Raksts

Jaunie grozījumi izglītībai latviešu valodā-vai vajadzīgi?


Datums:
14. janvāris, 2011


Autori

Linda Curika


Ir uzsākta parakstu vākšana (http://arlatvijusirdi.lv/) par grozījumiem Satversmes 112.pantā, lai "pakāpeniski no 2012. gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiktu tikai latviešu valodā." Godīgi sakot, pat nedaudz baidos par šo rakstīt, jo esot savākti jau 2000 parakstu, negribu lieki reklamēt projektu.

Kāpēc man tā lieka bezjēdzīga, pat kaitnieciska ideja?

Pirmkārt, ir skaidrs, ka tā primāri vērsta uz skolām, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmu, t.s. “krievu skolām”. Tādā gadījumā man grozījumu ierosinātājiem ir ziņa – ar katru gadu arvien vairāk vecāku izvēlas sūtīt savus bērnus uz “latviešu skolām”, un “krievu skolu” paliek arvien mazāk. Jo īpaši to skaits samazinājās pēc pēdējās izglītības reformas. Dabiski, bez piespiešanas, pēc pāris gadiem paliks pavisam maz skolu, kuras realizē šo programmu. Darot to caur reformu piespiedu kārtā, mēs riskējam nonākt pie 2004.gada protestu atkārtošanās. Un reformas sekas daudzi neapzinās, smagākās no tām ir sajūta skolotājos un skolēnos, jaunajos pilsoņos, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ka neviens viņos neklausās un protestiem nav jēgas.

Otrkārt, mazākumtautību programmas realizē ne tikai “krievu skolas” – vēl ir “poļu, lietuviešu, igauņu skolas”. Ar šo reformu citām mazākumtautībām tiks liegta iespēja uzturēt savu kultūru, attīstīt valodu.

Treškārt, šādi grozījumi ilgtermiņā nebūtu skolēnu interesēs. Šodien ir saprotama šī vēlme – vēl joprojām lielā sabiedrības daļā pastāv bailes no krievu valodas lielās ietekmes. Bet vai mēs zinām, kādas prasības uz bērnu valodas zināšanām būs pēc 10 gadiem? Vai mēs gribam nogriezt iespējas viņiem apgūt mācību saturu bilingvāli, mācoties latviešu un angļu, ķīniešu, franču, vācu valodā?

Mana pieredze liecina, ka diemžēl daudzi skolēni no “krievu skolām” jau šodien ir labāk sagatavoti darba tirgum, augstākajai izglītībai, nekā no “latviešu skolām”. Viņi mācās bilingvāli, kas nozīmē, ka viņi mācās intensīvāk un vairāk. Viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodu. Skolēni no “latviešu skolām” reti zina krievu valodu. Bet, lai kā var ienīst krievus, Krieviju un okupantus, Latvija ģeogrāfiski nekur tālāk no Krievijas nenovirzās. Krievija ir liela valsts, milzīga ekonomika; krievu valodā runā milzīga pasaules populācijas daļa. Un galu galā, jebkuras valodas zināšanas mūs bagātina, nevis padara nabadzīgākus.


www.miomilo.lv

www.twitter.com/curiha

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!