Foto: michael_langendijk
...es, iespējams, Dāvidu iesūdzētu tiesā!
Vakar, 2012.gada 11.oktobrī, iepazinos ar AS `Diena` multimediālā platformā HUGO.lv ievietoto video blogu ar nosaukumu: „Dāvids: Solvita Āboltiņa ir vulgāra” [1]. Videomateriāla sākumā, līdz tā 00:11 minūtei, vīrietis, kurš sevi dēvē par Dāvidu (turpmāk – Dāvids), izsaka viedokli par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju S.Āboltiņu: „Nu, bet Solvita Āboltiņa izskatās vienkārši pēc mauku mājas saimnieces. Piedodiet.” Video ieraksta 18 sekundē Dāvids nosauc S.Āboltiņu par „vulgāru”, bet video 01:01 minūtē Dāvids aicina S.Āboltiņu pieiet pie spoguļa un apskatīties uz savu „puncīti”, video 01:19 minūtē Dāvids atkārto savus secinājumus, norādot, ka S.Āboltiņas matu tonis un sakārtojums ir vulgārs.
Lai būtu iespējams noskaidrot, ko objektīvi nozīmē augstāk citētie izteicieni, analizēju tos atsevišķi, izmantojot Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu Tezaurs.lv [2]. Tā rezultātā secināts, ka ar vārdu „vulgārs” tiek apzīmēts tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša. Tādējādi, izvēloties šādus izteiksmes līdzekļus, Dāvids ir publiski [3] apgalvojis, ka S.Āboltiņa ir ne tikai bezgaumīga, pārāk spilgta, bet arī skaļa, piedauzīga un uzvedas neatbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām. Faktu, ka Dāvids tiešām tā uzskata, apliecina tas, ka viņš vārdu „vulgārs” ir videomateriālā lietojis vārākas reizes, tai skaitā, attiecinot to uz S.Āboltiņas matu krāsu un sakārtojumu. Dāvids minētajā klipā arī ir apgalvojis, ka S.Āboltiņa izskatās pēc `mauku mājas` saimnieces, kur saskaņā ar latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu `mauka` ir netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita; slikta sieviete[5]. `Māja` [6] ir celtne dzīvošanai vai saimnieciskām vajadzībām, bet `saimniece` [7] – sieviete, kas pārzina vai pārvalda kādu objektu, arī organizē un vada. Ņemot vērā minēto, Dāvids, ir padarījis pieejamu plašam lasītāju lokam informāciju, ka S.Āboltiņa ir sieviete, kura pārvalda tādu celtni, kur dzīvo netiklas, sliktas un izvirtušas sievietes. Video skatītājam no šāda apgalvojuma nav pamata šaubīties, ka arī S.Āboltiņa ir viena no minētajām netiklajām, sliktajām sievietēm.
Pirmkārt, Dāvidam, kurš tiek dēvēts par modes mākslinieku, ir profesionālas tiesības paust savu profesionālo viedokli par to, kādu ģērbšanās stilu viņš uzskata par viņam pieņemamu un kādu nē. Tomēr profesionāļa viedoklim ir jāskar – apģērba piegriezums, forma, varbūt pat matu sakārtojums, taču šāda viedokļa paušana ir jāietver tādā valodas izteiksmes līdzekļu formā, kas nesatur žargonismus un vulgārismus [8], proti, izteiksmes līdzekļus, kas ir saprotami plašākai sabiedrībai, bet, nelietojot rupjai runai raksturīgus un nepieklājīgus vārdus vai izteicienus, kas ir runas uzvedības normu pārkāpums.
Starptautiskā pakta „Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” 19.pantā noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles. Taču šajā pašā tiesību aktā ir noteikts, ka paredzēto tiesību izmantošana uzliek īpašus pienākumus un īpašu atbildību. Tāpēc tā var būt saistīta ar zināmiem ierobežojumiem, un tie jānoteic likumā un tiem jābūt nepieciešamiem ne tikai sabiedriskās kārtības un tikumības, bet arī citu personu tiesību un reputācijas respektēšanai. Tomēr šis aspekts tikai skar to, kā Dāvids ir izvēlējies izteiksmes līdzekļus un acīmredzams ir fakts, ka tieši šādu izteiksmes līdzekļu izvēle bija neadekvāta, jo savu speciālista viedokli par modes un stila jautājumiem, pat tad, ja tas attiecināts uz konkrētu personu, viņš varēja izteikt arī citādāk. Proti, šis nebija vienīgais veids, kā Dāvidam veikt savu profesionālo darbību, bet viņa apzināta izvēle.
Otrkārt, no video materiālā paustā viedokļa skatītājam pilnīgi objektīvi var rasties viedoklis, ka šāds apgalvojums nebūtu iespējams, ja S.Āboltiņa nebūtu sieviete. Tostarp, skatītājiem objektīvi var rasties jautājums, vai Dāvids izteiktos tieši šādā formā, kritizējot kāda vīriešu dzimuma pārstāvi, viņa – matu krāsu, vai plikpaurību, vai resnvēderību vai pārmērīgo kalsnumu? Jābilst vien, ka diskriminācija pēc dzimuma, vienalga vai cilvēks ir vīrietis vai sieviete ir aizliegta ar starptautiskajām cilvēktiesību normām [10] un atbildība par to paredzēta arī Krimināllikuma 149.1 pantā [11]. Augstāk analizētos faktus pretstatot starptautiskajām un Latvijas tiesību aktu normām ir iespējams secināt, ka analizējamā video materiālā (Dāvida paustais) ir notikusi diskriminācija pēc dzimuma pazīmes, bet precīzi pēc dzimuma identitātes. Lai būtu iespējams konstatēt, vai pastāv diskriminācijas iemesls, ir jāuzdod vienkāršs jautājums – vai attieksme pret šo personu būtu citāda, ja tai konkrētā pazīme (diskriminācijas iemesls) nepiemistu [12]. Šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka robeža starp kritiku par amatpersonas (S.Āboltiņas) ģērbšanās stilu ir iesniegusies dziļi iekšā kritikā par S.Āboltiņu kā sievieti, kurai ir „vēderiņš” (attiecināta uz personas fiziskām īpašībām – ārējo ķermeņa fizisko izskatu), matu krāsu, kuru katram izvēlēties tomēr ir personīgas tiesības un griezumu. Taču arī šeit, piemēram, ir ļoti trausla robežšķirtne starp mākslinieka/dizainera tiesībām paust viedokli par matu krāsu – ja mati ir sirmi, ja cilvēks jau ir gados, piezīmju izteikšana par matu krāsu var tikt uzskatīta par diskriminējošu pēc vecuma pazīmes, jo cilvēka spēkos nav apstādināt novecošanās procesu.
„Dzimuma identitāte attiecas uz „katras personas dziļi izjusto un individuālo dzimuma pieredzi, kas atbilst vai neatbilst šīs personas dzimtajam dzimumam, tostarp personisko ķermeņa izjūtu un citām dzimuma izpausmēm, tostarp apģērbu, runu un izturēšanos,” pausts Eiropas Padomes 2010.gadā iznākušajā Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību rokasgrāmatā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka dzimuma identitāte un seksuālā orientācija ir personas privātās dzīves sfēras daļa, kurā nedrīkst iejaukties un robežšķirtnes ir trauslas.
______________________________________________________
[1] http://www.diena.lv/hugo/stila-paparazzi/davids-solvita-aboltina-ir-vulgara-13972087
[2] http://www.tezaurs.lv/
[3] Paudis informāciju izmantojot datu apstrādes automātisko sistēmu – padarot informāciju pieejamu neskaitāmam cilvēku lokam;
[4] http://www.tezaurs.lv/
[5] Mauka apv., 2. Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita; 3. vulg. Slikta sieviete, http://www.tezaurs.lv/sv/?w=mauka
[6] http://www.tezaurs.lv/sv/?w=m%C4%81ja
[7] http://www.tezaurs.lv/sv/?w=saimniece
[8] http://www.tezaurs.lv/sv/?w=vulg%C4%81rismi
[9] http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/pptpakc.htm
[10] Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija: “14. pants. Diskriminācijas aizliegums. Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa”.
[11] Diskriminācijas aizliegums, KL 149.1 pants, http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966#9350 .
[12]„Lai izpildītu šo prasību, ir tikai jāuzdod vienkāršs jautājums: vai pret personu būtu īstenota mazāk labvēlīga attieksme, ja tai būtu cits dzimums, rase vai vecums, vai ja tā atšķirtos pēc jebkura cits aizsargājamā iemesla? Ja atbilde ir apstiprinoša, mazāk labvēlīgās attieksmes cēlonis nepārprotami ir ap skatāmais iemesls”, Eiropas diskriminācijas novēršanas tiesību rokasgrāmata, 26.lpp., http://ej.uz/rduq