Mēs varam vilkt paralēles starp to, kas šobrīd notiek Ukrainā un to, kas varēja būt noticis Latvijā.
Te ir aizraujošs stāsts par notikumiem Ukrainā no Edward Hugh bloga. Tas, kas ir noticis Ukrainā, ir diezgan līdzīgs tam, ko mēs redzējām šeit, Latvijā. Arī Ukrainas bankām ir lieli ārzemju aizņēmumi, kas šos līdzekļus izmantoja vietējiem aizdevumiem. Vairāk kā puse aizdevumu ir ārzemju valūtā (ASV dolāros). Arī Ukrainā notika strauja algu un cenu palielināšanās. Nesen tam visam pienāca gals. Ukrainas gadījumā, katalizators bija tērauda cenu kritums pasaulē, kas sastāda 40% no tās eksporta. Novembra mēnesī ražošanas apjoms saruka par graujošiem 28.6% (salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri). Pasaules Banka prognozē IKP kritumu par 4% 2009. gadā (tāpat kā Latvijā). Ukraina ir arī lūgusi palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam.
Tomēr salīdzinājumā ar Latviju, ir divas lielas atšķirības. Pirmkārt, Ukrainas grivna tika devalvēta. Jūlijā ASV dolāru varēja nopirkt par 4.6 grivnām, tagad – par apmēram 7.5 grivnām. Eksperti prognozē, ka apmēram 40% kredītņēmēju nebūs spējīgi nomaksāt savus kredītus. Otrā atšķirība ir valdības kvalitāte. Neskatoties uz to, ko mēs domājam un sakām par savu valdību, tā ir efektivitātes paraugs, salīdzinājumā ar Ukrainas valdību. Latvijas valdība spēj pieņemt lēmumus! Ukrainā prezidents Juščenko vēlas devalvēt grivnu, bet tai pat laikā premjerministre (Jūlija Timošenko) par to (devalvāciju) cenšas uzlikt arestu Centrālās Bankas vadītājam. Citā laikā un apstākļos tas būtu pat uzjautrinoši.
Diemžēl, visam notiekošajam ir tieša ietekme arī uz mums. Padomājiet par to: (I) Britu mārciņas vērtība attiecībā pret Latvijas latu kopš 2008. gada augusta ir kritusies par apm.18 %; (II) Grivna tika būtiski devalvēta; (III) Baltkrievijas Jaunā gada dāvana bija par 20% kritusies vērtība un; (IV) šķiet, Krievija varētu devalvēt, ja naftas cenas paliks zemas. Šīs valstis sastādīja 6.9, 1.5, 2.3 un 9.6 procentus no Latvijas pilnā eksporta 2007. gadā. Dabīgi, ka citu valstu devalvācija sagrauj Latvijas eksportu uz šīm valstīm, tā kā mūsu preču cenas šajās valstīs kļūst augstākas. Tādā veidā, apm. 10.7% mūsu eksporta jau tiek pakļauti nelabvēlīgam iznākumam dēļ Lielbritānijas, Ukrainas un Baltkrievijas devalvācijas. Ja Krievija devalvē, mēs runājam par graujošiem 20.3%, piektā daļa Latvijas eksporta! Šķiet atkārtosies 1998. gadā pieredzētais pa virsu visām pārējām mūsu problēmām.
In English here