Labrīt, lasītāji!Šorīt atvēru žurnālu "Rīgas viļņi" un uzzināju, ka ilggadīgais raidījuma "Degpunktā" vadītājs Kārlis Seržants ir nolēmis raidījumu pamest, jo viņš oktobrī būs "zaļo zemnieku" kandidāts Saeimas vēlēšanās. Uzmanību piesaistīja viņa atzinums, ka laikā pēc vēlēšanām viņš obligāti atgriezīsies raidījumā. Ja netiks ievēlēts, tad tas ir skaidrs, bet, ja tiks ievēlēts, tad vienalga vadīs raidījumu, jo "tas būtībā ir paradokss, jo kā kandidāts vadīt raidījumus nevaru, taču kā deputāts - varu."
Ja nu vienu gribētos cerēt par tiem ļaudīm, kuri laikā pēc vēlēšanām būs parlamenta locekļi, tad tā būtu pilnīga atdeve darbam. Taču “zaļie zemnieki” visuzskatāmāk ir tā partija, kurai ar šāda veida personālijām ir pat ļoti, ļoti lielas problēmas. Šajā Saeimas sasaukumā partijas deputātu rindās ir bijis Viktors Ščerbatihs, kurš parlamenta darbā piedalās tad, kad viņš nav aizņemts ar sportu. Turpat ir arī Leopolds Ozoliņš, kurš Saeimā nav redzēts jau vairāku gadu garumā, jo ir slims. Man vakar radio raidījumā partijas pārstāvis, labklājības ministrs Augulis, stāstīja, ka tas jau nebūtu pieklājīgi, Ozoliņu lūgt nolikt mandātu. Citiem vārdiem sakot, tas nekas, ka mums ir deputāts, kurš nedara pilnīgi neko, nav vajadzīgs kāds, kas patiešām var darīt tomēr ļoti svarīgo darbu.
No “zaļajiem zemniekiem” ir nācis, iespējams, haotiskākais premjerministrs, kāds Latvijai jebkad ir bijis, Indulis Emsis, ar savām sazvērestības teorijām par “tīkliem,” ar savām “portfelīša problēmām,” ar atzinumu, ka grib jau cilvēks doties pareizajā virzienā, vienīgi viņš nezina, kurš virziens ir pareizais. No turienes ir nācis Saeimas spīkers Daudze ar atzinumu, ka Saeima jau tā neko, patiesībā tās darbs ir apstiprināt to, ko ir lēmusi valdība. “Zaļos zemniekus” pārstāv arī tie deputāti, kuri reiz centās ar atpakaļejošu spēku legalizēt naudas atmazgāšanu, kā arī tie, kuri reiz centās ar atpakaļejošu spēku samazināt zemes kadastrālo vērtību, lai izpatiktu atsevišķiem lieliem zemes īpašniekiem.
Un šodien mēs visi uzzināsim, vai ar savu klātbūtni Saeimas vēlēšanās tautu pagodinās un aplaimos Puzes ķeizars. Šodien Dienā atkal ir kāda lasītāja viedoklis, ka viņš Saeimā būtu vēlams, jo, tipa, zog, bet citiem arī dod. Tas nu ir “lielisks” rādītājs. Par visu vairāk Latvijai ir vajadzīgs deputāts vai arī, Dievs pasargi, premjerministrs, kuram priekšā vēl stāv ilga un gara tiesāšana. Nu, tad mums būtu pašiem savs “Berluskoni.” Bet vai Itālija mums ir labākais piemērs?
Bezatbildība politikā. Diez kas nav.
Jauku visiem dienu!