Foto: G. Dieziņš © AFI

Pēc likuma Saeimas vēlēšanās var piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Diskutējot ar pieaugušajiem, par ko viņi balsos, kā viņi izvēlas, par ko balsot, kāds ir šis balsošanas process, iedomājos par jauniešiem, kas tikai šogad vai agrāk ir sasnieguši pilngadību, vai viņiem ir viegli izlemt, par ko balsot, vai viņi ir jau izlēmuši, kas noteica viņu izvēli?

Jaunieši sabiedrības lielākajā daļā tiek uzskatīti par neaktīvu vēlētāju daļu, bet, aptaujājot jauniešus no visas Latvijas, neviens no viņiem neatbildēja, ka neiešot uz vēlēšanām. Jaunieši ir vieni no tiem, kas visvairāk vēlas izteikt savu viedokli un tieši ar 18 gadu sasniegšanu viņiem tiek dota šāda iespēja, ko viņi arī izmanto. Pēdējā laikā tieši jauniešus mēs manām kā aktīvus partiju aģitētājus, un gandrīz no katras partijas ir vairāki jaunieši, kas paši balotējas.

Partiju reklāmas vērojot, ir maz atrodamas tādas, kas ir tieši uz jauniešiem vērstas. Paši jaunieši nejūt spiedienu uz sevi kā konkrētu vecuma grupu, atzīstot, ka varbūt tā būtu vieglāk izvēlēties, par ko balsot. Kas tad nosaka jauniešu izvēli? Daudzi atbildēja, ka, lai arī nav aktīvi politikas līdzsekotāji, tomēr izjūt to, kā valdība strādā vai nestrādā, kā uzvedas: “Mani reklāmas noteikti nav iespaidojušas, es skatos uz darbiem, nevis vārdiem. Izvērtēju to, ko partijas ir veikušas un ko plāno veikt, bet katrā ziņā ir interesanti pavērot priekšvēlēšanu kampaņas, tiesa, bieži vien tajās ir daudz neobjektīvas informācijas,” atzīst astoņpadsmitgadīgs puisis no Valmieras. Jaunieši izvērtē arī laika posmus, kuros vadošajos amatos ir bijuši konkrētu partiju cilvēki, piemēram, Ministru prezidenta krēslā un ministru amatos sēdošie. Jaunieši, kuri agrāk nav īpaši sekojuši politiskajiem procesiem, kā noteicošo izvēlē rod “Milžu cīņu” raidījumus, izvērtējot atbildes par sev tuvākiem jautājumiem un politiķu spēju atbildēt. Viņi izvērtē, kuras domas, idejas un rīcības ir viņiem pieņemamas un uzskatiem atbilstošas. Vairāki jaunieši jau pirms vēlēšanu vecuma ir bijuši kādas partijas jauniešu organizācijas biedri, un šai reizē tieši šis aspekts izsaka viņu izvēli. Tādā veidā jau iepriekš jaunietis ir varējis publiskot un aizstāvēt savas politiskās intereses un uzskatus plašākā sabiedrībā. Arī ar draugiem viens no aktuālajiem tematiem, par ko tiek diskutēts, ir – par ko vēlēt. Daudzi lēmumu pieņēmuši kopīgi savā draugu lokā. Parasti ir arī zināms, par ko vēlēs vecāki, radi, bet tas nenosakot izvēli, jo gribas pašam domāt un simpātijas pret partiju vadlīnijām atšķiras.

Runājot par attieksmi pret partiju sastādītajām programmām, jaunieši pārsvarā pievērš uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, konkrētāk ar studijām, ar Eiropas Savienību un NATO, tiek salīdzināts savs viedoklis ar partijas izteikto, partiju politiskajiem pamatprincipiem, valsts aizsardzību un iekšējo drošību, kā arī budžeta tēriņiem. Jauniešiem šajās programmās visvairāk nepatīkot partijas, kas atbalsta krievvalodīgo intereses, sociālisma un komunisma idejas.

Par izvēlei atvēlēto laiku jautājot, secināju, ka jaunieši sākuši par vēlēšanu lietām interesēties maksimāli – gadu iepriekš, cik nu vēl skolā esot likts. Tieši tagad esot saasinātākās intereses laiks, jo savu balsi bezjēdzīgi arī negribas atdot. Viņi atzina, ka pēc vēlēšanām atkal interese noplaks, līdz atkal sāksies kampaņas laiks, jo par šīm tēmām neesot daudz laika domāt, kā arī tas neesot tik aktuāli, ja nu vienīgi vienkāršas ziņkāres dēļ.