Raksts

Ja es būtu vides ministrs…


Datums:
22. aprīlis, 2008


Autori

Uģis Rotbergs


Foto: Thomas Mues

Vides ministram būtu Saeimā, valdībā un plašākā sabiedrībā aktīvi jāveido izpratne par ilgtspējīgu dzīvesveidu. Tālāk par deklaratīviem paziņojumiem pagaidām nav tikts.

Galvenais trūkums manā skatījumā ir hroniskā nespēja vides nenoplicināšanu noteikt kā prioritāru valsts un sabiedrības nākotnes attīstībai. Tālāk par deklaratīviem paziņojumiem par ilgtspējīgu attīstību īsti nav tikts. Vide netiek līdzvērtīgi ekonomiskiem jautājumiem integrēta enerģētiskajā, transporta un būvniecības politikā, neeksistē nopietna zemes lietojuma politika. Vides ministrijai vajadzētu būt flagmanim, gatavojot Latviju klimata pārmaiņām un jaunajiem spēles noteikumiem — bez fosilajiem enerģijas nesējiem nākotnē. Trīs būtiskās politikas jomās nepieciešami radikāli rīcības uzlabojumi.

1.Dabas kapitāla vairošana

Jāsaglabā un jāatjauno prioritārie dabas procesi un ekosistēmas, lai nodrošinātu dabas procesu integritāti mūsu ekonomikas un sabiedrības labklājības atbalstam.

  • Zemes lietojuma politika un plāns, kura “skelets” būtu ainavu ekoloģijas zinātnē balstītas aizsargājamās teritorijas uz zemes un jūrā.
  • Dabas atjaunošanas pasākumi, novēršot iepriekš radīto vides degradāciju, un adaptācijas pasākumi klimata izmaiņām — brīvo platību apmežošana, mazo HES darbības rezultātā degradēto upju atjaunošana, lielo zālēdāju reintrodukcija, u.t.t.
  • Dabas resursu sertifikācija, piemēram, zivsaimniecībā, enerģētikā, lai nodrošinātu nenoplicinošu dabas resursu izmantošanu.

2. Normatīvā vide

Jārada tāda normatīvā vide, kas nodrošina dabas procesu un ekosistēmu saglabāšanu sabiedriskajās un privātajās politikās, vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu attīstību. Normatīvajai videi jāveicina zaļās investīcijas.

  • Sabiedriskā politika — likvidēt milzīgo vides jautājumu deficītu esošajās enerģētikas un transporta politikās, kā arī radīt zemes lietojuma politiku. Vide jāintegrē nozaru politikās kā neatņemama un līdzvērtīga sastāvdaļa.
  • Normatīviem jāparedz vides degradācijas nepieļaušana un obligāta seku novēršana. Jāpanāk, ka tie tiek efektīvi piemēroti (apbūve, mazo HES ekspluatācija).
  • Pārskatīt fiskālo sistēmu un ar nodokļu palīdzību veicināt ekonomiskās attīstības „atsaistīšanu” no resursu izmantošanas, jo sevišķi no fosilajiem kurināmajiem.
  • Pārskatīt subsīdijas, lai netiktu tālāk noplicināta lauku ainava un bezjēdzīgi izšķiesti līdzekļi.
  • Valsts un pašvaldību investīcijās (iepirkumos) noteikt obligātas prasības pret vides kvalitāti (piemēram, Jaunie trīs brāļi, autoceļi)

3. Tirgus un dzīvesveida adaptēšana

Konsekventi jāīsteno tirgus mehānismu un dzīvesveida adaptēšana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu patēriņu. Saeimā, valdībā un plašākā sabiedrībā aktīvi jāveido izpratne par ilgtspējīgu dzīvesveidu.

  • Ar cenu korekciju jāierobežo tirgus videi un veselībai kaitīgajiem produktiem. Atsevišķos gadījumos tie jāaizliedz (piemēram, fosfātu saturošie mazgāšanas līdzekļi).
  • Sertificēto produktu veicināšana, veidojot patērētājiem iespējas izvēlēties videi draudzīgākus produktus, tajā skaitā enerģētiskajā sektorā.
  • Patērētāju izglītošana un motivēšana atbildīgiem patēriņa modeļiem.
  • Korporatīvās atbildības veicināšana uzņēmēju vidū.
  • Valsts un privātā partnerība „zaļajās” investīcijās.

Paskatījos uz šo nebūt ne pilnīgo sarakstu un nobijos. Cik tālu Latvija ir no mūsdienīgas izpratnes par ilgtspējīgu attīstību un cik maz gatavojamies nākotnes izaicinājumiem pašu sabiedrības labklājības vārdā! Varbūt šai rubrikai vajadzēja būt nevis „ja es būtu vides ministrs…”, bet gan „ja es būtu premjerministrs…”.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!