Foto: Romāns
Pētot latviešu ekstrēmistu mājas lapu, atradu “jaunu dzīves teoriju”, kas sabiedrību salīdzina ar šķirnes mājdzīvnieku pārošanu. Turpretī sekojot Latvijas medijiem, rodas iespaids, ka rasisms Latvijā nav aktuāla problēma. Ko par to domā jaunieši?
Latvijas dalība Eiropas Savienībā jau ir diezgan tuvu, bet vietējās sabiedrības uztraukums par iespējamajiem bēgļiem vai viesstrādniekiem aug plašumā. Šajā sakarā man ir trīs iebildumi un komentāri. Pirmkārt, es gan nesaskatu šim uztraukumam nekādu pamatu, jo pēc Bēgļu lietu centra datiem, kopš 1998. gada ir saņemti tikai 98 pieteikumi bēgļu statusam un astoņām personām šis statuss ir piešķirts. Otrkārt, Latvijas valstij būtu jāvērš uzmanība, lai jaunieši kā potenciālais darbaspēks neizceļotu no Latvijas labākas dzīves vai pat ekonomiskā patvēruma meklējumos. Visbeidzot, Latvijas sabiedrībai beidzot publiski jāatzīst fakts, ka tā ir multikuturāla un katra minoritāšu grupa ir neatņemama sabiedrības daļa.
Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību Otrajā ziņojumā par Latviju, sadaļā par ekstrēmismu, tiek paustas bažas par latviešu un krievu rasistisku un ekstrēmisku grupu pastāvēšanu, ieskaitot arī nenonacistiskas grupas. Ciešāk pētot tieši latviešu ekstrēmistu mājas lapu, atradu “jaunu dzīves teoriju”. Citēju: “Kā zināms, suņu un kaķu īpašnieki, kuri audzē tīršķirnes dzīvniekus, ļoti rūpīgi uzmana, lai viņu mīluļi nesajauktos ar citu šķirņu pārstāvjiem”[1]. Kā saprast sabiedrības pielīdzināšanu mājdzīvnieku pārošanai? Vai tiešām modernā sabiedrība cieš no tik lielām bailēm, ka nespēj pieņemt dažādību?
Melnādaini elki, bet ne klasesbiedri
Jauniešu vidū bieži saskatāmas viedokļu pretrunas attiecībā uz citu ādas krāsu, tautību vai reliģiju. Lielākais viedokļa veidotājs jaunatnei ir mūzika, kino, televīzija un datorspēles, neizslēdzot arī skolotājus un vienaudžus.
Daudzkārt jauniešiem mūzikas, precīzāk sakot, mūziķu ietekmē rodas kāds noteikts dzīves uzskats, ko mainīt ir grūti. Savādi liekas, ka jauniešu elks ir, piemēram, puisis vai meitene ar melnu ādas krāsu, bet no personiskām sarunām ar jauniešiem šķiet, ka viņi nevēlas iedomāties cilvēku ar citu ādas krāsu kā savu klasesbiedru. Uz jautājumu, no kurienes radies šis stereotips, viņi atbild – “Tā mani ir audzinājuši!”
Lasītājiem ieteiktu ieklausīties diezgan pretēju stilu mūzikā – piemēram, grupas Rammstein dziesmu vāros un videoklipos, un Kellijas Roulendas (Kelly Rowland) dziesmā “Stole”. Šajā sakarā gan nevēlos aizskart neviena mūzikas cienītāja uzskatus. Piemēram, Rammstein dziesmās bieži tiek pausta neiecietība pret citiem, savukāt, Kellija dzied par jauniešu neiecietību skolā un ārpus tās, kuru rezultātā cieš nevainīgie. Stole videoklipa beigās uz sienas meitene uzraksta teikumu un aicinājumu visai sabiedrībai “Think before act!”[2].
Medijos rasisms noklusēts
Medijiem ir pietiekami nozīmīga loma latviešu un minoritāšu kopējo kontaktu, viedokļu un sapratnes veidošanā. Gan televīzija, gan radio, gan drukātie mediji Latvijā turpina izplatīt negatīvos stereotipus etniskajos jautājumos, piemēram, ka latvieši visus krievus vēlas izraidīt no Latvijas, jo tie esot okupanti, bet ja krievi vēlas palikt Latvijā, tiem piespiedu kārtā jāmācās latviešu valoda. Salīdzinot latviešu un krievu medijus, vienas un tās pašas tēmas atspoguļojums gandrīz vienmēr ir pilnīgi atšķirīgs.
Pārlūkojot šajā gadā lielāko Latvijas laikrakstu publikācijas, tieši meklējot rakstus, kuri saistīti ar rasisma problēmu Latvijā, atradu vienīgi ar Latviju nesaistītu Lauku Avīzes publikāciju “Aizdomas par rasismu britu policijā”. Nezinātājs varētu domāt, ka Latvijā rasisms nebūt nav aktuāla problēma.
Tolerances mācība skolās
Jau no 1998. gada Latvijas valsts pamatizglītības standartā ietilpst pāris obligāto priekšmetu kā ētika (7.klase), ekonomika (8.klase) un civilzinības (9.klase). Šajos priekšmetos būtu jāuzsver gan starpkultūru sadarbība, gan cilvēka personība kā vērtība, izskaužot skolotāja subjektīvos spriedumus, bet apspoguļot vispusīgu pasaules redzējumu. Papildus uzmanība Latvijai būtu jāpievērš Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību rosinājumam ieviest vidusskolas izglītībā obligātus priekšmetus, kas sniegtu vispusīgas zināšanas par sabiedrības daudzveidību un cilvēktiesībām. Jāpiemin, ka svarīgi, lai pati jaunatne ir informēta par savām pamattiesībām, pamatojoties uz Latvijā pieņemtajiem likumiem un starptautiskajām saistībām.
Jauniešu NVO – ielas ietekmes vietā
Mūsdienās jaunieši ir tie, kuri pirmie ķeras vērsim pie ragiem, lai darītu kaut ko lietas labā. Jaunatnes nevalstiskās organizācijas ir kā piemērs, kurš darbojas diezgan efektīvi un spēj jauniešiem dāvāt citu redzesloku, nevis to, ko mums sniedz “lielākā nevalstiskā organizācija” – iela. Latvijas Jaunatnes padome, kas apvieno 36 jaunatnes organizācijas visā Latvijā, arī ir iesaistījusies plašā Eiropas projektā “Eiropas nedēļa pret rasismu”. Šis projekts notiek no 15. līdz 23. martam visā Eiropā, diemžēl Latvijas Jaunatnes padome ir vienīgā organizācija Baltijas valstīs, kura pieteica savu dalību šīs nedēļas organizēšanā. Šīs nedēļa ietvaros notiks vairāki pasākumi Latvijas Jaunatnes padomes mājas lapā, kā arī diskusija “Vai rasisms Latvijā ir aktuāla problēma?”.
______________
[1] Citāts no Aivara Gedroica, latviešu tiesību aizstāvja un publicista no Daugavpils, raksta www.latvians.lv “Par toleranci un rasismu”.
[2] Padomā, pirms dari! (angļu val.)
Crosspoint (antirasisma saišu saraksts)
Diskusija “Vai rasisms Latvijā ir aktuāla problēma?”
Eiropas Padomes Eiropas Komisijaa pret rasismu un neiecietību
European-wide Action Week Against Racism
Gunita Nagle "Vai Latvijā ir rasisms?", Diena, 15.03.2003