Foto: Phil Romans

Pieci, mūsuprāt, šogad vērtīgākie mēģinājumi paraudzīties tālākā nākotnē: ielūkoties Eiropas Savienības attīstības tendencēs.

Nekad nebūs ideāla mirkļa, lai spriestu par Eiropas Savienības (ES) nākotni. Ilgtermiņa skatījumu vienmēr aizmiglos kādas šodienas vai iedomātās nākotnes norises, prioritātes vai krīzes – vienalga, vai tās būtu kādas modīgas jaunas idejas, kādas dalībvalsts izstāšanās risks, eiro zonas finanšu krahs, zema līdzdalība vēlēšanās, kara novēršana pie ES robežām vai kara seku risināšana.

Domāt par politiku, dzīvojot līdzi tās ikdienas krīzēm un prioritātēm, nozīmē uztvert realitāti kā greizā spogulī.

Vai tas nozīmē, ka Eiropas nākotnes modelēšana un jaunas vīzijas ir bezjēdzīga nodarbe? Gan jā, gan nē. Mūsu zināšanu daudzums un spējas tās bezpersoniski „pārstrādāt” ir tik ierobežotas, ka mēs nekad pilnīgi droši nezināsim paši savu rītdienu, kur nu vēl kādas sociālas sistēmas 10, 20, 50 gadus tālu nākotni. Taču orientieru meklēšanas process nav tukšs: tas palīdz paplašināt mūsu izpratni par iespējamo, kā arī tam ir ietekme uz nākotnes trajektorijām. Tādēļ vēlamies jums piedāvāt piecus, mūsuprāt, šogad vērtīgākos mēģinājumus paraudzīties tālākā nākotnē: ielūkoties ES attīstības tendencēs. Katrs no šiem mēģinājumiem ir atšķirīgs – gan metodoloģiski, gan saturā, – daži nonāk pie savstarpēji pretrunīgām, pat izslēdzošām atziņām. Tas ir normāli – sociālo sistēmu nākotnes modelējumos nekad nav bijis savādāk.

Pirms ķerties pie ieteikumiem, nav lieki atgādināt, ka šie ES nākotnes meklējumi notiek specifiskā kontekstā: īpaši pievēršoties 2013.-2015.gadiem raksturīgajām tēmām un bažām. Šīs bažas, iespējams, pēc 10 gadiem izskatīsies nesvarīgi – izrādīsies, ka problēmām ātri tika atrasts risinājums vai, varbūt, tās drīz aizmiglos nākamās vai vēl lielākas problēmas.

Pārskatot šos materiālus, rodas iespaids, ka 2015.gadā vadošais vizionārais noskaņojums, domājot par ES nākotni, veidojas no diviem elementiem: norietošās Eiropas sajūtas un pragmatisma kā vienīgā reālā risinājuma apzināšanās.

Norietošās Eiropas sajūtas veidojas no dziļi izjusta priekšstata, ka Eiropa reiz bija „diža” – turklāt ne tikai ekonomiski, Eiropu salīdzinot ar citiem pasaules reģioniem, bet arī ar savu sapni, naratīvu, virzību, ambīciju. Šis diženums palēnām noriet.

Paradoksāli, bet melanholiju par Eiropas sapņa norietu vienlaicīgi pavada atziņa, ka Eiropas sapnis jau vienmēr ir bijusi vairāk retorika un mazāk – ES integrācijas patiesais stūrakmens. Patiesās ambīcijas, kas spējušas vienot tik dažādās dalībvalstis un institūcijas, reti kad bijuši augsti vārdi: daudz biežāk – piezemēti lokalizētas vajadzības un ciešāka integrācija kā šo konkrēto vajadzību situatīvs risinājums.

No šāda skatupunkta raugoties, nekas jau nav mainījies – ES ietvaros arī šobrīd katra krīze tiek izmantota kā norāde, lai pragmatiski, soli pa soli, virzītos uz priekšu. Piemēram, pirms dažiem gadiem atrastais risinājums finanšu krīzei – ciešāka banku uzraudzība ES līmenī, ciešāka kontrole pār eiro zonas valstu dalībvalstu budžetiem, makroekonomiskajām politikām. Risinājums Krievijas draudam – ciešāka sadarbība enerģētikas jomā, ātrāka lēmumu pieņemšana ārlietās.

Eiropas Savienības ideja un skaistums ir spējā pakāpeniski mainīties, smagnēju un šķietami neestētisku kompromisu rezultātā, – dažkārt paātrinot integrācijas tempu un dažkārt palēninot, bet vienmēr atrodot veidu, kā virzīties uz priekšu.

Ne augstu ideālu rezultātā, bet tādēļ, ka aizvien ciešāka integrācija ir Eiropas sabiedrību pragmatiskās interesēs – interesēs, kur, paradoksāli, bet atrodas vieta arī ideāliem.

Iespējams, ka tieši šajā šķietami neiedvesmojošajā un neestētiskākajā virzībā arī ir Eiropas nākotnes atslēga: Eiropa Savienība kā Ēzopa fabulas sacīkstes bruņurupucis lēni, bet neatlaidīgi virzās uz priekšu, un, kas zina, varbūt tieši šī metode izrādīsies mūsdienu vai nākotnes pasaules uzvarošā stratēģija?

Diskusijas vai dokumenti par ES nākotni

1. „Global Trends to 2030: Can the EU meet the challenges ahead?”

2015.gada sākumā tika publicēts šobrīd nozīmīgākais Eiropas nākotnes modelēšanas dokuments, kura izveidē piedalījās Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Savienības Ārlietu dienests (tā saucamā ESPAS iniciatīva). Dokumentam ir 82 lapas. Tajā analizētas 5 globālas tendences, kā arī 3 globālas „revolūcijas”, uzsvaru liekot uz to, kā ES vajadzētu uz šīm tendencēm un „revolūcijām” atbildēt.

2. New Pact for Europe, Briseles diskusija.

Vairākas Eiropas Savienības domnīcas 2015.gada sākumā nāca klajā ar saviem priekšlikumiem ES turpmākai attīstībai: Jaunā Eiropas līguma otro ziņojumu. Iesakām ne tikai iepazīties ar šo ziņojumu, bet arī noskatīties divas šim ziņojumam veltītas diskusijas (pirmā diskusija, otrā diskusija), kas notika 2015.gada vasarā Briselē un kur piedalījās gan bijušais Eiropadomes prezidents, gan arī pašreizējās Eiropas Komisijas „institucionālās smadzenes” – viceprezidents Frans Timmermans. Svarīgākie jautājumi, kas tika apskatīti šajās diskusijās:

• ES ilgtermiņa nākotne;

• ES tūlītējie izaicinājumi: Grieķijas krīze, Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no ES, konflikts ar Krieviju, migrācijas problēmjautājumi;

• Sabiedrības atsvešinātība no Eiropas Savienības (zemais Eiropas Parlamenta vēlēšanu apmeklējums, eiroskeptisko un anti-sistēmisko partiju popularitātes kāpums, zemā interese par Eiropu);

• Iespējamie risinājumi: investīcijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu darbavietu radīšana, ES integrācijas padziļināšana (vienots enerģijas tirgus, Eiropas sociālās dimensijas stiprināšana), plašākas pilsoniskās līdzdalības iespējas ES līmenī;

• Atbildības dalījums starp ES un dalībvalstīm.

3. Diskusijas latviešu valodā.

Ja vēlaties diskusijas par ES nākotni skatīties latviešu valodā, mums ir divi ieteikumi:

• New Pact for Europe (skat. iepriekšējais ieteikums) Rīgas diskusija, kas tika organizēta 2015.gada pavasarī;

• Televīzijas RīgaTV24 diskusija par Eiropas federalizāciju (2015.gada vasara).

4. A Vision for Europe: A New Schuman Declaration.

Ja vēlaties izlasīt īsu, vizionāru tekstu par ES nākotni, labs sākums būs deklarācija, kuras viena no līdzautorēm ir bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Iesakām arī noskatīties ES Institūta paspārnē notikušo diskusiju par šo deklarāciju.

5. Dying Europe?

Visbeidzot, ja jums šķiet, ka Eiropa mirst – neslikts veids, kā neklātienē pārliecināties, vai runas par Eiropas nāvi ir vai nav pārspīlētas, ir diskusija, kas septembrī notika Bīstamo Ideju festivāla ietvaros.

Materiāls publicēts ar ES programmas “Eiropa pilsoņiem” atbalstu. Par saturu atbild Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.