Raksts

Jansons atturas


Datums:
08. marts, 2011


Autori

Dita Arāja


Jaunais tiesībsargs Juris Jansons ir teicis savu pirmo vārdu. Un — ak, brīnums! Pateicis, ka neko nepateiks par to, ir vai nav pieņemams Rīgas domes lēmums aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus.

Jansons tā nolēmis atturēties līdz tiesas spriedumam, jo tikai pēc tam „varēsim analizēt, vai Rīgas domes izpilddirektora lēmums par aizliegumiem nav bijis pārmērīgs un nesamērīgs,” viņš sacījis.

Jansons izvēlējies nogaidošās/lienošās/beigtās lapsas taktiku — pagaidīs, ko teiks tiesa, un tad izdomās, kā „pareizāk” izanalizēt — samērīgi vai nesamērīgi Rīgas dome rīkojusies. Bet vai mēs šādu reakciju gaidām no tiesībsarga? Nē. Protams, ka nē. Kam mums tiesībsargs, kas savu viedokli pasaka pēc tiesas? Vai tad tiesībsargam nevajadzētu pirms visām iespējamajām tiesām paust viedokli, vai cilvēkiem ir vai nav tiesības uz pulcēšanās un vārda brīvību arī tādā sensitīvā datumā kā 16.marts? Kāda jēga mums no tiesībsarga, kurš nav spējīgs noformulēt viedokli tik elementārā cilvēktiesību jautājumā?

Skaidrs, ka cilvēkiem ir tiesības iet gājienos un pulcēties piketos, lai izteiktu savu viedokli par konkrētu jautājumu. Ja vien policijai nav ziņu par ļoti, ļoti nopietnu sabiedrības apdraudējumu, tad cilvēka tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, sargājot sabiedrisko drošību, nodrošina policija. Latvijā iepriekšējos gados 16. martā ir bijušas daudz saspīlētākas situācijas, kad, šķita, tūlīt, tūlīt viena mītiņotāju puse metīsies matos otrai mītiņotāju pusei. Bet tolaik policija godam izpildīja savu pienākumu un nosargāja sabiedrisko drošību un kārtību. Vai šogad situācija būtu krietni atšķirīgāka? Bet varbūt tomēr Jansona nogaidošās/lienošās/beigtās lapsas taktika ir apliecinājums tam, ka Saeimas partijas, spēlējot savas netīrās aizkulišu spēlītes, tiesībsarga amatā ir iecēlušas vienkārši cilvēktiesībās nekompetentu cilvēku?

Pirms nepilnas nedēļas sagadījās runāties ar kādu Saeimas saskaņiešu deputātu, kura līdzšinējās aktivitātes liecina, ka cilvēktiesības viņam nebūt nav svešas un vienaldzīgas. Sacīju, ka pēc balsojuma par Jansonu esmu konkrētajā deputātā — it kā cilvēktiesību aizstāvī — smagi vīlusies. Un ko tautas kalps? Uzreiz sarunu vērsa pavisam citā virzienā — Saskaņas centram bijis jāvirza Jansons, jo Vienotība nomuļļājusies ar kandidātu uzrunāšanu, un tā nu beigu galā sanācis, ka labie saskaņieši glābuši situāciju un panākuši, ka Latvijā vispār tiesībsarga amats nestāv tukšs. Bet es tak ne par procesu un partiju spēlītēm, bet par to, cik amatam neatbilstošu cilvēku kārtējo reizi deputāti amatā iesēdinājuši!

„Es tā nedomāju,” spurojās pretī tautas kalps. Un rosināja — satiksimies pēc pusgada un tad parunāsim, cik sekmīgs vai nesekmīgs Jansons ir tiesībsarga amatā! Satikties jau varēsim, protams. Būs interesanti atskatīties, kā savu kompetenci Jansons būs pierādījis tiesībsarga amatā. Varbūt būs pats daudzmaz ielauzījies darbā, vai varbūt būs sapulcinājis ap sevi kompetentu komandu, kas par citām cilvēktiesību un labas pārvaldības problēmām viņam nodrošinās iespēju izpausties daudz operatīvāk nekā tagad pirms 16. marta.

Bet varbūt tomēr lietderīgāk mums visiem būtu nevis kļūt par partiju savstarpējo rēķinu kārtošanas upuriem, bet izvēlēties pavisam jaunu ceļu, lai par tiesībsargu izraudzītos patiesi jomā zinošu cilvēku. Tad tiesībsarga pirmais vārds nebūs gļēva vai nezinoša atturēšanās, bet skaidra doma un tās argumentēts skaidrojums, aizstāvot mūsu visu tiesības.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!