Raksts

Izvēlies Labāko preci! Nepatriotisks skats uz pārtikas plauktiem


Datums:
21. janvāris, 2008


Autori

Viktors Makarovs


Atceraties devīzi ”Izvēlies Latvijas preci”? Novērojot pārtikas plauktus mūsu veikalos, arvien vairāk šaubos, vai tā ir laba doma. Es jau nerunāju par cenām. Es runāju par kvalitāti, precīzāk – tās trūkumu. Vēl precīzāk – par patērētāja piekrāpšanu, kurā aktīvi piedalās liela daļa vietējo (arī lietuviešu un igauņu) pārtikas ražotāju un izplatītāju.

Ja pasaules tirgū iestāsies augu tauku deficīts, tad vainīgi, visticamāk, būs Baltijas pārtikas ražotāji, kas šo ingredientu bāž visur kur vajag un (īpaši) kur nevajag. Es vēl varētu saprast sviestu ar augu taukiem, ja produkta patiesā būtība tiktu atspuguļota uz iepakojuma ar lielajiem burtiem un ja vārds „sviests” tur vispār netiktu pieminēts. Bet ko augu tauki dara skābkrējumā? Ko tie dara saldējumā? Ja nemaldos, Latvijā vairs tikai Rūjienas saldējums tiek gatavots no piena produktiem (un cena stipri neatšķiras no citiem ražotājiem). Nesen Air Baltic piedāvātajā siera komplektā atradu kādu jaunu Latvijā ražotu „sieru” ar augu taukiem kā pamatingredientu un bezcerīgi neeksistējošu” garšu. Kāda reklāma Latvijai!

Arī palasot jogurtu sastāvu, zūd ēstgriba. Vairākums vietējo ražojumu turās uz trim „vaļiem”: ciete vai želatīns, cukurs un daudz, daudz visādu krāsvielu, garšas piedevu un aromatizētāju, kas pilda reālo dabīgo sastāvdaļu „pienākumus”. Pamēģiniet atrast zemeņu jogurtu, kura sastāvā ir kaut vai miligrams reālas ogas! Ja paveiksies un atradīsiet, tas, visticamāk, būs importēts. (Es nerunāju par Daugavas / Aiviekstes produktiem, kas cenas dēļ ir neaktuāli vairākumam patērētāju). No saviem (nelatvijā pavadītajiem) jaunības gadiem atceros, ka zemeņu jogurts ir lieliski ražojams no trim sastāvdaļām: naturālais jogurts un zemeņu ievārījums, t.i. cukurs + zemenes. Garša atšķiras Latvijā ierastās atbilstoši saturam.

Daudz ko līdzīgu varētu teikt par citām pārtikas grupām. Tendence ir ražot sliktu pārtiku par Eiropas līmeņa cenām. Nav labs rezultāts, ņemot vērā nozares patērētos struktūrfondu un subsīdiju miljonus. Varbūt reālā problēma ir patērētāju nekrītiskā attieksme? Tikai nedaudzi ir gatavi tērēt laiku un sasprindzināt acis veikalā, lai izlasītu un izanalizētu pārtikas sastāvu. Ir pienācis laiks rūpēties par atklātību un godīgumu ne tikai politikā, bet arī patēriņa jomā. Kādam būtu jāorganizē virtuālais kāķis, pie kura varētu vilkt negodīgus un haltūrējošus ražotājus.

Kaitina arī ubagā pārtikas izvēle veikalos. Ir daudz dažādu burciņu un paciņu, taču reālā satura un kvalitātes ziņā izvēle ir minimāla. Daudzi Latvijas iedzīvotāji vienkārši nezin, kas varētu būt vietējo „tepju” vietā mūsu plauktos – cenām nemainoties. To zin tie, kas ir bijuši, piemēram, spāņu vai franču veikalos. Šodien vietējais patērētājs saņem ļoti sliktu vērtību par savu naudu. Tāpēc es gribu, lai būtu vairāk no ES importētas, labas pārtikas.

Rezumējot, mani nevilina „nacionālā domāšana” pārtikas jautajumā. Es izvēlēšos nevis Latvijas, bet Labāko preci. Ja pirmais sakrīt ar otro – leiliski, ja nē – tad nē. Prioritāte ir nevis ieguldīt vēl miljonus simboliskajos „laukos”, bet ļaut ne īpaši turīgajam Latvijas patērētājam pabarot sevi un savus bērnus ar iespējami labu pārtiku par iespējami zemu cenu.

P.S.

Kad dienas ir īsas un apkārtne – auksta un pelēcīga, palīgā nāk garšīgi deserti. Uz nedēļas beigām plānoju uzrakstīt par vienu brīņišķīgu, saulainu desertu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!