Raksts

Jaunākās domas par situāciju Gruzijā


Datums:
10. augusts, 2008


Autori

Kārlis Streips


Labdien, lasītāji!Vispirms atvainojos lasītājiem par kļūdainu teikumu vakardienas blogā. Krievija vakar bombardēja nevis Tbilisi kā tādu, bet gan militāru lidlauku pie Tbilisi. Tiem, kuriem tā ir liela atšķirība -- sorry. Tiem, kuri saprot, ka viengala Gruzija tiek bombardēta -- tā tas ir.

Mulsina Saeimas, vai pareizāk sakot atsevišķu deputātu reakcija. Vakar viens Saeimas Ārlietu komisijas deputāts teica, ka jau pirmdien, tātad rīt, būtu jāsasauc sēde, lai spriestu par situāciju Gruzijā un Latvijas reakciju uz to. Tad komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pateica, ka pietiks ar ārkārtas sēdi trešdien, vēl nav viss zināms, vispirms jāgaida Eiropas Savienības ārlietu ministru sēde un tur nolemtais. Ak, šis miera mika Bērziņš! Te nāk atmiņā tā dēvētie “bronzas Aļošas” grautiņi Tallinā. Visa pasaule Igaunijai sūtīja atbalsta ziņojumus, vien Bērziņa komisija laiski un mierīgi pētīja, vai komats teikumā būtu liekams šeit vai tur. Gruzija patlaban izmisīgi meklē atbalstu, manuprāt rīt vajadzētu sanākt ne vien Ārlietu komisijai, bet visai Saeimai un nepārprotami paust atbalstu valstij, kura ir Krievijas federācijas uzbrukuma mērķis. Atkārtosim: Krievijas federācijas militāra uzbrukuma mērķis. Uzbrukums suverenai valstij. Elpu aizraujoša iejaukšanās suverenas valsts iekšējās lietās.

Krievijas boss Vlads briesmīgais tikmēr ir paziņojis, ka Gruzija Dienvidosetijā veicot “genocīdu.” Tas no cilvēka, kurš kādreiz draudēja čečenus iznīcināt tualetes podā. Piedodiet, atvainojiet, bet boss Vlads ir kretins un viņa komandētās valsts ārpolitika ir kretiniska. Ko īsti boss Vlads saskata Dienvidosetijā? Visnotaļ acīmredzams priekšlikums, ja jau rūpes ir par osetiešiem kā tautu, būtu apvienot Ziemeļosetiju un Dienvidosetiju un izveidot atsevišķu valsti. Oi, bet nē — tas nozīmētu Krievijai atteikties no daļas savas teritorijas. Un Krievija, kā mēs zinām, prot teritorijas tikai ņemt un zagt, bet ar retiem izņēmumiem (puse neapdzīvotas salas uz upes, kas Krieviju atdala no Ķīnas) atdot gan ne. Acīmredzot boss Vlads un viņa galms uzskata, ka pareizais variants būs dzīvot tāpat tālāk — neviena neatzīta teritorija, kurā valda neviena neatzīta “valdība”, un kuras pelēkajā eksistencē notiek aktīva kontrabanda un cita veida organizēta noziedzība. Vakar bija atsevišķi lasītāji, kuri to noliedza. Viņus es gribētu aicināt palasīt vispirms un tikai tad spriest. Kaut vai aplūkojiet (ja vien protat angļu valodu) šādu linku, tā ir CBC raidorganizācija, tātad — sabiedriskā televīzija Kanādā: http://www.cbc.ca/world/story/2008/08/08/f-caucasus-quagmire.html. Un tas, protams, nav vienīgais ziņojums par bardaku, kāds ir Dienvidosetijā.

Cik var spriest no ziņām, Gruzijas karaspēks Dienvidosetiju tagad ir pametis, valsts pārstāvis ir teicis, ka tā Tbilisi cer izvairīties no humanitāras katastrofas. Kāda Dienvidosetijas “valdības” pārstāve apgalvoja, ka piektdien notikušā uzbrukuma laikā esot gājuši bojā 1600 civiliedzīvotāju. Gruzijas valdība runā par iespējams 130 bojā gājušajiem. Ja jau Dienvidosetijas krusttēvi Maskavā var melot tā, ka ausis kust, tad padotie Dienvidosetijā laikam var darīt tāpat. Taču joprojām ir un paliek apstāklis, ka tiek apdraudēta Gruzijas valstiskā integriāte. No vienas puses varētu likties, ka Tbilisi būtu prāta darbs no Dienvidosetijas vienkārši atteikties, lai kuļas, kā pati prot. Taču teritorijā ir transporta mezgli un cita veida infrastruktūra. Un vienalga, ko par to domā Krievijas rīcības aizstāvji šajā portālā un citur, Gruzijas starptautiskās robežas nav apstrīdamas un katrā gadījumā nav grozāmas ar militāru spēku. Kārtējo reizi pasaule šķiet pavisam impotenta. Nabaga Gruzija.

Jauku visiem dienu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!