņš Tviterī un autoritāšu ieteikums kaut kam pievērst uzmanību var likt noskatīties Panorāmu daudz biežāk nekā mājās ieslēgtais televizors.
„Es jutos sagrauts,” sava raidījuma tiešraidē emocionāli izsaucās mans kolēģis, žurnālistikas pasniedzējs Kārlis Streips, kura jaunajā studentu grupa neviens, tiešām neviens nelasa nevienu avīzi.
Es par to nebrīnos un nešausminos. Četrus gadus — no 2007. līdz 2010. — regulāri apkopoju datus par to, kā jauni cilvēki lieto medijus[1]. Tur uzrādītās tendences gribētu īsi demonstrēt, jo pārāk bieži dzirdu zīmogam līdzīgus secinājumus par jaunu cilvēku informētības līmenī. Ne vienmēr tie ir pamatoti, bet datos var ieraudzīt arī pārsteigumus.
Trīs lieli pārsteigumi
Pētījums ietver ziņas par tā saucamo mediju komplektu — tas parāda, kurus medijus izmanto jauni cilvēki. Pārsteidzoši, ka respondenti vecumā no 18 līdz 25 gadiem lielā mērā kopē pieaugušo mediju lietojuma paradumus, proti, skatās, klausās un lasa to pašu, ko pārējā sabiedrības daļa. Jaunu cilvēku mediju komplektu spēcīgi ietekmē ģimene — jaunieši ir diezgan tradicionāli mediju lietotāji, ko kvantitatīvajos datos regulāri fiksē TNS Latvia. Tikai nedaudzi respondenti demonstrē individualizētu, uz specifiskām interesēm vai dzīves stilu balstītu mediju lietojumu. Jā, populārs ir Radio SWH un Radio Skonto, iemīļota ir Privātā Dzīve un žurnāls Santa, kuru saturs nav adresēts tikai jauniem cilvēkiem.
Otrs pārsteigums ir pieticīgais mediju tehnoloģiju lietojums. Respondenti tās izmanto ierobežotā daudzumā, izvēloties un regulāri lietojot tikai dažas no iespējām, bet par vairākām pat nebija dzirdējuši. Jauni cilvēki divreiz vairāk nekā mediju auditorija kopumā lasa blogus un spēlē tiešsaistes datorspēles, bet retos gadījumos veido paši savu tiešsaistes dienasgrāmatu, izmanto podkāstus, skatās mobilo TV. Tas pierāda jau no citiem pētījumiem zināmo, ka visi jaunieši nepieder pie potenciāli lielākās mediju tehnoloģiju izmēģinātāju un ieviesēju grupas.
Trešais pārsteigums attiecas uz saturu, par kuru diskutē jaunie mediju lietotāji. Tas sakrīt ar pirmo secinājumu, bet viņi apspriež kopumā populārākos mediju produktus — šovus, seriālus, raidījumu Bez tabu un Degpunktā sižetus vai slavenību skandālus. Tātad jaunu cilvēku vidē vidējais informētības līmenis un satura izvēles prioritātes pārāk neatšķiras no sabiedrības vidējā līmeņa — uzmanības centrā ir tie paši reitingu, tirāžu un klikšķu lutinātie produkti.
Tautu staigāšana
Bet, protams, ir arī atšķirības. Četrus gadus veiktās aptaujas rāda, ka šajā laikā jaunu cilvēku auditoriju ir zaudējušas avīzes un nu to sākusi zaudēt arī televīzija. TV raidījumus, seriālus, filmas vai to fragmentus jauni cilvēki arvien vairāk skatās internetā. Viņi sevi arī lielākoties identificē kā interneta auditorijai piederīgus. Tradicionālos medijus jauni cilvēki izmanto ģimenes ietekmē — viņi nepieņem lēmumu par, piemēram, laikraksta abonēšanu, bet lasa avīzi, jo tā ir pieejama. Preses izdevumus jaunieši izmanto arī tad, ja to saturs nepieciešams darbā. Daļa strādājošo studentu atzina, ka laikrakstu Dienas Bizness lasa, jo bez tā piedāvātās informācijas nevar piedalīties darba sapulcēs vai sarunās ar kolēģiem par aktualitātēm ekonomikā, tomēr paši viņi šo izdevumu neizvēlētos. Tas norāda, ka jauni cilvēki izvērtē sociālās situācijas un pieņem lēmumu par noteiktu mediju lietojumu, ja to nosaka autoritatīvas attiecības vai vēlme iekļauties sociālajā vidē.
Labākas ir ziņas žurnālu izdevējiem. Liela jaunu cilvēku daļa izjūt skaidri pamatotu un noturīgu piederību žurnālu auditorijai, viņi regulāri pērk žurnālus, paši izvēlas tos lasīt un atzinīgi vērtē žurnālu saturu, ko atzīst par vērtīgu.
Vairāk nekā puse no aptaujātajiem regulāri izmanto tikai internetu — tātad nelieto citus medijus. Konsekventa pārcelšanās uz interneta vidi nenozīmē, ka paplašinās izmantoto informācijas kanālu skaits. Jauni cilvēki, kas izmanto tikai internetu, regulāri apmeklē trīs līdz piecas adreses, no kurām divas vai trīs ir sociālie tīkli (draugiem.lv, facebook.com, twitter.com), bet pārējās — populārākie ziņu portāli, visbiežāk Tvnet un Apollo. Interneta lietotāju mediju komplekts un saņemtā informācija ir šaurāka nekā tiem, kas klausās radio, lasa presi un seko TV raidījumiem.
Izklaide, jautrība, nav stresa
Kad jaunieši patstāvīgi izvēlas medijus un to saturu, tad viņu mediju lietojumu nosaka lielākoties vēlme izklaidēties, novērsties no realitātes un remdēt stresu. Tas redzams gan kvantitatīvajos datos, kas parāda mediju satura izvēli, gan fokusa grupu diskusijās izteiktā pārliecība, ka mediju lietojums saistās ar noskaņojuma radīšanu, garastāvokļa uzlabošanu, vēlmi atpūsties. Daudzi atzīst — mums interesē tikai izklaide, neinteresē jaunumi politikā vai sociālajā sfērā. Daļa jaunu cilvēku uzsver, ka internets palīdz uzturēt sajūtu — ja kaut kas būs nepieciešams, viņi to atradīs.
Pretruna starp gatavību izmantot plašākus mediju satura slāņus un reālo patēriņu liek uzdot jautājumu, kādi faktori var ietekmēt vēlmi paplašināt mediju piedāvātās informācijas lietojumu. Daudzi no aptaujātajiem izmanto tikai sociālos tīklus. Tāpēc šai auditorijai pieejamās informācijas daudzveidību var nodrošināt tradicionālo mediju un sociālo tīklu satura saplūšana.
Sociālā ietekme, viedokļu līderu ieteikumi, satura popularitāte un prestižs jaunu cilvēku skatījumā ir ļoti nozīmīgi mediju un to piedāvājuma izvēlē. Virtuāls tusiņš twitter.com, autoritāšu ieteikums kaut kam pievērst uzmanību var likt noskatīties Panorāmu daudz biežāk nekā mājās ieslēgtais televizors.
_____________________
[1] Neliela pētījuma pirmā posma daļa jau publicēta Rožukalne, A. Latvijas jauniešu mediju lietojuma paradumi. Acta Prosperitatis (2010), Nr.1. Rīga:Turība,. 102. – 113.lpp.